Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











LIZDA varētu rosināt atlikt pedagogu algu jaunā modeļa ieviešanu

Trešdiena 04/11/2015

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) jau iepriekš paudusi savu nostāju, ka atbalstīs pedagogu darba samaksas jaunā modeļa ieviešanu tikai tādā gadījumā, ja tiks ņemti vērā LIZDA priekšlikumi modeļa uzlabošanai. Tā kā līdz šim papildus finansējums LIZDA kopumā septiņu prasību izpildei nav piešķirts, LIZDA valde kā alternatīvu pirmajai prasībai – uzlabot modeli – redz atlikt jaunās atalgojuma sistēmas ieviešanu un veikt uzlabojumus Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 1616 par valsts mērķdotācijas sadales kārtību un MK noteikumos Nr. 836 par pedagogu darba samaksu, lai jau no 2016.gada 1.septembra uzlabotu situāciju izglītības darbiniekiem pirmsskolās, augstākajā izglītībā, mazajās skolās, kā arī uzlabotu atbalsta personāla situāciju.

LIZDA uzskata, ka nevar ieviest pedagogu darba samaksas jauno modeli nenovēršot tā nepilnības, kas būtiski apdraudētu nozarē strādājošo motivāciju un gala rezultātā arī izglītības kvalitāti. Lai veiktu kvalitatīvu un ilgtspējīgu darba samaksas reformu, modeli nepieciešams uzlabot ar izglītības darbinieku paustajiem priekšlikumiem un tam paredzēt atbilstošu un pietiekamu papildu finansējumu. Ja tas nav iespējams līdz 2016.gada 1.septembrim, tad atbildīgāka rīcība no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) būtu atlikt modeļa ieviešanu uz 2017.gadu un uzlabot minētos MK noteikumus esošo nepilnību novēršanai iespēju robežās, tam 2016.gada valsts budžetā paredzot izlīgšanas komisijas sēdē Finanšu ministrijas solītos papildus 9 miljonus eiro.

Jaunais atalgojuma modelis IZM piedāvājumā paredz, ka pirmsskolu pedagogi pakāpenisku algas paaugstinājumu varētu sagaidīt vien no 2018.gada, savukārt augstākās izglītības darbinieku atalgojums ir neproporcionāls un diskriminējošs, salīdzinot ar vispārējas un profesionālās izglītības pedagogiem. Vairākās mazajās skolās ir nepietiekošs amata vienību skaits – skolas nespētu kvalitatīvi nodrošināt mācību plānu un atbalsta pasākumus izglītojamajiem. LIZDA uzskata, ka piedāvātajā modelī joprojām ir noteikts nepietiekams atbalsta personāla darbinieku skaits attiecībā uz izglītojamo skaitu, turklāt neadekvāti zems atalgojums paredzēts izglītības iestāžu bibliotekāriem, sporta treneriem, internāta skolotājiem un dienesta viesnīcu skolotājiem.

Kā ziņots, LIZDA padome 22.septembrī ārkārtas sēdē izvirzīja IZM kopumā septiņas prasības, starp kurām minēti konkrēti uzlabojumi IZM piedāvātajam pedagogu darba samaksas jaunajam modelim un prasība pildīt Izglītības likuma 53.panta 2.daļu par MK apstiprinātu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku. Tāpat prasība IZM atbalstīt likumprojekta par pirmsskolas, speciālās izglītības un sporta skolotāju izdienas pensijām virzību Saeimā, kā arī prasība atjaunot atalgojumu pirmsskolas izglītības pedagogiem no valsts budžeta un prasība izstrādāt atbalsta programmu pedagogiem, kas skolu tīkla optimizācijas rezultātā varētu zaudēt darbu. LIZDA pieprasa IZM pildīt spēkā esošā Augstskolu likuma 78.panta 7.daļā un Zinātniskās darbības likuma 33.panta 2.daļā noteikto ikgadējo finansējuma pieaugumu studijām valsts augstskolās un zinātniskajai darbībai.