Aptauja
Kā Jūs vērtējat savu dzīves kvalitāti 10 ballu vērtējuma skalā? (10 - izcili, 1 - ļoti, ļoti vāji)
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Novembrī Saeimā izskatīs priekšlikumus par skolu tīkla sakārtošanu

Otrdiena 27/10/2015

21. oktobrī notikušajā Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē izskatīts starpziņojums "Priekšlikumi iniciatīvām Latvijas konkurētspējas stiprināšanai", kura viens no blokiem ir arī vispārējās izglītības skolu tīkls un ar to saistītie jautājumi. Komisijā tika prezentēts priekšlikumu kopums saistībā ar iespējamajiem risinājumiem vispārējās izglītības kvalitātes nodrošināšanai. Līdz 30. oktobrim ministrijām un sociālajiem partneriem jāiesniedz savs vērtējums un priekšlikumi Ilgtspējīgas attīstības komisijas prezentētajām iestrādnēm.

Sagatavotie priekšlikumi sagrupēti četrās daļās, piedāvājot risinājumus skolu tīklam, risinājumus telpiskai mobilitātei, risinājumus pedagogu motivācijai un risinājumus skolēnu motivācijai zināšanu un prasmju paaugstināšanā.

Viens no priekšlikumiem, balstoties uz izglītības kvalitātes kritērijiem, ir veikt ideālā skolu tīkla kartējumu, savukārt atbilstoši tam Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) un pašvaldībām varētu tikt uzdots sagatavot aprēķinus kopējai finanšu nepieciešamībai, salīdzinot esošās izmaksas un finanšu ietaupījumu pie iespējamās skolu koncentrācijas.

LIZDA jau iepriekš ir paudusi skaidru nostāju, ka strādājot pie skolu tīkla sakārtošanas, ir jāņem vērā vairāki kritēriji, kuri ierobežotu mehānisku izglītības iestāžu slēgšanu plānoto finansiālo ieguvumu dēļ, izvērtējot skolas tikai pēc tajās esošā izglītojamo skaita. Pašvaldībām, saskaņojot lēmumus skolu tīkla sakārtošanā, būtu jāņem vērā tādi aspekti kā skolēnu sasniegumi olimpiādēs, centralizētajos eksāmenos, zinātniski pētnieciskajos darbos, skolas līdzdalība starptautiskos un lokālos projektos, skolā strādājošo pedagogu sasniegumi – iegūtās kvalitātes pakāpes, reģiona attīstības stratēģija, infrastruktūra, ceļu kvalitāte, laiks, ko ceļā pavadītu skolēns, lai iegūtu izglītību. LIZDA pamatojas uz pētījuma „Vienādi kvalitatīvas izglītības ieguves iespējas Latvijā starptautiskā salīdzinājumā” rezultātiem, kurā redzams, ka bieži vien lauku mazajās skolās (izglītojamo skaits līdz 100 bērniem), tiek nodrošināta ļoti augsta vai vidēji augsta izglītība. Nav pieļaujams, ka domājot par valstī kvalitatīvas un pieejamas izglītības nodrošināšanu, tiek slēgta skola, kurā strādā pedagogi ar augstu profesionālo kompetenci, un izglītojamie uzrāda labus un izcilus mācību sasniegumus.

Svarīgi ir arī strādāt pie atbalsta sistēmas – “sociālā spilvena”, kas palīdzētu tiem pedagogiem, kuri varētu zaudēt darbu skolu tīkla optimizācijas procesā.

LIZDA analīze par VIIS datiem uz 01.09.2015. liecina, ka 2015./2016. mācību gadā 1/3 daļa jeb 271 no visām vispārizglītojošajām izglītības iestādēm Latvijā ir mazās skolas, kurās mācās līdz 100 skolēniem.

Vērtējot skolu tīklu 1.-6.klases kontekstā, jāpieturas pie valsts plānošanas dokumentiem, kuros noteikts, ka pamatskolas izglītība jānodrošina pēc iespējas tuvāk skolēna mājām:

Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam

(83) Mazinoties vecāku iespējām veltīt laiku bērnu izglītošanai, to var nākties kompensēt izglītības iestādēm. Paradoksāli, taču pretējā gadījumā nodarbinātības un dzīves līmeņa pieaugums var novest pie zemākas cilvēkkapitāla vērtības nākamajās paaudzēs, un tas neatbilst sabiedrības kopējām interesēm. Tādēļ nepieciešamas apjomīgas un mērķtiecīgas valsts investīcijas sākumskolas, pamatskolas, profesionālās ievirzes un vidējā (t.sk. profesionālajā) izglītībā, lai ilgtermiņā nodrošinātu cilvēkkapitāla spēju un talantu bāzes vērtību, kā arī kompensētu to, ka vecāki arvien mazāk laika veltīs bērnu izglītošanai.
(141) Ņemot vērā ģeogrāfiski nevienmērīgo demogrāfisko situāciju, jārada īpaša atbalsta sistēma mazajām lauku skolām, lai pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem nodrošinātu skološanos pēc iespējas tuvāk dzīves vietai.
(152) Mazo lauku pamatskolu saglabāšanas programma. Lai nodrošinātu visiem bērniem pieejamu 1.-6. klases izglītību pēc iespējas tuvāk mājām, nepieciešams īstenot programmu mazo lauku skolu optimizācijai, ņemot vērā katras konkrētās pašvaldības vajadzības un iespējas, katrai saglabājamajai skolai atrodot piemērotāko darbības modeli. Restrukturizāciju var veikt, apvienojot klases, izmantojot īpašu metodiku darbam ar dažāda vecuma bērniem, samazinot administratīvo aparātu, izmantojot tālmācības metodes u.tml. Vecāko klašu skolēnus iespējams nogādāt skolās tālāk no mājām, izveidojot skolu autobusu sistēmu. Optimālākais lauku izglītības sistēmas restrukturizācijas plāns ir jāmodelē, izmantojot demogrāfiskās prognozes noteiktam laika periodam un vietai. Šāda veida modelēšana jāveic regulāri, lai savlaicīgi paredzētu skolu nepieciešamību un sagatavotu infrastruktūru un skolotājus.

Valdības rīcības plāns
 
Deklarācijas sadaļa un rīcības joma – Sociālās un ienākumu nevienlīdzības mazināšana, veselība. Deklarācijā dotais uzdevums:
  • Izveidosim skolu tīkla attīstības stratēģisko modeli, kas nodrošinās pirmo sešu klašu skolēniem kvalitatīvu izglītību pēc iespējas tuvāk skolēna dzīvesvietai, vienlaikus saglabājot Latvijas lauku skolas kā nozīmīgus vietējo kopienu centrus. Vidējās izglītības apguvi koncentrēsim skolās ar attīstītu pedagoģisko un materiāltehnisko bāzi.
 
Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam
 
Izglītības iestāžu tīkla sakārtošana plānota, veidojot jaunu pieeju iestāžu pakalpojumu piedāvājumam:
  • pirmsskolas izglītība – maksimāli tuvu dzīvesvietai neatkarīgi no ģeopolitiskiem kritērijiem;
  • sākumskolas izglītība (1.-6.klase) – pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, nodrošinot pakalpojumu pieejamību vietējas nozīmes autoceļu tuvumā. Nozīmīgi vērtēt arī pirmsskolas (5 līdz 6 gadus vecu bērnu) izglītības integrāciju šajās iestādēs.
 
Ar skolu tīkla reorganizāciju saistīto finanšu resursu plūsmai jābūt caurskatāmai. Ietaupītie līdzekļi jānovirza izglītības sistēmas sakārtošanā un uzlabošanā. Zināms, ka 2015. gadā reorganizētas 11 vispārējās izglītības iestādes – no tām izveidotas 5 vispārējās izglītības iestādes. Pieņemti 6 pašvaldību lēmumi par vispārējās izglītības iestāžu likvidāciju, tās pievienojot citai izglītības iestādei, t.sk. par 3 pirmsskolas izglītības iestāžu likvidāciju, pievienojot vispārējās izglītības iestādei. Par pilnīgu vispārējās izglītības iestāžu likvidāciju 2015. gadā pieņemti 4 pašvaldību lēmumi. Naudas ietaupījumu apmērs un to izlietojums nav zināms.