Aptauja
Kā Jūs vērtējat savu dzīves kvalitāti 10 ballu vērtējuma skalā? (10 - izcili, 1 - ļoti, ļoti vāji)
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Jaunā atalgojuma modeļa ietekme uz pedagogu algām

Otrdiena 13/10/2015

Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pēc VIIS datubāzes tarifikācijas datiem (uz 02.10.2015), aprēķinājusi skolotāju vidējo darba algu par likmi vispārizglītojošajās izglītības iestādēs*, lai salīdzinātu šī brīža finansēšanas modeli “Nauda seko skolēnam” un IZM šobrīd piedāvāto pēdējo pedagogu darba samaksas jaunā modeļa versiju.
*Datos nav iekļautas speciālās izglītības un vakara maiņu izglītības iestādes. Aprēķinos ņemta vērā tikai skolotāju vidējā alga (nav iekļauta direktoru, direktoru vietnieku un atbalsta personāla vidējā alga)
 
Salīdzinot finansējuma apmēru šī brīža finansēšanas modelī un jaunajā atalgojuma modelī vispārizglītojošajām izglītības iestādēm redzams, ka 46 pašvaldībās skolu pedagogiem vidējā darba alga tikai samazināsies un nevienā skolā nav gaidāms vidējās algas pieaugums. 26 pašvaldībās situācija kopumā vairāk pasliktinātos – starp to pārziņā esošajām skolām pārsvarā ir tādas, kurās vidējais darba algas apjoms skolotājiem samazinātos nekā tās, kurās darba samaksa paaugstinātos. No visām 119 pašvaldībām ir tikai 8, kuru skolas pēc jaunā modeļa ieviešanas saskartos vienīgi ar finansējuma pieaugumu un nevienā skolā vidējais atalgojums netiktu samazināts. Pēc LIZDA aprēķiniem, zaudējumi pašvaldību skolās, ko varētu radīt šobrīd izstrādātais pedagogu darba samaksas modelis bez vērā ņemtiem LIZDA priekšlikumiem un papildus finansējuma, mērojami līdz pat 350,00 eiro no vidējās skolotāju algas, savukārt vidējās algas pieaugums robežojās no pāris eiro centiem līdz aptuveni 370,00 eiro.
 
LIZDA vēlreiz uzsver, ka nav pieļaujama situācija, kurā atalgojuma modelis pasliktina situāciju izglītības nozarē strādājošajiem. Līdz ar algu reformu daudz tiek runāts arī par izglītības kvalitāti, nereti uzsverot, ka tā būtu jāuzlabo, taču nav saprotams, kā tieši tiek plānota izglītības kvalitātes veicināšana, ja vairāk kā pusei no pašvaldībām nāksies saskarties ar atalgojuma samazinājumu skolotājiem.
 
Viens no premjerministres Laimdotas Straujumas vadītās darba grupas kopsavilkuma punktiem formulēts šādi – “Daļa pedagogu nevarēs sasniegt pašreizējo algu līmeni.” – šie LIZDA aprēķinātie dati to pilnībā apstiprina. 
 
Jau tagad vairākas pašvaldības piemaksā noteiktus procentus, lai kompensētu atalgojumu tiem pedagogiem, kuriem tas ir nepietiekošs (pēc LIZDA aprēķiniem no 755 vispārizglītojošajām izglītības iestādēm (dienas un vakara) papildus piešķirtais finansējums pedagoga darba samaksai attiecībā pret valsts piešķirto mērķdotācijas apjomu tiek nodrošināts 455 izglītības iestādēs. Piemaksas apjoms mērojams no 0,06% - 38%). Vai pašvaldības ir gatavas kompensēt arī to algu samazinājumu, kuru radītu jaunā reforma?
 
Arodbiedrība aicina ikvienu iepazīties ar šiem datiem un izvērtēt – vai drīkst pieļaut situāciju, kurā modelis tiek ieviests 2016.gadā bez papildus finansējuma un bez vērā ņemtiem LIZDA un pašvaldību iebildumiem, samazinot vidējo atalgojumu tik daudzās izglītības iestādēs. Ieviešot šādu atalgojuma modeli tiks turpināta nevienlīdzības veicināšana, jo par vienlīdzīgu attieksmi nevar runāt, ja kādam tiek samazināta alga, pieliekot to kādam citam par tādu pašu paveikto darbu.
 
Arodbiedrība iestājas par ikvienu savu biedru, un kopā – par taisnīgu un cienīgu attieksmi pret ikvienu izglītības un zinātnes darbinieku.