Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Aicina noteikt LIZDA novērotāja statusu skolu reorganizācijas procesā

Trešdiena 08/07/2015

Ņemot vērā Latvijas demogrāfisko situāciju, izglītības iestāžu optimizācija joprojām ir realitāte, par kuru dažādu reformu aizsegā atbildīgās amatpersonas runā izvairīgi. 02.07.2015. tiekoties ar ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvji aicināja noteikt LIZDA novērotāja statusu skolu reorganizācijas un slēgšanas procesā, lai uzraudzītu tā norises tiesiskumu, taisnīgumu un nepieļautu politiskās spēles.

Tikšanās laikā puses bija vienisprātis, ka valstij ir jānodrošina 1. – 6.klašu skolēniem vienlīdz kvalitatīva izglītība pēc iespējas tuvāk bērnu dzīvesvietai, neatkarīgi no skolēnu skaita šajās klasēs, savukārt skolu tīkla attīstība saistībā ar 7. – 9.klases un 10. – 12.klases skolēniem pašvaldībām ir jāvērtē individuāli, pieņemot sociālā dialoga ceļā apspriestus un pamatotus lēmumus.

„Tie nepārprotami ir sāpīgi un nepopulāri lēmumi, kas daļai pedagogu maina darbavietas, samazina slodzi, kāds paliek arī bez darba, bet demogrāfiskā situācija ir tāda, kāda ir, uz ko nemitīgi norāda par izglītības politiku atbildīgās valsts institūcijas un pašvaldības. Ja tiešām nav citu alternatīvu un tiek pieņemti lēmumi par skolu optimizāciju, tad valstij ir jānodrošina, lai mēs nepazaudējam mūsu profesionāļus un viņiem tiek piedāvātas citas adekvātas darba iespējas nozarē,” sacīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Viens no instrumentiem izglītības iestāžu tīkla sakārtošanā ir arī Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais pedagogu darba samaksas jaunais modelis. LIZDA padome ir nolēmusi, ka pašreizējā stadijā esošais jaunā modeļa projekts nav pilnībā gatavs un nepilnīgi izstrādātas reformas ieviešana situāciju tikai pasliktinās. Līdz ar to arodbiedrība aicina Izglītības un zinātnes ministriju nevirzīt atalgojuma reformu izskatīšanai valdībā steidzamības kārtībā un sadarbībā ar sociālajiem partneriem modeli vēl būtiski pilnveidot.

Taču neatkarīgi no tā, LIZDA atkārtoti uzsver, ka Izglītības un zinātnes ministrijai kopā ar citu nozaru ministrijām ir savlaicīgi jāizstrādā „sociālā spilvena” programma tiem izglītības darbiniekiem, kuri var palikt bez darba. Valsts atbalsta mehānismiem ir jārisina tādi jautājumi kā atbrīvošanas pabalsti, pārkvalificēšanās un profesionāls atbalsts jauna darba meklēšanā u.c.

Lai novērstu situāciju, kas saistīta ar izglītības iestāžu darbinieku sociālo garantiju jautājuma atšķirīgu interpretāciju, LIZDA kongress pieprasa sakārtot normatīvo regulējumu, nosakot Izglītības likumā konkrētu sociālo garantiju loku pedagogiem.