Aptauja
Kā Jūs vērtējat Jūsu izglītības iestādes vadītāja sadarbību ar arodbiedrību?
Ļoti laba sadarbība
Vairāk laba nekā slikta
Vairāk slikta nekā laba
Ļoti slikta sadarbība
Neesmu informēts par to
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 






   











Pētījums apliecina: Latvijā tiek nodrošināta kvalitatīva izglītība

Trešdiena 19/08/2015

Pētījumā „Vienādi kvalitatīvas izglītības ieguves iespējas Latvijā starptautiskā salīdzinājumā”, kuru sagatavojis PISA vadītājs Latvijā, Latvijas Universitātes mācību prorektors profesors Andris Kangro, izkristalizējas vairāki fakti par izglītības kvalitāti Latvijā, kura bieži vien sabiedrībā tiek apšaubīta. Aicinām iepazīties ar vairākiem pētījuma rezultātiem un to secinājumiem, kuri uzskatāmi pierāda, ka izglītības kvalitāte Latvijā, salīdzinājumā ar citām OECD valstīm, nevar tikt uzskatīta par zemu.

1.       Starp 76 valstīm skolēnu vidējo sasniegumu rādītājos Latvija ieņem 24. vietu. Latvija ir starp tām 10 – 15% pasaules valstīm, kuras nodrošina augstāko izglītības kvalitāti.

2.       Kopš 2009. gada skolēnu vidējiem sasniegumiem OECD PISA testos ir tendence uzlaboties gan lasīšanā, gan dabaszinātnēs, gan matemātikā. Īpaši augsti rezultāti un progress vērojams dabaszinātnēs. Kā vienu no izaugsmes veicināšanas faktoriem var uzskatīt Eiropas reģionālā attīstības fonda līdzekļu (ERAF) izmantošanu mācību materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai dabaszinātņu klasēs. Ieguldot līdzekļus mācību materiālu resursos, pedagogiem paveras plašākas iespējas izmantot skolēnu zinību un prasmju potenciālu.

3.       Pētījums pierāda, ka vecāku sociāli ekonomiskais stāvoklis (skolēna vecāka nodarbinātība, skolēna vecāku izglītība, mājās esošie sadzīves priekšmeti un iespējas) būtiski ietekmē skolēnu mācību sasniegumus. Bieži vien pedagogiem jāuzņemas vaina par valstiska līmeņa problēmām – skolotāji tiek vainoti par zemiem skolēnu sasniegumiem lauku skolās, neņemot vērā to, ka Latvijā ir vērojamas izteiktas ekonomiskā stāvokļa atšķirības dažādos reģionos.  

4.       Salīdzinot ar OECD valstīm, Latvijai ir viena no mazākajām skolēnu sasniegumu izkliedēm. Tas nozīmē, ka skolēnu mācību rezultātu atšķirība nav tik liela starp dažādām skolām Latvijā, kā tas ir citās valstīs. Izteiktāk novērojama atšķirība starp vienas skolas skolēnu mācību rezultātiem.

5.       LIZDA īpaši vēlas izcelt pētījumā redzamo grafiku „Skolēnu skaita skolā un matemātikas sasniegumu saistība PISA 2012 pēc skolas atrašanās vietas”, kurā uzskatāmi redzams, ka atsevišķās mazajās lauku skolās (ar skolēnu skaitu līdz 100) vērojami augsti un vidēji augsti skolēnu sasniegumi. Tas nozīmē, ka šobrīd Latvijā ir tādas skolas, kurās ar mazu skolēnu skaitu, tātad arī ar zemu finansiālu atbalstu, tomēr ir izdevies nodrošināt augstu kvalitātes līmeni. Šie pētījuma rezultāti apliecina, ka saskaņojot lēmumus skolu tīkla sakārtošanā, būtu jāņem vērā tādi kritēriji kā skolēnu sasniegumi olimpiādēs, centralizētajos eksāmenos, zinātniski pētnieciskajos darbos, skolas līdzdalība starptautiskos un lokālos projektos, skolā strādājošo pedagogu sasniegumi.

6.       Skolēnu vidējie sasniegumi ģimnāzijās ir augstāki kā vidusskolās. Piemēram, Rīgas Valts 1.ģimnāzijā sasniegumi matemātikā ir tādā pašā līmenī kā Šanhajā, kura ierindojas rezultātu tabulas augšgalā. Lai atbalstītu un veicinātu izglītības kvalitāti, uzskatām, ka ir jāsaglabā 10% piemaksa Valsts ģimnāzijām. Valsts budžetā tam būtu jāparedz 1,5 miljoni gadā. Kā zināms, pedagogu darba samaksas jaunā modeļa pēdējā versijā šī piemaksa joprojām nav paredzēta.

Ar visu pētījumu un tā secinājumiem var iepazīties šeit.