Aptauja
Vai Jūsu pārstāvētajā augstākās izglītības iestādē ar 2019.gada 1.janvāri ir paaugstinājusies zemākā mēneša darba algas likme?
Jā, ir paaugstinājusies
Nē, nav paaugstinājusies
Neesmu informēts / -a
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Lemjot par skolu tīkla sakārtošanu, valdībai jānodrošina “sociālais spilvens” pedagogiem

Trešdiena 05/08/2015

Pēc medijos izskanējušās ziņas par iespējamo 80 vidusskolu slēgšanu, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) atkārtoti uzsver, ka valdībai, lemjot par skolu tīklu sakārtošanu, ir jānodrošina “sociālais spilvens” pedagogiem. Tāpat arī jāizstrādā vienoti kritēriji skolu reorganizācijai 10. – 12. klašu posmā, kas vērsti uz izglītības kvalitātes paaugstināšanu. LIZDA rūpīgi sekos līdzi, lai process būtu taisnīgs, un tiktu ievērotas izglītības darbinieku tiesības.  

Ja tiešām nav citu alternatīvu un tiek pieņemti lēmumi par skolu optimizāciju, tad valstij ir jānodrošina, lai mēs nepazaudējam mūsu profesionāļus un viņiem tiek piedāvātas citas adekvātas darba iespējas nozarē. Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) sadarbībā ar Labklājības ministriju jādomā par “sociālā spilvena” nodrošināšanu un pārkvalificēšanas programmām, kas sniegtu iespēju pedagogam pārorientēt profesionālo darbību uz pieaugušo vai pirmsskolas izglītības jomu. Līdz ar to, lemjot par izmaiņām skolu tīklā, būtiski ir arī sakārtot šobrīd problemātiskākos darba samaksas jautājumus izglītības nozarē. Tāpat arodbiedrība aicinājusi valdību noteikt LIZDA novērotāja statusu skolu reorganizācijas un slēgšanas procesā, lai uzraudzītu tā norises tiesiskumu, taisnīgumu un nepieļautu politiskās spēles.

LIZDA iestājas par kvalitatīvu izglītību un cienīgu darba vidi pedagogiem. Pārdomātām reformām nevajadzētu iet pretrunā ar šo uzstādījumu. Pašvaldību kompetencē ir pieņemt lēmumus par skolu reorganizēšanu, taču ņemot vērā, ka procesā iesaistīts ievērojams skaits izglītības iestāžu, LIZDA uzskata, ka IZM vajadzētu izstrādāt vienotus kritērijus, kas vērsti uz kvalitātes saglabāšanu. Saskaņojot lēmumus skolu tīkla sakārtošanā, būtu jāņem vērā tādi atskaites punkti kā skolēnu sasniegumi olimpiādēs, centralizētajos eksāmenos, zinātniski pētnieciskajos darbos, skolas līdzdalība starptautiskos un lokālos projektos, skolā strādājošo pedagogu sasniegumi – iegūtās kvalitātes pakāpes.

Skolu tīkla sakārtošana bija viens no Finanšu ministrijas priekšnosacījumiem, lai varētu ieviest pedagogu darba samaksas jauno modeli. Līdz šim jau notikušas vērienīgas izmaiņas profesionālo izglītības iestāžu tīkla sakārtošanā, savukārt no 2016. gada 1. septembra plānots, ka vidusskolas klases netiks finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, ja izglītojamo skaits tajās būs mazāks par 12. LIZDA uzskata, ka jau ir veiktas būtiskas strukturālās reformas skolu tīkla sakārtošanā līdz ar to, valdībai vajadzētu rast nepieciešamos finanšu resursus, lai ieviestu ilgtspējīgu, uz izaugsmi vērstu pedagogu darba samaksas modeli un apstiprinātu LIZDA izstrādātos neatliekamos pasākumus jaunā modeļa uzlabošanai pirms tā ieviešanas 2016. gadā un pedagogu darba samaksas paaugstināsanas grafiku 2017. – 2019. gadam.

Zināms, ka kopš 2010. gada profesionālo izglītības iestāžu skaits samazinājies no 56 uz 32 skolām. 24 skolas optimizētas un izveidoti Profesionālās izglītības kompetences centri (PIKC), lai veicinātu izglītības kvalitāti un sekmētu visu veidu resursu efektīvāku izmantošanu.