Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Valsts ģimnāzijas atbalsta LIZDA prasības

Ceturtdiena 08/10/2015

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība LIZDA uzskata, ka jauno darba samaksas modeli nevar vērtēt kā ilgstpējīgu un kvalitatīvi izstrādātu, ja tiek pasliktināta situācija kādam no izglītības sistēmā strādājošajam. Šāds atalgojuma modelis neveicinās kvalitatīvu izglītību. Valsts ģimnāzijas atbalsta modeļa ieviešanu tādā gadījumā, ja tiek ņemtas vērā tās prasības, kas saistītas ar vispārējo izglītību, kuras savās prasībās iekļāvusi arī LIZDA.

Oficiāla vēstule par skolotāju atalgojuma jauno modeli no Valsts ģimnāziju direktoru pārstāvju grupas:

Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējoņa kungam
Latvijas Republikas Ministru prezidentei Laimdotai Straujumas kundzei
Izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seiles kundzei
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājai Ingai Vanagas kundzei

Nacionālais attīstības plāns (NAP) 2020 paredz visiem bērniem un jauniešiem līdz 2020. gadam nodrošināt kvalitatīvu pamatizglītību un vidējo izglītību, kā arī pieeju tādām nodarbībām ārpus formālās izglītības, kas paplašina pieredzi, rada iespējas atklāt un kopt savus talantus. 

Savukārt, valdības deklarācija paredz pāreju uz obligātu vidējo izglītību, kas uzliek pienākumus izglītības iestādēm, to dibinātājiem un valstij kopīgi nodrošināt šo prasību un arī izveidot vispārizglītojošo skolu pedagogu motivācijas sistēmu un ieviest jauno pedagogu darba samaksas aprēķināšanas modeli, kā arī veltīt pastiprinātu uzmanību eksakto priekšmetu (matemātika, fizika, ķīmija, dabaszinības) mācīšanai skolās.

Latvijas Universitātes īstenotā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) starptautiskā izglītības kvalitātes pētījuma ”Latvijas skolēnu kompetence matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā starptautiskā salīdzinājumā” rezultāti  uzrāda, ka (..) jānodrošina arī turpmāka Latvijas izglītības kvalitātes paaugstināšanās kopumā – atbalstot un pilnveidojot izglītību lauku skolās (t.sk. sakārtojot skolotāju algu sistēmu un izglītības iestāžu tīklu), novērtējot un atbalstot skolotāju profesiju, izglītību un tālākizglītību, pastiprinot darbu ar izcilajiem skolēniem, izmantojot un izplatot ģimnāziju pieredzi un iespējas kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā, pastiprinot darbu ar izcilajiem skolēniem, izmantojot un izplatot progresīvo pieredzi, radot un ieviešot izglītības inovācijas (inovatīvās pieredzes skolu tīkls, bakalaurāts u.c.) Viss augstāk minētais ir Valsts ģimnāziju metodiskā un pedagogu tālākizglītības darba uzmanības centrā. 

Latvijā šobrīd ir 28 Valsts ģimnāzijas, kuras savu statusu ieguvušas atbilstoši noteiktam normatīvo aktu regulējumam, uzrādot augstākus skolēnu mācību sasniegumus. Valsts ģimnāzijas ir arī skolas, kurām vienīgajām ar Ministru kabineta noteikumiem ir izvirzītas īpašas prasības darba kvalitātei (skolēniem, skolotājiem). Valsts ģimnāzijas veic arī pedagogu tālākizglītības centra un reģionālā metodiskā centra funkcijas, kas uzliek papildu atbildību un prasa papildus laika un finanšu resursus. Visas Valsts ģimnāzijas īsteno matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena izglītības programmu 7. – 12. klasei.  Valsts ģimnāzijas ir vispārējās vidējās izglītības iestādes, kurām var būt daļējas pamatizglītības 7.-9.klase, programma. Ja finansējuma kārtība un metodika ir tāda pati kā parastai vispārējās vidējās izglītības iestādei, tad augstāk minēto pienākumu veikšana ir apgrūtināta. 

Atbalstot Izglītības un zinātnes ministrijas aktivitātes jaunā atalgojuma modeļa (Ministru kabineta noteikumu projekts „Pedagogu darba samaksas un valsts finansējuma pedagogu darba samaksai aprēķināšanas un piešķiršanas noteikumi”)  izstrādē, kas sekmētu pedagogu darba slodzes un atalgojuma samērīgumu, 2015. gada 28. janvārī visas Latvijas Valsts ģimnāzijas vienojās kopīgi izvērtēt piedāvātā modeļa aprēķinus. Izpētot situāciju jaunā algas modeļa piemērošanā, secinājām, ka tobrīd visās 27 Valsts ģimnāzijās pedagoģiskajiem darbiniekiem, strādājot normālo darba nedēļu 36 – 40 stundas, jaunajā modelī samazināsies darba samaksa par 10 - 15%. Diemžēl IZM sarunās novados ar izglītības pārvalžu un skolu vadītājiem liela daļa pedagogu ieteikumu nav uzskatīti par būtiskiem un nav iestrādāti topošajos Ministru kabineta noteikumos.

Šāda situācija nevar sekmēt esošās izglītības izcilības un kvalitātes nodrošināšanu, jo algas samazinājums demotivē ģimnāzijas skolotāju kvalitatīvam darbam un neveicina ģimnāziju un Valsts ģimnāziju turpmāku attīstību, kas ir klajā pretrunā ar pausto dažādos izglītības politikas dokumentos un Nacionālajā attīstības plānā paredzēto.

Valsts ģimnāzijas rosina attīstīt pedagogu atalgojuma modeli, iekļaujot ģimnāziju izstrādātos priekšlikumus:

1. Ar 01.09.2016. NESAMAZINĀT reālo darba samaksu visu Valsts ģimnāziju pedagoģiskajiem darbiniekiem vairāk kā par 10%.
2. Ar 01.09.2016. NESAMAZINĀT skolotāju darba kvalitātes reālo piemaksas apmēru par vienādu darba laiku:

 

3. Nodrošināt vidusskolas posma (10. – 12.kl.) matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmā kvalitatīvu un diferencētu mācīšanas iespēju matemātikai, fizikai, bioloģijai, ķīmijai, piemērojot atbilstošu koeficientu (vismaz 1,3 – līdzvērtīgu mākslas jomu programmām) klašu dalīšanai grupās, kā arī visās izglītības programmās klašu dalīšanai svešvalodu mācīšanai.
4. Paredzēt iespēju direktoriem, direktora vietniekiem, metodiķiem u.c. speciālistiem (MK noteikumu projekta 25.punkts) vadīt mācību stundas saņemot samaksu, ar mērķi saglabāt skolotāja kvalifikāciju un spēju sniegt atbalstu citiem skolotājiem.
5. Turpinot jaunā algu modeļa projekta virzību apstiprināšanai, aicinām saglabāt iepriekš izvirzītos amata algu apmērus, jo kā redzams topošo Ministru kabineta noteikumu 2.pielikumā, piemēram, direktoru atalgojums vasaras laikā ir pārskatīts un šobrīd samazināts vismaz par 80 eiro.
6. Lūdzam izveidot vispārējās izglītības stratēģisko padomi, kuras sastāvā būtu profesionāli un izglītības reālajā praksē strādājoši eksperti, kas veidotu gudru un pārdomātu izglītības politiku, lai ilgtermiņā nodrošinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi valsts noteiktajā virzienā.

Valsts ģimnāziju vārdā direktoru pārstāvju grupa:
Rīgas Valsts 3.ģimnāzijas direktors Andris Priekulis
Valmieras Valsts ģimnāzijas direktors Artūrs Skrastiņš
Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas direktors Māris Brasla
Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas direktors Guntis Vasiļevskis
Talsu Valsts ģimnāzijas direktors Kārlis Sebris
Dobeles Valsts ģimnāzijas direktore Inese Didže
Cēsu Draudzīgā aicinājuma Valsts ģimnāzijas direktore Dace Eglīte
Jēkabpils Valsts ģimnāzijas direktors Valerjans Vizulis