Aptauja
Kā Jūs vērtējat Jūsu izglītības iestādes vadītāja sadarbību ar arodbiedrību?
Ļoti laba sadarbība
Vairāk laba nekā slikta
Vairāk slikta nekā laba
Ļoti slikta sadarbība
Neesmu informēts par to
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 






   











Jaunu izglītības finansēšanas modeli IZM sola izstrādāt līdz 2015.gada augustam

Otrdiena 24/12/2013

Nākamā gada valsts budžetā pedagogu atalgojumam trūkst 2,5 miljonu eiro. Finanšu ministrija (FM) rosinājusi Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) šo summu rast pašu budžetā, bet IZM plāno to prasīt valdībai tad, kad nākamā gada pavasarī būs saskaitīti skolēni un zināms, kāda naudas summa nepieciešama. Par pedagogu algām, kvalitātes pakāpēm, IZM iecerētajām reformām un nepasniegto „Izglītības inovāciju balvu 2013” laikraksts „Izglītība un Kultūra” piedāvā sarunu ar IZM Izglītības departamenta direktori, valsts sekretāres vietnieci Eviju Papuli.

Cik pedagogu līdz šim brīdim pēc Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” beigām ir ieguvuši profesionālās darbības kvalitātes pakāpes? Cik patlaban ir pieteikušies izvērtēšanai?

Izglītības kvalitātes pakāpes ieguvuši 2273 skolotāji, bet gatavojas iegūt 3148.

Kā IZM plāno ar 01.09.2014. finansēt piemaksas par pakāpēm šiem pedagogiem? Kāds aptuvenais finansējuma apjoms tam būs nepieciešams, un no kādiem finanšu avotiem to plānots nodrošināt?

Droši vien atbilde ir jau labi zināma, ka vairākkārt esam pieprasījuši papildus finansējumu un turpinām prasīt. No FM saņemta atbilde, ka finansējums jāatrod IZM budžeta ietvaros. Pie tā arī strādājam. 2014.gadā četriem mēnešiem nepieciešami 1,2 miljoni eiro, lai nodrošinātu papildpienākumu veikšanai piemaksu 40% apmērā, un kvalitātes pakāpju finansēšanai tiem pedagogiem, kuri būs ieguvuši 3., 4., 5. Pakāpi, papildus nepieciešami 1,3 miljoni eiro, ievērojot šā gada kārtību.

Kāpēc to jau neiekļāva, gatavojot 2014.gada valsts budžetu?

Nepieciešamais finansējums šim mērķim tiek norādīts un prasīts. Diskusijās par jaunajām izglītības politikas iniciatīvām esam rādījuši, ka tiem skolotājiem, kas divu gadu laikā brīvprātīgi saņēmuši kvalitātes pakāpei, nepieciešams papildus finansējums, taču Izglītības likuma grozījumus pieņēma 2013.gada augustā. Izmaiņas budžetā ir iespējamas, protams, pamatojoties uz normatīvo aktu bāzi.
Pieņemtie Izglītības likuma grozījumi nosaka skolotāju darbības kvalitātes novērtēšanu no 2014.gada septembra. Līdz ar to mums ir nepieciešams papildus finansējums.
Pārskatot, kā citādi finansēt pedagogu darbības kvalitātes novērtēšanas procesā iegūtos rezultātus (pakāpes), neesam atmetuši nodomu atrast arī citas iespējas. Šobrīd līdz nākamā gada jūnijam IZM ir jāizstrādā attiecīgi Ministru kabineta (MK) noteikumi, bet, tā kā projekts jau ir pamatā izstrādāts, tad jau nākamā gada sākumā organizēsim diskusijas. Vispirms ar izglītības pārvalžu vadītājiem, pēc tam ar sociālajiem partneriem. Normatīvo aktu bāze būs radīta noteiktajā laikā. IZM turpinās diskusijas par nepieciešamo papildus finansējumu šim mērķim, t.sk. meklējot iekšējās rezerves arī IZM budžetā. Daļēji to rāda 03.12.2013. informatīvais ziņojums, norādot uz iecerētajām reformām, piemēram, sākot ar izglītības programmu koeficientu pārskatīšanu, beidzot arī ar kvalitātes pakāpju piemaksu aprēķināšanas kārtības pārskatīšanu.

Cik leģitīms ir jebkurš informatīvais ziņojums, piemēram, 3.decembra?

Tas ir protokola lēmums ar noteiktiem datumiem, tas ir plāns, kam seko darbības.

Vairāki pedagogi sociālajos tīklos pauduši gatavību vērsties Satversmes tiesā pret atšķirīgu IZM attieksmi kvalitātes pakāpju piemaksu piešķiršanā, piemēram: divi pedagogi ar 3.pakāpi, bet piemaksu no valsts saņem tikai viens, kurš pakāpi ieguvis ESF finansētā projekta īstenošanas laikā. Kā IZM skaidro līdzšinējo dažādo attieksmi, un kā tas saskan ar Eiropas Savienības un Latvijas normatīvajiem aktiem?

IZM šobrīd rīkojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem – MK noteikumi Nr. 1616 nosaka, ka tiem cilvēkiem, kas ieguvuši kādu noteiktu pakāpi projekta īstenošanas laikā, ir piemaksas. Viss notiek loģiskā pakāpeniskā secībā.

6000 cilvēku pašlaik nav kvalitātes pakāpju, tie tomēr nav ne seši, ne sešdesmit, un pieļauju domu, ka arī nākamajā gadā būs cilvēki, kas vēl pieteiksies tās kārtot.

IZM, runājot par pedagogiem, kuri šajos divos mācību gados ir ieguvuši un iegūs kādu no kvalitātes pakāpēm, uztur rūpi par Izglītības likuma prasību ievērošanu.

Ar šādu brīvprātības principu jūs segregējat skolotājus pēc ienākumiem.

Es tam nepiekrītu. Mūsu, IZM, atbildība ir, lai idejas turpinājums būtu pēc iespējas pieņemamāks un līdzvērtīgs visiem skolotājiem, kas piedalās procesā, tāpēc arī turpinām šim mērķim pieprasīt papildus finansējumu. Arī tāpēc, ka līdzšinējais pedagogu atalgojums nav līdzvērtīgs ieguldītajam darbam un pedagogu profesijas prestižam. Valdībai ir jāatrod iespēja celt pedagogu profesijas prestižu, t.sk. palielinot atalgojumu.
Jau 2006. – 2008.gadā pamatiecerēs par kvalitātes novērtēšanu arī sociālie partneri (piedaloties sistēmas izveidē) piekrita, saprotot, ka novērtēšanas process un tā rezultāts ir veids, kā iegūt papildus finansējumu pedagogu atalgojumam. Mēs turpinām konstruktīvas, uzstājīgas sarunas ar partneriem, t.sk. citām ministrijām, ka šī pieeja ir jāstiprina, atalgojums ir jāpalielina.

Jau pusotru gadu IZM runā par jauna izglītības finansēšanas modeļa nepieciešamību. Kad tiks prezentēts IZM redzējums un konkrēts piedāvājums pārmaiņām, darba samaksas paaugstināšanai?

Ja lasām MK 3.decembra lēmumu, tad jaunais modelis tiek izveidots līdz 2015.gada augustam.

Tātad izmaiņas finansēšanas sistēmā var stāties spēkā tikai 2015. vai 2016.gadā?

Pašlaik atbilde ir – jā, taču aicināsim tās skolas, kas jau pieteikušās, aprobēt šo modeli.

Kas notiek ar pāreju uz 40 stundu darba nedēļu?

Tas ir saistīts ar jauno modeli.

Kurš šo pētījumu veiks, ko tajā pētīs, un kādas tam paredzētas summas?

Kad būs noslēgts līgums, tad arī tiks precizēti darba uzdevumi. Ceram, ka pētījuma nepieciešamību valdība akceptēs.

Kādēļ daudziem fundamentāliem politikas jautājumiem piesaistāt ārpakalpojumus, ko dara ministrijas darbinieki? Piemēram, mazo skolu pētījums, pētījums par augstāko un vispārējo izglītību utt. Kāpēc IZM nav vajadzīgās kapacitātes izpētīt situāciju un piedāvāt savus risinājumus – tas sabiedrībai īsti nav saprotams.

Varu atbildēt par Izglītības departamentu. Izglītības paradigmu maiņā arī valsts institūciju ierēdņiem mainās uzdevumi, pašlaik ir par maz būt tikai normatīvo aktu veidotājiem, nepieciešama pētnieka un analītiķa darbība. Šādas izmaiņas nav panākamas viena gada laikā. Mums nepieciešama arī kvalitāte, ticamība. Ārpakalpojumus izmanto arī citas ministrijas.
Piemēram, ja runājam par mazajām skolām, tad attiecīgie pētnieki no Baltijas Sociālo zinātņu institūta jau ir bijuši iesaistīti Sorosa fonda projektā, līdz ar to viņiem ir pieredze un dati, materiāli mēs varam iegūt plašāku informāciju, ne tikai par to, ko kolēģi ierēdņi apzinājuši līdz šim un veiks turpmāk.

Izstrādāti kritēriji direktoru darbības novērtēšanai. Kāda ir to turpmākā virzība?

Atbildīgā institūcija ir Izglītības kvalitātes valsts dienests, noteikumu projekts ir izstrādāts, pašlaik tiek precizētas un papildinātas detaļas.

Pusotra gada garumā līdz šā gada janvārim IZM darbojās septiņas darba grupas pārmaiņu īstenošanai. Kādi ir šo darba grupu rezultāti, un kā tie tiek izmantoti izglītības politikas veidošanā?

Šo darba grupu darbība ir apturēta, jo pakāpeniski pāraugusi citās darbībās. Piemēram, speciālā izglītība – Latvijas Universitātes veiktais pētījums (skolu tīkls, finansēšanas modelis) būs pieejams janvārī, arī pētījums par mazo skolu attīstības modeļiem. Grupu paveiktais ir (bija) nopietns pamats Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014. – 2020.gadam veidošanā. Jau zinām, ka satura attīstības ziņā Valsts izglītības satura centrs izstrādā jaunu izglītības satura standartu, nākamgad par to ieinteresētās puses sāks diskusiju. Līdz 2017.gadam plānota jaunā izglītības satura standarta aprobācija, līdztekus paredzot pedagogu tālākizglītību, lai pārmaiņas varētu reāli ieviest.

Kā vērtējat izglītības pamatnostādņu 2014. – 2020.gadam kvalitāti, ja no sociālajiem partneriem bija vairāk nekā 250 priekšlikumu, bet ņemti vērā mazāk nekā puse?

Izglītība ir joma, kas saistīta ar visām nozarēm, tādēļ ieinteresēto nav maz. Tomēr pēc diskusijām no pāri par 200 lapām saturs ietilpis 100 lapās, daudzas lietas konkretizētas. IZM jau līdz 16.decembrim ņēma vērā vairāk par 60% ierosinājumu. Diskusijas turpinās.

IZM bija apņēmusies runāt ar katru pašvaldību par skolu tīklu (šīs apņemšanās bija nu jau kritušās valdības deklarācijā). Kādēļ nenotiek šādas sarunas, un vai (kad, kā) tās plānots uzsākt?

Profesionālās izglītības skolu tīkls skatāms kopumā – diskusijās ar pašvaldību un, protams, saistībā ar vispārējās izglītības iestāžu tīklu (1. – 6.klases, 10. – 12.klases). Praktiski līdz 2015.gada septembrim būs zināms profesionālās izglītības skolu tīkls. IZM sarunas ar pašvaldību un profesionālo skolu iestāžu vadītājiem bijušas Rīgā, Kuldīgā, Limbažos, Valmierā, Daugavpils novadā, Dagdā, Krāslavā, Balvos u.c.
IZM ideja ir stiprināt profesionālās izglītības centrus, padarot tos par stabilām izglītības iestādēm ar maksimāli lielu audzēkņu skaitu, protams, atkarīgs kurās nozarēs centri darbosies. Mūsu interesēs nav mazināt iespēju apgūt profesionālo izglītību arī ārpus lielajiem kompetenču centriem, tādēļ arī noris šīs sarunas ar pašvaldībām par viņu līdzdalību.
Tajā pašā laikā IZM prioritāri atbalsta darba vidē balstītas mācības jeb duālās izglītības elementu ieviešanu, piesaistot jaunus darba devējus, uzņēmumus un palielinot to profesionālās izglītības iestāžu skaitu, kur šī jaunā pieeja tiek sekmīgi īstenota. Un te svarīgi, vai vietējie uzņēmēji ir gatavi sadarboties, t.sk. pašvaldību aktīva iesaiste.

Kur palicis šā gada 23.aprīlī izsludinātās „Izglītības inovācijas balvas 2013” izvērtējums un apbalvošana?

Tas ir sāpīgs sarunas temats, jo šogad balva netika pasniegta, taču cerīgi, ka turpmāk tā būs pat iespaidīgāka naudas balva, jo to garantēs MK noteikumi.