Aptauja
Vai Jūsu pārstāvētajā augstākās izglītības iestādē ar 2019.gada 1.janvāri ir paaugstinājusies zemākā mēneša darba algas likme?
Jā, ir paaugstinājusies
Nē, nav paaugstinājusies
Neesmu informēts / -a
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Kur ņemt naudu valsts budžetā?

Piektdiena 13/11/2015

Noslēdzies termiņš, līdz kuram Saeimā varēja iesniegt priekšlikumus valsts budžeta pilnveidošanai, un šajā laikā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir tikusies ar visām Saeimas frakcijām, lai informētu par akūtākajām problēmām nozarēs, lai sniegtus savus ierosinājumus gan nodokļu politikas uzlabošanai, gan atbildētu uz jautājumu “kur ņemt naudu?” izglītības, veselības aprūpes, kultūras un valsts iestāžu, piemēram, VSAA darbinieku darba samaksas pieaugumam.

LBAS atkārtoti norādījusi, ka, lai palielinātu budžeta ieņēmumu daļu, būtu nepieciešams solidāri paaugstināt ienākuma nodokli arī no kapitāla, šo nodokli palielinot kaut vai par 1 vai 2%, kas budžeta ieņēmumu daļu papildinātu par vērā ņemamu summu. Pēc VID datiem - 2014.gadā iekasēts kapitāla nodoklis - 48,6 mlj. EUR, dividendes - 45,2 mlj. EUR, kapitāla pieauguma nod. - 24,5 mlj. EUR, taču IIN no darbiniekiem 2014.gadā ir iekasēts - 1 miljards 132 mlj. EUR.

Vēl aizvien nav atbildes uz jautājumu – kur un kam tiks novirzīti ieņēmumi no tā saucamā “solidaritātes nodokļa”? Ir zināms, ka pamatbudžetā no tā plānoti 22,876 mlj. EUR ieņēmumi un speciālajā budžetā - 20,4 mlj. EUR, bet ar sociālajiem partneriem šis jautājums nav pat apspriests. 

Kā būtisku iespēju palielināt budžeta ieņēmumus, LBAS norāda reversā PVN piemērošanas paplašināšanu un dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšanu būvniecības un bīstamo atkritumu apglabāšanai.

Taču visrūpīgākā pieeja būtu nepieciešama ēnu ekonomikas apkarošanai un nodokļu iekasējamības palielināšanai, jo tā varētu nest ļoti būtisku pienesumu valsts budžetam. Salīdzinājumā ar Igauniju – šajā kaimiņvalstī  šī gada 9 mēnešos iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir iekasēts gandrīz tikpat daudz cik Latvijā, lai gan iedzīvotāju skaits ir par aptuveni 30% zemāks nekā Latvijā,  un nodokļi, īpaši darba nodokļu jomā, ir zemāki. Ēnu ekonomika Latvijā ir 23,5% no IKP (2014.g.), un, kā atzīmē ēnu ekonomikas pētnieki, – “aplokšņu algu” apjoms lēnām rūk (36%), bet palielinās neuzrādītā peļņa (46%), un, lai gan VID strādā centīgi, tomēr ar to vien nepietiek, jo uzņēmēju iznākšanai no “ēnas” ir nepieciešama arī prognozējama nodokļu politika.

LBAS īpaši atzīmējusi valsts iespēju pārfinansēt Latvijas ārējo parādu. Tas attiektos uz tiem aizņēmumiem, kurus Latvija saņēma, emitējot valsts obligācijas, un par kuriem, izmantojot labvēlīgu situāciju ārējos finanšu tirgos, būtu iespējams krietni samazināt procentu maksājumus.