Aptauja
Vai Jūsu pārstāvētajā augstākās izglītības iestādē ar 2019.gada 1.janvāri ir paaugstinājusies zemākā mēneša darba algas likme?
Jā, ir paaugstinājusies
Nē, nav paaugstinājusies
Neesmu informēts / -a
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











LIZDA aicina neaizskart pedagogu autonomiju

Pirmdiena 02/11/2015

18. jūnijā Saeimā tika atbalstīti Izglītības likuma grozījumi, kas nosaka pienākumu skolā nodrošināt izglītojamajiem tikumisko audzināšanu. Sabiedrībā virmoja dažādi viedokļi, taču diskutēt par to pareizību un pamatotību bija, un joprojām ir, faktiski neiespējami, jo tikumiskās audzināšanas vadlīnijas līdz šim nav izstrādātas, lai gan sākotnēji izskanēja ziņa, ka tās varētu būt zināmas jau oktobrī. Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile situāciju komentēja kā sasteigtu lēmumu pieņemšanu, kas nav prioritāte izglītībā un, ka Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) sekos norisēm izglītības iestādēs, jo arī iepriekš izglītības nozari regulējošajos dokumentos tika minēta tikumība. Taču nesenā ažiotāža, kura likumsakarīgi izvērtās dēļ tikumības rāmju neskaidrības, pierādīja, ka šādi “puspabeigti” likuma grozījumi ir kā eļļas piliens ugunī, un, diemžēl, no tā cieš pedagoga profesijas prestižs.
 
Tiek apšaubīta pedagoga brīvība izvēlēties atbilstošas mācību metodes un līdzekļus. Vai var izaudzināt kritiski spriest spējīgu sabiedrību nerunājot par to, ar ko skolēns sastopas uz ielas, televīzijā, internetā? Šobrīd visā pasaulē tiek meklēts un pētīts, kā vislabāk pasniegt mācību vielu, jo skolotājam vairs nav jānodod zināšanas izglītojamajiem tādā mērā kā laikā, kad informācija un tās pieejamība nebija tik plaša. Pasaule ap mums strauji mainās. Šobrīd par būtiskākām kompetencēm tiek atzīta spēja sadarboties, kritiskā un analītiskā domāšana, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) prasmes.
 
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzskata, ka apšaubīt pedagoga autonomiju, balstoties uz
likuma grozījumiem bez izstrādātām vadlīnijām, ir absurdi. Skola nav vientuļa sala, kas izolēta no kopējās sabiedrības norišu plūsmas, un pedagoga uzdevums ir mācību kontekstā šīs norises skaidrot – iemācīt bērniem kritisko domāšanu. Katra klase ir individuāla, katrs bērns ir individuāls, līdz ar to, ikviens gadījums ir jāvērtē atsevišķi. Par diskutablu mācību saturu kopīgi būtu jālemj skolu administrācijai ar skolotājiem, izvērtējot pašu izglītojamo sagatavotību un spēju analizēt, kā arī skaidrojot un informējot izglītojamo vecākus par mācību materiāla pamatotību un piemērotību.  
 
LIZDA aicina ikvienu savu biedru informēt arodbiedrību  par gadījumiem, kad nepamatoti tiek apšaubīta viņu autonomija.