Aptauja
Vai Jūsu pārstāvētajā augstākās izglītības iestādē ar 2019.gada 1.janvāri ir paaugstinājusies zemākā mēneša darba algas likme?
Jā, ir paaugstinājusies
Nē, nav paaugstinājusies
Neesmu informēts / -a
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











IZM noteikumi 10. klases atvēršanai nav elastīgi

Ceturtdiena 15/10/2015

Ministru kabinets 13.oktobrī izskatīja un atbalstīja noteikumu projektu "Kārtība un kritēriji, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, un obligātās prasības pārcelšanai uz nākamo klasi". 
 
Noteikumi nosaka, ka nākamajā mācību gadā novada izglītības iestādēs 10.klasi varēs atvērt ar ne mazāk kā 10 skolēniem vai ar vismaz 27 skolēniem visā vidusskolas posmā, bet 2018.gada 1.septembrī ne mazāk kā 12 skolēniem vai 32 skolēniem vidusskolas posmā. Noteikumi neparedz iespēju pašvaldībām līdzfinansēt klases ar mazāku izglītojamo skaitu.
 
Aizkrauklē, Alūksnē, Balvos, Bauskā, Cēsīs, Dobelē, Gulbenē, Krāslavā, Kuldīgā, Limbažos, Līvānos, Ludzā, Madonā, Ogrē, Preiļos, Saldū, Siguldā, Smiltenē, Talsos, Tukumā, Valkā, Ādažu novadā, Babītes novadā, Carnikavas novadā, Garkalnes novadā, Iecavas novadā, Ikšķiles novadā, Inčukalna novadā, Ķekavas novadā, Lielvārdes novadā, Mārupes novadā, Olaines novadā, Ozolnieku novadā, Salaspils novadā, Saulkrastu novadā, Stopiņu novadā – 10.klasi varēs atvērt ar ne mazāk kā 18 skolēniem vai ar vismaz 48 skolēniem visā vidusskolas posmā. 
 
Republikas pilsētās – 10.klasi varēs atvērt ar ne mazāk kā 22 skolēniem vai ar vismaz 58 skolēniem visā vidusskolas posmā. 
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) atzinumā norādīja, ka  nepiekrīt noteikumu projekta 12.punkta redakcijai, un uzskata, ka 10.klasi var atvērt ar mazāku izglītojamo skaitu kā noteikts Ministru kabineta noteikumu projektā ar nosacījumu, ka pašvaldībai ir iespēja līdzfinansēt, izvērtējot izglītības kvalitāti skolā, demogrāfisko situāciju un novada attīstības stratēģiju.
 
LIZDA vairākkārt uzsverusi, ka mehāniski slēdzot skolas, vadoties tikai pēc skolēnu skaita klasē, neizvērtējot izglītības kvalitāti skolā, infrastruktūru, ceļu kvalitāti, ceļā pavadīto laiku, demogrāfisko situāciju, reģiona attīstības stratēģiju, nav iespējams celt izglītības kvalitāti. To, ka ir vairākas skolas, no galvaspilsētas attālākos reģionos, kuras nodrošina labus vai pat izcilus skolēnu mācību sasniegumus, pierāda arī pētījuma „Vienādi kvalitatīvas izglītības ieguves iespējas Latvijā starptautiskā salīdzinājumā” rezultāti.

Pieņemot šo lēmumu tiek ņemti vērā plānotie finansiālie ieguvumi, kārtējo reizi nedomājot par atbalsta mehānismiem pedagogiem un tehniskajiem darbiniekiem, kuri varētu zaudēt darbu. IZM īpaši uzsver, ka lēmumi tiek pieņemti, lai celtu izglītības kvalitāti, savukārt arodbiedrība uzskata, ka tik neelastīgi nosacījumi neliecina par valsts ilgtspējīgas attīstības domāšanu.