Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











IZM atbilde uz LIZDA VI kongresa rezolūcijām par izglītību un zinātni

Piektdiena 17/07/2015

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir iepazinusies ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) 23.05.2015. VI kongresa rezolūcijām un atbildes vēstulē iezīmējusi LIZDA aktualizēto problēmu iespējamos risinājumus un sadarbības virzienus izglītības un zinātnes sistēmas pilnveidei.

Par pedagogu darba samaksas jauno modeli

LIZDA VI kongresa rezolūcija par pedagogu darba samaksas modeli

IZM atbilde: IZM ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu „Pedagogu darba samaksas un valsts finansējuma pedagogu darba samaksai aprēķināšanas un piešķiršanas noteikumi” projektu. Izstrādes procesā ministrijas atbildīgie darbinieki ir piedalījušies LIZDA padomes sēdēs, skaidrojuši pedagogu darba samaksas jaunā modeļa principus, uzklausījuši viedokļus, daļa no kuriem ir ņemti vērā modeļa pilnveides procesā (apmaksāts darba laiks metodiskā darba veikšanai, palielinātas apmaksāto atbalsta pasākumu iespējas izglītojamiem, tai skaitā atbalsta personāla skaits, palielināts atalgojums izglītības iestāžu vadītājiem, vietniekiem un pārējiem pedagogiem). Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka IZM viennozīmīgi modeļa ieviešanu saista ar valsts iespējām papildfinansējuma piešķiršanai pedagogu darba samaksai. Plānojam, ka MK noteikumu projekts stāsies spēkā 2016.gada 1.septembrī. Valdībai pieprasītais papildfinansējums, kas nepieciešams modeļa ieviešanai, 2016.gada budžetā ir 9,6 miljoni laika periodam no 1.septembra līdz 31.decembrim. Ņemot vērā, ka LIZDA ir paudusi konceptuālu atbalstu modelim, ceram sagaidīt LIZDA atbalstu sarunās par minētā valsts papildfinansējuma piešķiršanu.

LIZDA komentārs: Arodbiedrība paudīs atbalstu pedagogu darba samaksas jaunā modeļa ieviešanai tikai tad, ja valdībā kopā ar IZM izstrādāto MK noteikumu projektu tiks apstiprināti arī LIZDA valdes priekšlikumi, proti, „Neatliekamie pasākumi pedagogu darba samaksas jaunā modeļa uzlabošanai pirms tā ieviešanas 2016.gadā un pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks 2017. – 2019.gadam”.

Par sociālajām garantijām izglītības iestāžu darbiniekiem

LIZDA VI kongresa rezolūcija par sociālajām garantijām izglītības darbiniekiem

IZM atbilde: Ministrija informē, ka valsts finansējums mērķdotācijai pedagogu darba samaksai ir paredzēts pedagogu darba algām, bet tas neietver dažādus sociālos pabalstus. Vēlamies uzsvērt, ka mūsu kopējā vēlme ir sakārtot jautājumus par izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku sociālajām garantijām. Atbalstām LIZDA priekšlikumu kopā ar Labklājības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību izstrādāt priekšlikumus grozījumiem Valsts un pašvaldības amatpersonu atlīdzības likumā.

LIZDA komentārs: Arodbiedrība jau 2013.gada martā un atkārtoti 2015.gada sākumā aicināja IZM izstrādāt grozījumus Izglītības likumā, nosakot konkrētu sociālo garantiju loku un apjomu pedagogiem, bet joprojām attiecīgi grozījumi likumos nav nedz izstrādāti un apspriesti ar sociālajiem partneriem, nedz virzīti pieņemšanai Saeimā. Atbalstu šī jautājuma steidzamai sakārtošanai paudusi arī Finanšu ministrija un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Par pedagogu izdienas pensijām


LIZDA VI kongresa rezolūcija par izdienas pensijām speciālās izglītības skolotājiem, sporta skolotājiem un pirmsskolas izglītības skolotājiem

IZM atbilde: Atzinīgi vērtējam LIZDA atbalstu ministrijai jautājuma par pedagogu izdienas pensijām risināšanā. Ņemot vērā Labklājības ministrijas un Finanšu ministrijas viedokli, ka jautājumu par izdienas pensiju tiesību noteikšanu atsevišķiem izglītības darbiniekiem jāskata, izvērtējot nepieciešamā finansējuma nodrošināšanas iespējas, aicinām turpināt mūsu sadarbību minētā jautājuma risināšanā.

LIZDA komentārs: Līdz šim arodbiedrības priekšlikumi par izdienas pensijām pedagogiem dzirdīgas ausis ministrijās nav sasnieguši un tikai pēc LIZDA ierosmes Saeimas deputāti šā gada sākumā iesniedza izdienas pensiju likumprojektu.

Par pirmsskolas izglītības problēmām

LIZDA VI kongresa rezolūcija par problēmām pirmsskolas izglītībā

IZM atbilde: MK noteikumu projektā plānots būtiski paaugstināt pirmsskolas izglītības pedagogu amata algu par 36 stundu darba nedēļu. Atkarībā no bērnu skaita grupā amata alga tiek noteikta no 600 euro līdz 760 euro. Apzinoties, ka algu paaugstinājums pirmsskolas pedagogiem rada ietekmi uz pašvaldību budžetu, MK noteikumu projektā ir iekļauta norma, kas paredz pirmsskolas pedagogu atalgojuma pakāpenisku paaugstinājumu līdz 2018.gada 1.septembrim atkarībā no pašvaldības finanšu iespējām. MK noteikumu projektā plānots no valsts finansēt bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbinātos pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogus, tai skaitā pirmsskolas izglītības sporta un mūzikas skolotājus, kā arī skolotājus logopēdus. Informējam, ka jautājums par visu pirmskolas pedagogu darba samaksas finansēšanu no valsts budžeta pašlaik nav iekļauts valdības rīcības plānā.

LIZDA komentārs: LIZDA kongress uzsvēris, ka nav pieļaujama pirmsskolas izglītības pedagogu diskriminācija darba samaksas ziņā, bet IZM savā atbildē norāda, ka plānotajā jaunajā modelī pedagoga amata alga tiek noteikta no 600 euro līdz 760 euro. Vispārējās izglītības pedagogam amata alga tiek plānota no 760 euro līdz 1000 euro. LIZDA pieprasa IZM paaugstināt skolotāju amata algas par amata vienību līdz sākotnēji piedāvātajam līmenim, turklāt līdz ar jaunā modeļa ieviešanu 2016.gadā, nevis vien 2018.gadā.
Ņemot vērā labas pārvaldības principus un politisko pārmantojamību, arodbiedrība norāda, ka jautājums par visu pirmsskolas pedagogu darba samaksas finansēšanu no valsts budžeta ir aktuāls, jo joprojām ir spēkā esošs 04.07.2012. noslēgtā LIZDA, LIVA un IZM noslēgtā memoranda 4.punkta 6.apakšpunkts, kurš nosaka, ka finansēšanas pārejai bija jānotiek jau ar 2013.gada 1.janvāri.

Par augstāko izglītību un zinātni

LIZDA VI kongresa rezolūcija par augstāko izglītību un zinātni

IZM atbilde: Ministrija piekrīt LIZDA vēstulē paustajam, ka pašreizējais valsts budžeta finansējums augstākajai izglītībai un zinātnei ir nepietiekams, lai nodrošinātu kvalitatīvu un pieejamu augstāko izglītību. Augstskolu likuma 78.7 pantā, kā arī Zinātniskās darbības likuma 32.3. pantā ir noteikts ikgadējs finansējuma pieaugums nozarei, palielinot finansējumu no iekšzemes kopprodukta par attiecīgi 0,25 % augstskolām un 0,15 % zinātnei.
Šī likuma norma iezīmē ieguldījumu politiku nozarē, kuru ministrija ir ņēmusi vērā, sagatavojot papildus finansējuma pieprasījumu 2016. – 2018. gadam Jauno politikas iniciatīvu ietvaros. Augstākajā izglītībā IZM 2016.gadā ir pieprasījusi papildu finansējumu ministrija budžeta apakšprogrammās 03.01.00 Augstskolas un 03.11.00 Koledžas jaunu, inovatīvu studiju programmu attīstībai, prioritāri Latvijas reģionos 2,9 milj. euro apmērā. Zinātnē, lai pildītu Zinātniskās darbības likuma 33.panta otrajā daļā noteikto un pilnā apmērā piemērotu MK 2013.gada 12.novembra Nr. 1316 "Kārtība kādā aprēķina un piešķir finansējumu zinātniskajām institūcijām" noteikumos formulā noteikto nepieciešamo finansējumu, kā arī nodrošinātu augstskolām, kuras ir arī zinātniskās institūcijas, tajās nodarbinātā akadēmiskā personāla (profesori, asociētie profesori un docenti) pētnieciskā darba nodrošināšanas finansējumu, ir nepieciešams palielināt valsts budžeta apakšprogrammas 05.02.00 Zinātnes bāzes finansējums finansējumu 2016.gadam attiecīgi par 12,1 milj. euro.
Ņemot vērā fiskālās telpas ierobežojumus un to, ka Jauno politikas iniciatīvu pieprasījumos 2016. – 2018. gadam finansējuma palielinājums tiek izskatīts tikai tajās budžeta pozīcijās, kas nodrošinās ilgtspējīgas strukturālās reformas, pieprasītā summa ir mazāka nekā izriet no Augstskolu likuma 78. panta septītās daļas, kā arī Zinātniskās darbības likuma 32.panta trešās daļas.
Ministrija arī norāda, ka tā ir veikusi divus pētījumus par studiju vietas bāzes izmaksu aktualizēšanu, kā arī par studiju izmaksu koeficientu aktualizāciju un konsolidāciju izglītības tematisko jomas izmaksu grupās. Šajos pētījumos ir identificētas reālās vienas studiju vietas bāzes izmaksas, kuras 2014.gada cenās ir aprēķinātas 1810 euro apmērā (salīdzinājumā ar 1331 euro šobrīd) kā arī aktualizēti studiju tematisko jomu izmaksu koeficienti, atbilstoši 2014.gada izmaksu posteņiem un to izmaksām.
No pētījuma rezultātiem izriet, ka pašreizējais valsts finansējums augstākajai izglītībai spēj nosegt vien nepilnus 55 % no reālajām vienas studiju vietas izmaksām pie esošā valsts finansēto studiju vietu skaita. Pie pašreizējā valsts budžeta finansējuma pilnā mērā ir uzturamas 16 000 no 29 000 pašreizējām valsts finansētajām studiju vietām. Ministrija, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas un Kultūras ministrijas pārraudzībā esošajās augstskolās šī brīža valsts budžeta finansējums ir 85 milj. euro, kamēr reālās visu studiju vietu nodrošināšanas izmaksas ir aptuveni 155 milj. euro apmērā. Lai spētu nodrošināt ilgtspējīgu augstākās izglītības finansējumu 1.pīlārā, nesamazinot valsts finansēto studiju vietu skaitu, augstākajai izglītībai papildus ir nepieciešami 70 milj. euro.
Ministrija konceptuālajā ziņojumā „Jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešana Latvijā”, kas apstiprināts Ministru kabinetā 2015.gada 9.jūnijā, ir iezīmēti scenāriji un ieguldījumu tempi, lai sasniegtu minēto finansējuma pieaugumu. Kā norādīts konceptuālajā ziņojumā, pašreiz Latvijas augstākās izglītības sektors ir ceļā no sistēmiskas līdzekļu nepietiekamības un tās radītajiem riskiem uz jaunām izaugsmes iespējām – to apliecina augstskolām un koledžām piešķirtais papildu finansējums 2015.gadā. Ministrija ir iezīmējusi ieguldījumu tempu virzībai uz optimālu sistēmas finansēšanu atbilstoši Pasaules bankas piedāvātajam Zināšanu sabiedrības attīstības scenārijam, ilgtermiņā plānojot būtiskāku finansējuma apjoma pieaugumu augstākajai izglītībai un pētniecībai atbilstoši tautsaimniecības izaugsmes rādītājiem saskaņā ar Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā noteikto.
Saistībā ar augstākajā izglītībā un zinātnē nodarbināto personu sociālo garantiju regulējumu Ministrija norāda, ka šis jautājums ir jāskata kontekstā ar finanšu pieaugumu nozarē. Palielinoties nozares valsts finansējumam sociālo garantiju regulējuma atrisināšana, apspriešanas procesā iesaistot arodbiedrības, kļūst aktuāla.

LIZDA komentārs: Arodbiedrība uzsver, ka valdībai ir jāpilda spēkā esošās likumu normas un IZM, izskatot likumprojektu „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam” un likumprojektu „Par valsts budžetu 2016.gadam”, ir jānodrošina MK doto uzdevumu izpilde, proti, jānodrošina Augstskolu likuma 78.panta 7.daļā un Zinātniskās darbības likuma 33.panta 2.daļā minētais valsts finansējuma pieaugums pilnā, nevis mazākā apmērā, jo minētajos likumos nav pārejas noteikumu par fiskālās telpas ierobežojumiem vai ilgtspējīgām strukturālām reformām.

Par jaunajiem pedagogiem

LIZDA VI kongresa rezolūcija par jaunajiem pedagogiem

IZM atbilde: Ņemot vērā to, ka Latvijā, līdzīgi kā citās ES valstīs, ir vērojama pedagogu strauja novecošanās, ministrija ir ieinteresēta, lai darbā izglītības iestādēs tiktu piesaistīti gados jauni pedagogi. Viens no būtiskiem faktoriem gados jaunu pedagogu piesaistei ir atalgojuma jautājums. Jauna atalgojuma modeļa ieviešana var palīdzēt minētā jautājuma risināšanā, jo MK noteikumu projektā tiek plānota skolotāja amata alga atkarībā no vidējā skolēnu skaita klasē no 760 euro līdz 1000 euro. Minētās pedagogu amata algas ir pielīdzinātas vidējam algu līmenim valstī vai lielajās skolās būtiski pārsniedz valsts vidējās algas līmeni. Mūsuprāt, šādas pedagogu amata algas var būt konkurētspējīgas un piesaistīt gados jaunus pedagogus, uzsākt darbu izglītības iestādē.

LIZDA komentārs: Arodbiedrība atkārtoti uzsver, ka kongress pieprasa IZM plānotajā pedagogu darba samaksas jaunajā modelī paredzēt piemaksu pirmos trīs darba gadus jaunajam pedagogam vecumā līdz 35 gadiem, jo arī jaunajā modelī pedagogs par profesionālās darbības kvalitātes 1. un 2. pakāpi piemaksu nesaņems, bet uz 3.pakāpi ar piemaksu jaunais pedagogs var pretendēt vien pēc nostrādātiem trim gadiem.
Tāpat LIZDA kongress pieprasa IZM sadarbībā ar sociālajiem partneriem līdz 2015.gada beigām izstrādāt atsevišķu konkrētu programmu jauno pedagogu motivēšanai darbam visās izglītības iestādēs, par ko LIZDA priekšvēlēšanu laikā panākusi arī politisko vienošanos ar visām 12. Saeimā pārstāvētajām partijām.