Aptauja
Kā Jūs vērtējat savu dzīves kvalitāti 10 ballu vērtējuma skalā? (10 - izcili, 1 - ļoti, ļoti vāji)
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











LIZDA argumenti "PRET" modeļa ieviešanu esošajā redakcijā

Pirmdiena 19/10/2015

Sākot ar 20. oktobri Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) piedalīsies žurnāla “Ir” debašu sadaļā (http://www.ir.lv/debates/), kurā tiks apskatīts jautājums par pedagogu darba samaksas jaunā modeļa ieviešanu. Šajās debatēs LIZDA izklāstīs savus argumentus, kādēļ modeļa ieviešana esošajā redakcijā nav vērtējama pozitīvi (LIZDA pārstāve debatēs – Ilze Priževoite, eksperte sociāli ekonomiskajos jautājumos). Ar pretēju viedokli debatēs piedalīsies Kaspars Bērziņš, Izglītības un zinātnes ministres padomnieks rīcībpolitiku ieviešanas jautājumos. Aicinām biedrus iepazīties ar LIZDA sagatavotajiem 1. kārtas argumentiem, aktīvi sekot līdzi un iesaistīties debatēs, lai arodbiedrība spētu stiprināt savas pozīcijas. 

Pirms modeļa izstrādes tika uzstādīti vairāki mērķi - mazināt nevienlīdzību, ko rada pedagogu saņemtā atalgojuma diference, novērst skolotāju pārslodzi, veicināt izglītības kvalitātes celšanos, kā arī piesaistīt jaunus strādāt gribošos izglītības iestādēs, jo nav noslēpums, ka Latvijā skolotāja vidējais vecums ir ap 47 gadiem, turklāt pedagogu – vīriešu skaits ir ļoti neliels.  

LIZDA uzskata, ka ar šobrīd izstrādāto modeļa variantu sākotnēji izvirzītos mērķus sasniegt nav iespējams. Tik nozīmīgā algu reforma ir izstrādāta nepilnīgi, kā arī valsts budžetā nav ieplānots papildus nepieciešamais finansējums. Ja modeli ieviesīs – tam jābūt ilgtspējīgam. Šobrīd tas tāds nav. Vai ir jāievieš atalgojuma modelis, kas tuvākajā nākotnē vairākiem pedagogiem spēs nodrošināt, visdrīzāk, tik vien kā galvassāpes?  

Pirmais arodbiedrības arguments, kādēļ nevar ieviest modeli esošajā versijā – vairāki pedagogi pēc modeļa ieviešanas saskarsies ar algas samazinājumu, turpinot veikt tādus pašus pienākumus kā līdz šim. Varētu vēl pievērt acis uz tām pāris Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) tik ļoti uzsvērtajām lielajām algām (ap 1700 – 2000 eiro), kuras saņem nepilns procents pedagogu Latvijā, taču algu samazinājumu jutīs arī tie pedagogi, kuri šobrīd saņem labu, konkurētspējīgu un šī brīža ekonomiskajai situācijai atbilstošu algu par saviem veicamajiem pienākumiem. Piemēram, skolotājs, kurš strādā Valsts ģimnāzijā, kurā ir augsti kvalitātes kritēriji, līdz ar to, pedagogam jābūt patiešām izcilam – daudz jāpilnveidojas, jāgatavojas stundām, jāvelta uzmanība katram izglītojamajam, lai noturēt skolas labos mācību rādītājus, saņem algu, piemēram, 1200 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tā ir adekvāta alga cilvēkam ar vairāku gadu stāžu savā amatā, augstāko izglītību un uzņemto nozīmīgo atbildību sabiedrības priekšā. Iespējams, ka šis skolotājs jau iepriekš saskāries ar algu samazinājumu krīzes laikā, taču tagad, kad valstī pastāv ekonomiskā izaugsme, skolotājs savā maciņā jutīs nevis algas paaugstinājumu, bet samazinājumi. Iemesls nav ne atvieglota slodze, ne mazāks izglītojamo skaits, ne sliktāki darba rādītāji, bet gan gluži vienkārši jauna algu reforma it kā izglītības kvalitātes veicināšanai.

Arī mazākās amata algas  ievērojams paaugstinājums daudzos gadījumos ir tikai ilūzija, jo tas, ko iespējams daudzi nav pamanījuši jaunais modelis nosaka lielāku kontaktstundu skaitu kā līdz šim. Piemēram, šobrīd skolotāju zemākā mēneša darba algas likme (21 darba stunda) ar darba stāžu, kas lielāks par 10 gadiem ir 420 eiro (5 eiro par vienu darba stundu). Par 36 darba stundu nedēļu kā minimums šobrīd tas būtu 720 eiro (5.27 eiro par vienu darba stundu). Jaunajā MK noteikumu projektā izglītības iestādēm, kas atrodas 1.grupā, tiek plānota amata alga 760 eiro. Kā zināms, pie pašreizējā finansēšanas modeļa darba samaksa par pedagoģisko likmi katrā izglītības iestādē ir dažāda. Pēc VIIS datiem 50% skolotāju vidējais atalgojums par likmi vispārizglītojošajās izglītības iestādēs 2015./2016.m.g. ir no 420 – 500 eiro, kas nozīmē, ka skolotājiem, kam darba algas likme ir virs 445 eiro, darba alga samazināsies, ja izglītības iestāde atrodas 1 grupā, bet tiem skolotājiem, kam darba algas likme ir zem 445 eiro, darba alga palielināsies tikai par 0.27 centiem. 42% skolotāju vidējais atalgojums par likmi ir no 501 – 600 eiro, savukārt, 8% skolotāju vidējais atalgojums par likmi ir no 601 – 1000 eiro, tas nozīmē, ka šiem skolotājiem darba samaksa samazināsies.

Otrs arodbiedrības arguments – procentuālais sadalījums, kas nosaka paredzēto laiku mācību procesam - stundu vadīšanai, sagatavošanai, un apmaksāto stundu skaits atbalsta pasākumiem - darbam ar izglītojamajiem individuāli un grupās pēc mācību stundām, nerisina pedagogu pārslogotības jautājumu, turklāt pēc modelī iestrādātajiem nosacījumiem, daudziem skolotājiem mazajās izglītības iestādēs, sākumskolā un atsevišķos mācību priekšmetos nebūs iespēja nodrošināt pilnu slodzi, kas būtiski ietekmēs viņu atalgojumu un veicinās līdzšinējo, nereti sastopamo praksi, kad skolotājam jāstrādā vairākos darbos, lai nodrošinātu sev atalgojumu normālam dzīves līmenim. Arodbiedrība arī izceļ, ka pēc modelī iestrādātās formulas izglītības iestādēs, kurās šobrīd papildus kontaktstundām tiek pilnībā nodrošināta pārējo skolotāju pienākumu apmaksa – pēc jaunā modeļa kontaktstundu skaits palielināsies, pārējo pienākumu apmaksāto stundu skaits samazināsies, kā arī netiks nosegti starpbrīži, kas realitātē skolotājiem nereti tiek aizpildīti vadot informāciju e-klasē, gatavojoties nākamajai stundai, vai, piemēram, pārrunājot neskaidros jautājumus ar kādu skolēnu, kas tieša veidā izpaužas kā skolotāja darba pienākumu izpilde. 

Trešais arodbiedrības arguments – nepietiekams atbalsta personāls izglītības iestādēs. Lai gan pēc jaunā modeļa IZM plānojusi vairāk amata vienību apmaksāt no valsts finansējuma nekā šobrīd esošajā finansēšanas modelī “Nauda seko skolēnam”, LIZDA norāda, ka atbalsta personāls joprojām ir nepietiekošs. Piemēram, šobrīd IZM izstrādātajā modelī noteikts – 1 psihologs uz 600 izglītojamajiem. Latvijas Skolu psihologu asociācijas dati rāda, ka ievērojami pieaug izglītojamo skaits ar mācību grūtībām, mācīšanās un uzvedības traucējumiem, mācību motivācijas problēmām. Nosakot šādu amata vienību uz izglītojamo skaitu, ir skaidrs, ka daudzās mazajās izglītības iestādēs būs jāiztiek bez atbalsta personāla, savukārt, mācību iestādēs ar lielāku izglītojamo skaitu, atbalsta personālam būs jāsaskaras ar lielu noslogotību. Nepietiekams atbalsta personāls nozīmē to, ka bērni, kuriem ir kādas psiholoģiskas vai emocionālas dabas problēmas, nevarēs saņemt pilnvērtīgu palīdzību, un tas tiešā veidā var ietekmēt mācīšanās procesu, līdz ar to mērķis “veicināt izglītības kvalitāti” netiek sasniegts.

Ceturtais arguments – nav noteikts atbilstošs atalgojums pirmsskolu, augstskolu un koledžu pedagogiem. LIZDA uzskata, ka noteiktais atalgojums ir nesamērīgi zems ar veicamo darbu un netaisnīgs attiecībā pret pārējiem pedagogiem noteikto atalgojumu. Darba samaksai ir jābūt vienādai visās izglītības pakāpēs, jo kvalifikācijas prasības visiem skolotājiem ir vienādas. Šobrīd pirmsskolu pedagogu atalgojuma jautājums ir viens no sarežģītākajiem, jo no 2002.gada pirmsskolas tika pārtrauktas finansēt no valsts budžeta, nododot rūpes par pirmsskolu pedagogu algām pašvaldību rokās, valstī tikai nosakot minimālo atalgojumu. Skaidrs, ka ļoti daudzi pirmsskolu pedagogi līdz šim saņēmuši mazu un nesamērīgu atalgojumu salīdzinot ar vispārizglītojošo mācību iestāžu pedagogiem un turīgāku pašvaldību pirmsskolu pedagogiem. Lai pildītu vienu no modeļa noteiktajiem mērķiem – mazināt nevienlīdzību, pirmsskolu pedagogu atalgojums būtu jāpietuvina līdzvērtīgam vispārizglītojošo izglītības iestāžu pedagogu atalgojumam, taču šis nosacījums netiek pildīts. Esošajā modeļa versijā algu paaugstinājumu pirmsskolu skolotāji var sagaidīt tikai no 2018. gada. Ņemot vērā, ka minimālajai algai valstī ir tendence augt, situācija, kad, piemēram, bērnudārza auklīte un sētnieks pelnīs vairāk kā pirmsskolas pedagogs, kuram ir tāda pati iegūtā izglītība kā vispārizglītojošo skolu pedagogiem, ir pavisam reāla. Arodbiedrība uzskata, ka tā ir morāla pazemošana, un šis jautājums ir jārisina nekavējoties. Ar nesamērīgu atalgojumu jaunajā modelī jāsaskaras arī, piemēram, augstskolas rektoram, kura minimalais atalgojums noteikts – 602 eiro, kamēr vispārizglītojošās izglītības iestādes pedagogam pirmajā grupā – 760 eiro. 

Šie nav visi arodbiedrības argumenti, taču vieni no būtiskākajiem. LIZDA uzskata, ka izstrādātais pedagogu darba samaksas modelis ir nekvalitatīvs un draud pasliktināt situāciju vairākiem izglītības nozarē strādājošajiem. Pastāv liela iespējamība, ka no tā cietīs arī izglītības kvalitāte un jauno pedagogu plūsma izglītības sistēmā nebūs sagaidāma, ja atalgojuma reforma neparedz pat pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, kas kalpotu kā garants stabilitātei nākotnē.