Aptauja
Kā Jūs vērtējat savu dzīves kvalitāti 10 ballu vērtējuma skalā? (10 - izcili, 1 - ļoti, ļoti vāji)
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











LIZDA: Šadurskis turpinās nepildīt likumus

Svētdiena 25/10/2015

Bijušais izglītības un zinātnes ministrs (11.2002.-03.2004.) un Eiropas Parlamenta deputāts (12.2011.-06.2014.), Rīgas Tehniskās universitātes profesors, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis publiskos paziņojumos izslēdzis iespēju nākamā gada valsts budžetā atrast konkrētus papildus līdzekļus izglītībai, zinātnei, medicīnai.

Lai gan spēkā esošā Augstskolu likuma 78.panta 7.daļā un Zinātniskās darbības likuma 33.panta 2.daļā noteikts ikgadējs finansējuma pieaugums nozarei, kā arī Izglītības likuma 53.panta 2.daļā paredzēts pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks, Šadurskis minējis: "Ja arodbiedrības izvirza šādas prasības, tad, manuprāt, viņi vienkārši grib izmēģināt kā tas ir pastreikot. Diemžēl, no streikošanas papildus nauda nerodas."

Nav izprotama politiķa šāda nostāja, jo LIZDA vadības un Saeimas Vienotības frakcijas pārstāvju 23.09.2015. tikšanās laikā Šadurskis minēja, ka daļēji pateicoties arī viņam savulaik likumos iestrādātas normas par ikgadēju finansējuma pieaugumu izglītībai un zinātnei. No valdošās varas iepriekš skaidri apstiprinātām trim prioritātēm kā patiesa prioritāte ar papildus finansējumu nākamgad izrādījusies tikai viena – aizsardzība, bet veselība un izglītība, zinātne sastapusies ar politiķu neprofesionalitāti pārmaiņu vadībā.

Šadurskim kā pieredzējušam politiķim būtu jāizprot sociālā dialoga būtība un loma sociālās drošības un stabilitātes nodrošināšanā, jo streiks nav efektīva dialoga rādītājs, ko apliecinājis arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs minējis: "Izskatās, ka streiks būs, jo arodbiedrība grib izmēģināt, kā tas strādā, jo ir izvirzījusi neizpildāmas prasības. Bet pedagogi saņems algas pielikumu, ja tiks apstiprināts jaunais atalgojuma modelis, tam paredzot finansējumu no neparedzētiem izdevumiem. Piekāpties kaut kam vienam nozīmē atņemt kaut kam citam. Šis budžets ir sastādīts atbildīgi, ņemot vērā galveno imperatīvu – mūsu valsts drošību un pastāvēšanu."

Arodbiedrība uzsver, ka izglītības un zinātnes darbinieku streiks nav pašmērķis, bet gan galējs līdzeklis, ja nav panākts kompromiss kolektīvajā interešu strīdā. Labi apzinoties, ka valsts finansiālās iespējas ir ierobežotas, LIZDA līdz šim sociālā dialoga ceļā vairākkārt paudusi priekšlikumus gan par neatliekamajiem pasākumiem pedagogu darba samaksas jaunā modeļa uzlabošanai, gan par pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, gan ikgadēju finansējuma pieaugumu augstākajai izglītībai un zinātnei. Tāpat par iespējamiem valsts papildus ieņēmumiem vairākus priekšlikumus līdz šim sniegusi arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.

Neņemot vērā arodbiedrību priekšlikumus, nekādi nevar piekrist, ka nākamā gada budžets mazinās nevienlīdzību un nabadzību, veicinās izglītības kvalitāti un jauno pedagogu piesaisti darbam izglītības iestādēs.

Lai gan izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 02.09.2015. sēdē solīja, ja jaunajā algu modelī 70% pedagogu atalgojums palielināsies, pēc LIZDA aprēķiniem, salīdzinot finansējuma apmēru šī brīža finansēšanas modelī un jaunajā atalgojuma modelī vispārizglītojošajām izglītības iestādēm redzams, ka no visām 119 pašvaldībām ir tikai 8 pašvaldības, kuru skolas pēc jaunā modeļa ieviešanas saskartos vienīgi ar finansējuma pieaugumu un nevienā izglītības iestādē vidējais atalgojums netiktu samazināts.

Piemēram, Daugavpils pilsētas izglītības pārvaldes pārstāve Ministru prezidentes darba grupas 30.09.2015. sēdē minēja, ka Daugavpils pilsētā ar sakārtotu izglītības iestāžu tīklu 35 labākie skolotāji ar 4. kvalitātes pakāpi no 11 skolām šobrīd saņem 880 – 1 000 eiro mēnesī, bet jaunajā modelī II (760) un III (830) grupā algā zaudēs vairāk nekā 150 eiro.

Neņemot vērā LIZDA prasības, pedagogu darba samaksas jaunajā modelī cietīs ne tikai lielākās skolas un labākie pedagogi, bet ar nevienlīdzību saskarsies arī pirmsskolas izglītības iestādes, jo valdība tām modeļa ieviešanu plānojusi no 2018.gada, pretēji vispārējās izglītības iestādēm – no 2016.gada 1.septembra.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma minējusi: “Ir saprotams, ka pašvaldības nevar palielināt bērnudārzu pedagogu atalgojumu līdz tādam līmenim, kāds būs pedagogiem kopumā, tomēr valsts nepārņems šo pedagogu atalgošanu.”

Ar šādu izteikumu premjere klaji apliecinājusi Vienotības un LIZDA noslēgtās vienošanās 2.9. punkta nepildīšanu, kas paredz ar 2016.gadu pakāpeniski uzsākt finansēt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu no valsts budžeta. Tāpat tas ir pretrunā ar Ministru prezidentes darba grupas sēdēs lielākās daļas pašvaldību minētajiem ierosinājumiem.

LIZDA cer uz konstruktīvu sociālo dialogu Izlīgšanas komisijas sēdē 29.oktobrī, bet, ja valdības pārstāvji turpinās demonstrēt klaju necieņu un neradīs kompromisus izglītības un zinātnes darbinieku prasībās, tad arodbiedrība sasauks ārkārtas padomes sēdi, lai lemtu par nozares streika pieteikšanu un starptautisko organizāciju atbalstu.