Aptauja
Vai jaunais pedagogu atalgojuma modelis, Jūsuprāt, sniegs cerētos rezultātus?
Šobrīd grūti novērtēt
[Rezultāti] [Arhīvs]

  View arodbiedriba's profile on slideshare 





   






Pētījums par cienīgu darbu pedagogiem

Trešdiena 12/02/2014

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti veikusi pētījumu „Izglītības darbinieku vajadzības nodarbinātības stabilitātes un cienīga darba apstākļu nodrošināšanai un šo jautājumu aktualizēšanai kolektīvajos līgumos”, kurā secināts un pierādīts, ka cienīgs darbs realitātē Latvijas izglītības sistēmā pedagogu vērtējumā ievērojami atšķiras no ideāla.

Pētījumā apzināts Latvijas pedagogu viedoklis par pašreizējo darba vidi, tās atbilstību darba drošības noteikumiem, par sociālās drošības līmeni, kā arī sociālā dialoga iespējām un rezultātiem. Tāpat noskaidrots kāds ir pedagogu skatījums uz vēlamo drošo darba vidi, sociālo drošību un sociālā dialoga rezultātiem. Pētījumā arī norādīts kuram pārvaldes līmenim – IZM, pašvaldībai vai skolas vadībai – ir uzdevums nodrošināt vēlamās un esošās situācijas rādītāju tuvināšanos. Pētījuma rezultāti arodbiedrībai dos iespēju pilnveidot darba koplīgumu izstrādi un būs pamats diskusijām ar IZM un pašvaldībām par pedagogu cienīga darba nosacījumu pilnveidošanu.

Pēc pētījuma respondentu domām, pedagoga cienīgu darbu raksturo tas, ka šis darbs ir sabiedrībai vajadzīgs, sniedz gandarījumu, darot to no sirds, ar prieku un godprātīgi. Tas ir darbs, par ko pienākas un tiek saņemts cienīgs atalgojums, darbs, ko atzīst un novērtē skolēni, viņu vecāki, tuvinieki un sabiedrība kopumā. Cienīgs darbs tiek veikts piemērotā, sakārtotā, drošā vidē, ar atbilstošu mācību līdzekļu nodrošinājumu un sniedz arī karjeras izaugsmes iespējas.

Realitāte Latvijas izglītības sistēmā pedagogu vērtējumā ievērojami atšķiras no cienīga darba ideāla, jo gandrīz katrā no minētajiem cienīga darba aspektiem ir problēmas. Skolotājiem ir pārliecība, ka, lai arī ir daudz problēmu, pēc būtības pedagoga darbs ir cienījams, un viņi strādā prestižā profesijā.

Lielākā neapmierinātība izglītības darbinieku vidū ir ar atalgojumu – 62% pedagogu uzskata, ka tas neatbilst viņu iegūtajai izglītībai, ieguldītajam darbam un atbildībai. Atalgojuma dēļ pedagoga darbs Latvijā tiek uzskatīts par necienīgu. Viņi jūtas kā situācijas ķīlnieki – grib godprātīgi un ar misijas sajūtu strādāt savā profesijā, bet niecīgais atalgojums, kura apmēru viņiem nav iespējams tieši ietekmēt, raisa pazemojuma sajūtu. Pedagogi to mēģina risināt, strādājot vairākās darba vietās, piepelnoties ne savā profesijā, paļaujoties uz ģimenes locekļiem.

Pētījumā atklāts, ka Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) pedagogi izjūt kā attālinātu, formālu varas pārstāvi, kas autonomi rada likumus un noteikumus, neiedziļinoties lietas būtībā. Reformas tiek realizētas kā pašmērķis un ir nepārtraukts eksperiments ar pedagogiem un izglītojamajiem. Galvenās problēmas, ko norādījuši respondenti, ir neieklausīšanās pedagogu viedoklī par viņu vajadzībām, nekonsekventa, haotiska reformu īstenošana un nekvalificētu speciālistu piesaiste darbam IZM.

Pozitīvi vērtējams fakts, ka daudzās izglītības iestādēs ir noslēgti darba koplīgumi. Par darba koplīgumu nepieciešamību vienisprātis ir absolūts vairākums aptaujāto pedagogu. Pedagogi uzskata, ka darba koplīgums ir instruments, ar kura palīdzību ir iespējams nostiprināt pedagogu sociālās garantijas, un tajā būtu jāpaplašina sociālo garantiju klāsts.

Pētījums veikts LIZDA projekta „Padziļināta izpratne par cienīgu darbu pedagogiem” (līguma Nr. 2012/104573) ietvaros ar Norvēģijas Inovāciju aģentūras un Norvēģijas finanšu instrumenta programmas „Globālais fonds cienīga darba un trīspusējās sadarbības veicināšanai” atbalstu.