Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Arodbiedrība: IZM rosina, lai par ierēdņu pieļautām kļūdām maksā pedagogi

Ceturtdiena 28/11/2013

Lai nosegtu vasarā konstatēto iztrūkumu mērķdotācijām pedagogu atalgojumam, kas radās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nekvalitatīvas budžeta plānošanas dēļ, kā arī novērstu Saldus novada pašvaldības pieļauto kļūdu kvalitātes pakāpes ieguvušo pedagogu likmju skaitā, ministrija sanāksmē sociālajiem partneriem izvirzīja priekšlikumu samazināt mērķdotācijā iekļauto finansējuma apmēru pedagogu papildu pienākumu veikšanai no 40% uz 38,9142%, pret ko kategoriski iebilda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), Latvijas Izglītības vadītāju asociācija, Latvijas Pašvaldību savienība.

Šonedēļ mērķdotāciju sadales uzraudzības komisija sprieda par finansējuma sadali novadiem pedagogu atalgojumam 2014.gada janvārim – augustam. Sanāksmē noskaidrojās, ka no šā gada jūlijā konstatētā 6 miljonu latu iztrūkuma mērķdotācijām pedagogu atalgojumam ministrijai joprojām pietrūkst aptuveni 1,5 miljoni latu. Ministrija plānoja šo situāciju risināt, samazinot piemaksu pedagogiem par papildus veicamajiem pienākumiem. Šobrīd par papildu pienākumiem un atbalstu skolēniem (konsultācijas, pagarinātās dienas grupas, skolēnu darbu labošana u.c.) finansējums noteikts līdz 40% no mācību stundu plāna īstenošanai aprēķinātās mērķdotācijas.

Savukārt, lai 2014.gadā novērstu septembrī konstatēto Saldus novada pašvaldības pieļauto kļūdu aprēķinos par pedagogu likmju skaitu, kuri IZM ESF projekta ietvaros ieguvuši 3., 4. un 5.kvalitātes pakāpi, ministrija komisijā rosināja vēl vairāk samazināt finansējuma apmēru pedagogu papildu pienākumu veikšanai – no 40% uz 38,9142%.

Pret šiem ministrijas priekšlikumiem iebilda gan LIZDA, gan Latvijas Izglītības vadītāju asociācija, gan Latvijas Pašvaldību savienība, komisijā nolemjot – IZM atkārtoti lūgt Finanšu ministrijai piešķirt papildus finansējumu, lai novērstu gan iztrūkumu mērķdotācijām pedagogu atalgojumam pilnā apmērā, gan risinātu Saldus novada pašvaldības pieļauto kļūdu. Taču ministrija apņēmusies 40% piemaksas samazināšanas ieceri virzīt apstiprināšanai valdībā bez sociālo partneru saskaņojuma.

Jau savlaicīgi nojaušot par iespējamo problēmsituāciju, LIZDA padome pagājušajā nedēļā nolēma nepiekrist nekādam mērķdotācijas samazinājumam. „Tā būtu naudas atņemšana visiem pedagogiem, lai maksātu par ministrijas ierēdņu pieļautajām kļūdām aprēķinos,” uzsver LIZDA eksperte sociāli ekonomiskajos jautājumos Ilze Priževoite.

Tāpat nav skaidrības, kur IZM plāno tuvākajā laikā rast papildus nepieciešamo finansējumu piemaksām pedagogiem, kuri 3., 4. un 5. kvalitātes pakāpi ieguvuši pēc ESF projekta. Lai gan komisijas priekšsēdētāja un IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule minēja, ka šādu pedagogu skaits nevarētu būt lielāks par 6 tūkstošiem, viņa arī solīja, ka šo pakāpju piemaksu nodrošināšanai netiks skarta 40% piemaksa.

Arodbiedrība jau vairākkārt norādījusi gan ministrijas ierēdņiem, gan vadībai, ka joprojām Ministru kabinetā nav izskatīti noteikumi, kas reglamentētu pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas procesu.