Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Latvijā drīzumā trūks pedagogu; ik gadu būtu jāsagatavo 500 jauno speciālistu

Ceturtdiena 26/06/2014

„Mani visvairāk uztrauc tas, ka sabiedrībai tiek raidīts signāls: samazinoties skolēnu skaitam, skolas tiek un tiks slēgtas un skolotāji zaudēs darbu. Šādi signāli liek ikvienam skolēnam aizdomāties par nākamās profesijas izvēli, kas, visticamāk, būs ne par labu skolotāja profesijai. Taču, pirms izdarīt izvēli, es ieteiktu ielūkoties Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Centrālās statistikas pārvaldes statistikas datos par skolēnu skaitu un skolotāju vecuma struktūru, kas liecina, ka skolotāji strauji noveco un tuvāko 5 līdz 10 gadu laikā izjutīsim izteiktu pedagogu trūkumu,” stāsta Latvijas Universitātes (LU) asociētais profesors, LU Skolotāju izglītības studiju programmu padomes priekšsēdētājs Viesturs Vēzis, kurš veicis pētījumu par šo jautājumu. Viņš savus apgalvojumus par iespējamo skolotāju trūkumu izsaka, pieņemot, ka valstī nenotiks radikālas izmaiņas, t.i. totāla iedzīvotāju emigrācija vai pilnīga izglītības sistēmas maiņa, vēsta laikraksts „Izglītība un Kultūra”.

Pašlaik pedagoģijas specialitāti absolvējošo skaits, viņaprāt, ir salīdzinoši mazs. Ja piepildās prognozes, tad katru gadu būtu nepieciešami, piemēram, 75 matemātikas skolotāji, bet visās Latvijas augstskolās kopā patlaban ir 25 topošie matemātikas skolotāji, bet kļūt par fizikas skolotāju izvēlējušies tikai daži.

Daudziem pienāks pensijas vecums

Kā informē V. Vēzis, valstī vispārizglītojošajās skolās kopumā strādā 21 038 skolotāji, no tiem apmēram 10 % strādā vairākās skolās, tādēļ statistika, kas ir iegūta, vienkārši saskaitot katrā vispārizglītojošajā skolā strādājošo skolotāju skaitu, vēsta, ka visās vispārizglītojošajās skolās kopā strādā 22 946 skolotāji. Vecākajam skolotājam ir 85 gadi, bet jaunākajam – 20 gadu.




















Skolotāju vecuma struktūra

Ir saprotama skolotāju skaita samazināšanās vecumā pēc 60 gadiem, taču lielas bažas rada apstāklis, ka skolotāju, kas jaunāki par 43 gadiem, kļūst arvien mazāk un mazāk. Ir iestājusies situācija, ka skolās ik gadu ienāk četras reizes mazāk skolotāju, kas ir jaunāki par 32 gadiem, nekā tas bija pirms 20 gadiem.
„Mans pētījums ir tikai par vispārizglītojošajām skolām, bet līdzīga situācija varētu būt arī profesionālās izglītības iestādēs,” skaidro V. Vēzis un piebilst, ka valstī ir 2651 skolotājs, kas vecāks par 60 gadiem, bet tādu, kas ir 56 gadus veci un vecāki, – 5930 jeb gandrīz ⅓ no tā kopējā skolotāju skaita, kas drīzumā varētu iziet no ierindas, tādēļ skolās ir jāienāk jaunai paaudzei – ik gadu ap 500 jauno skolotāju, diemžēl reāli pēdējos gados šis skaitlis ir ievērojami mazāks – 150.
„Lai nespekulētu tikai uz skaitu, skatījos arī, cik kontaktstundu nedēļā katrs skolotājs strādā. Aptuveni puse nestrādā pilnu slodzi, bet otra puse – slodzi un vairāk, taču vidēji ikviens skolotājs ir nodarbināts tuvu noteiktajai darba slodzei. Nezinu, kā tas ir iespējams, bet 2 % skolotāju strādā 36 kontaktstundas un vairāk nedēļā,” stāsta LU asociētais profesors un secina, ka, visticamāk, skolotāji strādā vairākās skolās, vienlaikus piebilstot, ka nezin vai 40 stundu darba nedēļā skolotājs spēj kvalitatīvi sagatavoties 21 kontaktstundai, nemaz nerunājot par citiem darba pienākumiem skolā.





















Skolotāju sadalījums pēc kontaktstundu skaita

„Visās jomās cilvēks nevar būt speciālists, tādēļ nav nopietni, ka viens skolotājs vecākajās pamatskolas klasēs un vidusskolā māca vairāk par desmit mācību priekšmetiem, bet dažviet vērojama arī šāda situācija. Manuprāt, viens skolotājs var būt kompetents – augstākais – četros piecos priekšmetos, lai nopietni runātu par izglītības kvalitāti,” uzsver V. Vēzis.
Skolotāju pārkvalificēšanās par vēl kāda cita mācību priekšmeta skolotāju nevar atrisināt skolotāju trūkumu ilgtermiņā, jo visu priekšmetu skolotāji noveco, it īpaši dabaszinātņu un matemātikas jomā, piemēram, vecāki par 55 gadiem ir gandrīz 40 % fizikas skolotāju (paaudzēm vienmērīgi nomainoties, būtu jābūt 25 %).






















Dabaszinātņu, datorikas un matemātikas skolotāju sadalījums pēc vecuma

Iedalot pēc darba klašu grupās, 2013./2014. mācību gadā sākumskolā strādā 4015 skolotāju, visās klasēs – 5745, bet no 5. līdz 12. klasei – 11 278 skolotāji.
„Matemātikas skolotājus vēl augstskolās sagatavo, bet fizikas - pēdējos gados gandrīz nemaz, tādēļ pārsvarā šo mācību priekšmetu māca pedagogi, kas to apguvuši papildu kvalifikācijas kursos, sākuši pēc „Iespējamās misijas” u. tml.,” atklāj pētnieks. Sākumskolas pedagogi, pēc viņa aplēsēm, pārsvarā strādā nepilnu slodzi, jo, piemēram, 1. klases skolēnam nedrīkst būt vairāk par 22 mācību stundām nedēļā.

Neiztikt bez valodām un matemātikas

Posmā no 5. līdz 12. klasei skolotāju skaits pa mācību priekšmetiem būtu jānodrošina proporcionāli nepieciešamajai izaugsmei. „Piemēram, mācību priekšmets ar vislielāko stundu skaitu ir matemātika, jo tā ir būtiska, lai apgūtu perspektīvas specialitātes, tādēļ arī matemātikas skolotāji būs visgaidītākie, pašlaik tādu ir ap 2600, tāpat valodu, īpaši dzimtās un svešvalodu, kuru skaitliski ir ap 2000,” teic V. Vēzis. Pētnieks pieļauj, ka skaits var arī mainīties, ja kāds cita mācību priekšmeta speciālists ir pierunāts uz laiku aizpildīt vakances, piemēram, fizikā vai ķīmijā.

Skolas nav jāslēdz
Pieņemot optimistisko prognozi, ka tie, kas patlaban Latvijā ir piedzimuši, prom nebrauks, V. Vēzis ir analizējis skolēnu skaitu no 1981. gada līdz 2020. gadam attiecībā pret jaundzimušo skaitu.






















Jaundzimušo un vispārizglītojošo skolu skolēnu skaita dinamika

Piemēram, 1981. gadā dzimuši gandrīz 36 000 bērnu, bet ziedu laiki bija no 1987. līdz 1989. gadam, kad daudzi vēlējās, lai ģimenē būtu vismaz trīs bērni, un jaundzimušo skaits sasniedza aptuveni 42 000. 1997. gadā ir dzimuši vairs tikai 18 000 mazuļu, neliels kāpums vērojams 2007. un 2008. gadā, kad ir dzimuši apmēram 24 000 bērnu, bet 2013. gadā jaundzimušo ir aptuveni 20 000. LU asociētais profesors pieļauj, ka vidējie rādītāji tādi arī saglabāsies līdz 2020. gadam, ja saglabāsies tendence iegūt vismaz vidējo izglītību un jaunieši nepametīs Latviju.
„Jaundzimušo skaits kopš 1981. gada ir samazinājies divas reizes, bet tas nenozīmē, ka tikpat reižu ir jāsamazina skolu skaits. Manuprāt, lai neiznīktu kāda apdzīvota vieta, tur ir jābūt vismaz pamatskolai. Neesmu pārliecināts, ka mazo skolu slēgšana paaugstinās izglītības kvalitāti. To, pirmkārt, nosaka augsti kvalificēti skolotāji un pati mācību vide,” norāda V. Vēzis un ar lepnumu atzīmē, ka savas skolas gaitas sācis nelielajā Užavas pamatskolā, kur klasē bijuši desmit skolēnu, un joprojām ir pateicīgs jau aizsaulē aizgājušajam matemātikas skolotājam Augustam Ozolam, kurš visiem ielika lieliskus zināšanu pamatus, jo spēja ikvienam nodrošināt individuālu pieeju, kas nav iespējams klasēs ar lielu skolēnu skaitu. Jau pagājušā gadsimta 70. gados, pat ievērojot tālaika īpatnības, šajā skolā ir bijusi tāda mācību vide, par kādu pašlaik runā Somijā, kas ir viena no izglītības sistēmas līderēm. Skolēni bijuši motivēti mācīties. Lai gan skolotāju skaits nav samazinājies tik strauji kā skolēnu skaits, tomēr, salīdzinot ar 1998. gadu, kopējais skolotāju skaits skolās ir samazinājies pusotru reizi – no 34 000 uz aptuveni 21 000.




















Skolotāju skaita dinamika

Skolotāji, kas māca tikai vienu mācību priekšmetu un ir nodrošināti ar slodzi, ir mūzikas (85 %), sporta (84 %), angļu valodas (77 %), franču valodas (71 %), matemātikas (69 %), vācu valodas (66 %), krievu valodas (58 %) skolotāji. Kā secinājis V. Vēzis, tipiskākie mācību priekšmetu pāri ir latviešu valoda un literatūra (89 %), programmēšanas pamati un informātika (88 %).
Īpaši tika analizēta situācija dabaszinībās. No kopējā matemātikas skolotāju skaita, t. i., 2571, 68,8 % māca tikai šo priekšmetu, bet ir arī tādi, kas māca vēl citu, piemēram, fiziku (14,7 %), informātiku (13,0 %). No 831 ģeogrāfa tikai šo priekšmetu māca 48,9 %, bet 39,6% – arī dabaszinības, 19,3% – bioloģiju. No 1096 dabaszinību skolotājiem tikai 28,9% māca vien šo priekšmetu, bet 44,1% – arī bioloģiju, 28,7% – ķīmiju. Informātikas un programmēšanas skolotāji visbiežāk māca tikai šos priekšmetus vai arī vēl tikai matemātiku.

Kļūt par skolotāju ir tālredzīgi
Atbildot uz jautājumu, cik skolotāju būtu jāsagatavo tuvākajos piecos gados, V. Vēzis rezumē, ka 2651, bet tuvākajos desmit gados – 5930. Lai tuvākajos 10–15 gados atjaunotu normālu skolotāju paaudžu nomaiņu, ik gadu būtu jāsagatavo 500 jauno speciālistu, t. sk.:

Mācību priekšmets

Skaits

Matemātika

70–80

Literatūra

60–70

Latviešu valoda

50–60

Mājturība un tehnoloģijas

40–45

Angļu valoda

40–50

Dabaszinības

30–35

Fizika

30–35

Krievu valoda

30–35

Bioloģija

25–30

Ģeogrāfija

25–30

Vēsture

25–30

Ķīmija

25–30

Sports

25–30

Mūzika

20–25

Vizuālā māksla

15–20

Vācu valoda

15–20

Krievu valoda (dzimtā)

15–20

Latvijas un pasaules vēsture

15–20

Informātika

15–20

Sākumskolas skolotāji, t.sk. 1/3 mazākumtautību skolām

75–90


Kā veicināt studentu piesaisti skolotāja profesijai?
LU asociētais profesors V. Vēzis uzskata, ka ir jāveido īpaša skolotāju sagatavošanas valsts politika, ir jāpaaugstina skolotāja profesijas prestižs. Viņaprāt, viens no variantiem ir paralēli zinātņu nozares bakalaura programmai nodrošināt atbilstoša mācību priekšmeta skolotāja sagatavošanu (modulāras studiju programmas), tāpat ieviest īsas studiju programmas radniecīga mācību priekšmeta skolotāja profesijas ieguvei.
„Izvēlēties kļūt par skolotāju ir tālredzīgi, bet visiem skolotāju studiju programmās studējošajiem vajadzētu piešķirt stipendijas; ja pēc studiju beigšanas uzsāk darbu skolā un nostrādā vismaz trīs gadus, dzēst studiju kredītu un nodrošināt citas sociālās garantijas,” iesaka V. Vēzis.
Pēdējās dienās atkal izskanējušie IZM pārstāvju apgalvojumi, ka lauku apvidos ir jāslēdz vidusskolas, izklausās pēc pilnīgi nepārdomātiem un sasteigtiem lēmumiem, lai risinātu citu aktuālu problēmu, nedomājot par ilgtermiņa sekām, piemēram, transporta izmaksām, apdzīvoto vietu samazināšanos utt. Pētījums liecina par ko citu: ir nevis jāslēdz skolas, bet jādomā, kā uzrunāt jauniešus, lai viņi izvēlētos perspektīvu, cienījamu un Latvijai ļoti vajadzīgu profesiju – skolotājs.