Aptauja
Kā Jūs vērtējat savu dzīves kvalitāti 10 ballu vērtējuma skalā? (10 - izcili, 1 - ļoti, ļoti vāji)
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Kopsavilkums par L.Straujumas darba grupā pārrunāto

Pirmdiena 12/10/2015

09. oktobrī notika pēdējā premjerministres Laimdotas Straujumas vadītā darba grupa. Darba grupas rezultāts – apkopoti 119 pašvaldību iebildumi, priekšlikumi un kopējais viedoklis par pedagogu darba samaksas modeli un skolu tīkla sakārtošanu. Ņemot vērā, ka mēneša garumā sanāksmes norisinājās pārrunu formātā, aktīvai rīcībai, lai veiktu visus nepieciešamos uzlabojumus kvalitatīva modeļa ieviešanai, ir atlicis ierobežots laiks – līdz likumprojekta “Par valsts budžetu 2016. gadam” otrajam lasījumam, kas paredzēts novembra sākumā. 
Vairāki pašvaldību komentāri, zemāk lasāmajā kopsavilkumā, sakrīt ar LIZDA izvirzītajiem iebildumiem, kuri no arodbiedrības puses tika izcelti jau marta sākumā - pēc pirmajām saņemtajām atalgojuma modeļa versijām, pie kurām tika strādāts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupas sanāksmēs par pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanu. 
L.Straujumas vadītajā darba grupā izdevās vienoties par iespēju atjaunot 10% piemaksu Valsts ģimnāzijām. Tāpat varētu nenoteikt konkrētu atbalsta personāla skaitu, bet ļaut par to lemt pašvaldībām. Taču ir virkne būtisku jautājumu, par kuriem tā arī netika rasta skaidrība.
LIZDA neatkāpsies no prasības par nepieciešamo papildus finansējumu kvalitatīva atalgojuma modeļa ieviešanai. Turpmāk šis jautājums tiks risinātns Izlīgšanas komisijas sastāvā. Komisijas pirmā sanāksme paredzēta 14.oktobrī, kurā tiks izskatīta šī un vēl sešas LIZDA izvirzītās prasības
 
Kopsavilkums par L. Straujumas vadītās darba grupas sanāksmēm

Priekšlikumi par pedagogu atalgojuma jauno modeli:  
  • - Mazajās skolās (mazāk par 100 izglītojamo) paredzēt pilnu direktora amata vienību. LIZDA prasība nr. 6, kas iekļauta LIZDA izstrādātajā Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā 2017. – 2019. gadam.
  • - Ļaut administrācijas pārstāvjiem vadīt mācību stundas, apmaksājot tās.
  • - Noteikt mazāku skolēnu skaitu uz vienu amata vienību direktora vietniekam, psihologam, karjeras konsultantam, logopēdam, bibliotekāram. LIZDA prasība nr. 5, kas iekļauta LIZDA izstrādātajā Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā 2017. – 2019. gadam.
  • - Nepieciešams paredzēt papildus finansējumu virs kopējā pašvaldībai aprēķinātā mērķdotācijas apmēra 3 līdz 5%. LIZDA prasība nr. 13, kas iekļauta LIZDA izstrādātajā Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā 2017. – 2019. gadam.
  • - Pārskatīt skolēnu skaita VIIS sistēmā reģistrēšanas datumu (10.jūlijs).
  • - Amata vienību aprēķinā ietvert izglītojamo blīvuma koeficientu.
  • - Palielināt laiku, kas apvienotajās klasēs plānots stundu gatavošanai un darbu labošanai. LIZDA prasība nr.2 , kas iekļauta LIZDA noteiktajos neatliekamajos pasākumos pedagogu darba samaksas jaunā modeļa uzlabošanai pirms tā ieviešanas 2016. gadā.
  • - Piešķirt tiesības direktoram veidot rezerves fondu aktuālām vajadzībām. 
  • - Noteikt papildu samaksu darbam ar reemigrējošiem bērniem.
  • - Palielināt atalgojumu sporta treneriem.
  • - Noteikt vienotu pieeju atalgojumam arī kultūrizglītības iestādēs.
  • - Nepiemērot koeficientu 1,2 pamatizglītības humanitārā un sociālā virziena, matemātikas un dabaszinību virziena programmām.
  • - Nepietiekams finansējums internātskolas skolotājam, pagarinātās dienas grupai. LIZDA prasība nr.6, kas iekļauta LIZDA noteiktajos neatliekamajos pasākumos pedagogu darba samaksas jaunā modeļa uzlabošanai pirms tā ieviešanas 2016. gadā.
  • - Paredzēt diferencētu samaksu atkarībā no skolotāja izglītības. 
  • - Jāapstiprina pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks tuvākajiem 2-3 gadiem.
    LIZDA vairākkārt norādījusi uz nepieciešamību pedagogu darba samaksas noteikumos iekļaut algu paaugstināšanas grafiku, kura nepieciešamību nosaka izglītības likuma 53. panta otrā daļa.  
Viedokļi par modeli:
  • - Daļa pedagogu nevarēs sasniegt pašreizējo algu līmeni.
    Viena no būtiskākajām nepilnībām, uz ko norāda LIZDA, iekļaujot to kā prioritāti nr.1 LIZDA noteiktajos neatliekamajos pasākumos pedagogu darba samaksas jaunā modeļa uzlabošanai pirms tā ieviešanas 2016. gadā.
  • - Daļa pedagogu laukos tiks pakļauti nepilnas slodzes riskam, daļa tiks atbrīvoti no darba.
    LIZDA prasība nr.2, kas iekļauta LIZDA noteiktajos neatliekamajos pasākumos pedagogu darba samaksas jaunā modeļa uzlabošanai pirms tā ieviešanas 2016. gadā.
    .
  • - Pedagogiem, kuri nokļūst “riska” zonā jārada iespēja pārkvalificēties arodā (B kursi), vai apgūt citu arodu (mērķtiecīgas valsts programmas). 
  • - Pašvaldībai jāsaglabā tiesības piešķirt līdzfinansējumu, ja skolām ir nepietiekams izglītojamo skaits. LIZDA atbalstījusi šādu konceptu vairākos atzinumos.
  • - Nav pietiekama atbalsta iekļaujošajai izglītībai. 
  • - Modelis nav piemērojams skolām, kurās palielinās izglītojamo skaits, būs nepieciešams palielināt pedagogu skaitu.
  • - Valstij jāfinansē pedagogus bez pašvaldības starpniecības.
Citi priekšlikumi:
  • - Noteikt terminētus darba līgumus ar skolas direktoru, pedagogiem. 
  • - Jāievieš 40 stundu darba nedēļa.
  • - Atteikties no speciālajām skolām, īstenojot iekļaujošo izglītību.
  • - Visiem pedagogiem piešķirt izdienas pensiju.
Pirmsskolas pedagogu atalgojums:
  • - Pirmskolas pedagogu atalgojumam jābūt līdzvērtīgam ar skolu pedagogu atalgojumu.
    LIZDA piekrīt šim apgalvojumam, un arodbiedrības prasības, par atalgojumu pirmsskolu pedagogiem, iekļautas LIZDA noteiktajos neatliekamajos pasākumos pedagogu darba samaksas jaunā modeļa uzlabošanai pirms tā ieviešanas 2016. gadā, kā arī Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā 2017. – 2019. gadam. LIZDA uzskata, ka pirmsskolu pedagogu atalgojuma palielinājumu nevar atlikt uz 2017. vai 2018. gadu. Valstī jāspēj nodrošināt adekvāts un līdzvērtīgs atalgojums pedagogam, kura izglītība ir mērojama tādā pašā līmenī, kā vispārizglītojošo skolu pedagogiem, turklāt pirmsskolas pedagoga veicamais darbs ir ļoti atbildīgs un būtisks bērna tālākā attīstībā. LIZDA uzskata, ka jau no 2016. gada valsts budžeta ir jāsedz starpība, kas veidojas starp LIZDA prasīto un šobrīd noteikto minimālo atalgojumu pirmsskolu pedagogiem, kas tiek apmaksāts no pašvaldību budžeta.
  • - Palielinās pašvaldību finanšu izdevumi pirmsskolai.
  • - Pirmsskolas pedagogu algas finansēt no valsts budžeta. LIZDA streika prasība nr. 4: Pakāpeniski atjaunot atalgojumu pirmsskolas izglītības pedagogiem no valsts budžeta.
  • - Tiesības pašvaldībai noteikt pirmsskolas pedagoga  atalgojumu.
  • - Īstenojot pirmsskolas 5-6 gadīgo bērnu apmācību, pedagogu darba samaksā ietvert arī laiku, ko bērnu pavada pirmsskolas izglītības iestādēs.
Skolu tīkls:
  • - Sākumskolas modelis - no 1.klases līdz 6.klasei.
  • - Jāsaglabā viena internātskola un viena speciālā skola uz vairākiem novadiem. 
  • - Noteikt normatīvus, cik lielai jābūt skolai.
  • - Valsts līmenī jānosaka skolēnu skaits ne tikai 10.klasē.
  • - Kategoriski iebilst pret to, ka valsts līmenī nosaka skolēnu skaitu 10.klases atvēršanai.
  • - Atbalsta izglītojamo skaitu, ar kādu atvērt 10.klasi (izņēmums - pierobeža, teritorijas lielums vai apdzīvotības blīvums u.c.).
  • - Noteikt datumu, līdz kuram komplektē 10. klasi. 
  • - Minimālais izglītojamo skaits 10.klasē – 8, nepieciešams noteikt citus kritērijus. 
  • - Modelis 1. – 6.klase novados nedarbojas, sākumskolu vēlams veidot no 1.klases līdz 4.klasei.
  • - Minimālais izglītojamo skaits 10. klasē – 10, paredzēt pašvaldībai tiesības atvērt 10.klasi arī, ja izglītojamo skaits ir mazāks, bet ar pašvaldības līdzfinansējumu.
  • - Profesionālās izglītības programmas, izņemot profesionālās ievirzes programmas, nav lietderīgi ieviest vispārējās izglītības skolās.
  • - Jānosaka citi kritēriji 10.klases atvēršanai, ne tikai pēc izglītojamo skaita.
  • - IZM izstrādāt izglītības iestāžu kartējumu, kuru apstiprina Ministru kabinets. 
  • - Ieviest dotācijas principu izglītības programmām, kuras politikas plānošanas dokumentos noteiktas kā prioritāras.
  • - Ieviest motivācijas programmu vidusskolas pārveidei par pamatskolu.
  • - Noteikt kritēriju vienīgās lauku vidusskolas saglabāšanai novadā.
  • - Vienā klasē var integrēt (iekļaut) kopumā ne vairāk kā 4 izglītojamos ar speciālajām vajadzībām.
Pašvaldību savstarpējie norēķini:
  • - Pret pašvaldību savstarpējiem norēķiniem.
  • - Nepiemērot pašvaldību savstarpējos norēķinos 100%, jo interešu izglītība skolēnam tiek sniegta arī Alūksnes novadā. 
  • - Atteikties no pašvaldību savstarpējiem norēķiniem vidusskolas posmā.
  • - Pašvaldību savstarpējo norēķinu problēmas var risināt pedagogu atalgojuma jaunais modelis.
  • - Atbalsta pašvaldību savstarpējos norēķinus, to bilance ir pozitīva.
  • - Neatbalsta pašvaldību savstarpējos norēķinus 1. – 6. klašu grupā.
  • - Par izglītojamiem, kas iegūst vidējo izglītību (īpaši akcentējot ģimnāziju izglītojamos) pašvaldību savstarpējie norēķini jāatceļ.
Citi priekšlikumi:
  • - Nepieciešams valsts atbalsts skolas autobusu iegādei, dienesta viesnīcu izveidei, sporta infrastruktūrai.
  • - Saglabāt sociālo pabalstu, ja izglītojamais, apgūstot profesionālās izglītības programmu, saņem stipendiju.
  • - Veikt izmaiņas Ministru kabineta 2015.gada 31.marta noteikumos Nr.153 ,,Noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla maršrutos”.
  • - Nepieciešama valsts atbalsta programma izglītības iestāžu būvniecībai (paplašināšanai).
  • - Jāuzlabo valsts un pašvaldību ceļu kvalitāte.
  • - Atbalsta pasākumus pašvaldībām transporta nodrošināšanai skolēniem pēc skolu reorganizācijas. 
  • - Neatbalsta prasību pašvaldībām finansēt bērnu uzturēšanas izmaksas privātajās izglītības iestādēs.