Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Aicinājums pašvaldībām izprast izglītības darbiniekus, kuri streikos

Piektdiena 20/11/2015

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) izsaka pateicību visām pašvaldībām, kuras sniedz finansiālo ieguldījumu izglītības un sporta jomā. Īpašs paldies par papildus nepieciešamo atbalsta personāla nodrošināšanu izglītības iestādēs, pedagogu sociālajām garantijām,  pedagogu darba algas paaugstināšanu, pirmsskolas un interešu izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas nodrošināšanu no pašvaldības līdzekļiem.
 
Līdzīgi kā pašvaldības, tā arī LIZDA iestājas par situācijas uzlabošanos izglītības nozarē strādājošajiem. LIZDA uzskata, ka ir darījusi maksimālo konstruktīva sociālā dialoga ietvaros– piedalījusies darba grupās, vairākkārtīgi tikusies ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), lai skaidrotu arodbiedrības iebildumus, uzrunājusi ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, tikusies ar bijušo valsts prezidentu Andri Bērziņu un esošo valsts prezidentu Raimondu Vējoni, Finanšu ministriju, visām Saeimā pārstāvētajām  politiskajām partijām. Līdzšinējā pieredze rāda – mūsu pedagogus un zinātniekus nedzird, un būtiski risinājumi situācijas uzlabošanai netiek veikti, faktiski vienmēr aizbildinoties ar nepietiekamajiem finanšu resursiem.
 
LIZDA panāca, ka tiek izveidota ministru prezidentes L.Straujumas vadītā darba grupa par pedagogu darba samaksas jauno modeli, kuras ietvaros tika uzklausītas visas 119 pašvaldības. Par darba grupas rezultātiem oficiālu lēmumu nav, par tiem tika runāts tikai plašsaziņas līdzekļos. Tas pierāda nerēķināšanos ar pašvaldībām un sociālajiem partneriem, kuru kompetencē ir izglītības jautājumi.
Pamatojoties uz iepriekš minēto:
- 21.10.2015. LIZDA Padome lēma “Darba strīdu likuma” ietvaros izvirzīt septiņas prasības IZM. Izlīgšanas komisijas rezultātā par piecām no tām netika panākta vienošanās.
- 11.11.2015. LIZDA Padome lēma rīkot vienas dienas brīdinājuma streiku 2015.gada 27.novembrī.
Izglītības darbinieku streiks ir galējā nesaskaņu izpausmes forma. Pedagogi un zinātnieki vērsīsies pret kritisko nevienlīdzības situāciju izglītības un zinātnes nozarē, valdības vienaldzīgo attieksmi, nekvalitatīvi izstrādāto atalgojuma modeli, kas neveicinās kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanu, kā arī nav pieļaujama pedagogu darba samaksas samazināšanās. LIZDA vēlas panākt, lai valdība ieklausās pedagogos un zinātniekos un lai uzlabo situāciju tiem izglītībā un zinātnē strādājošajiem, kuri jau gadiem saņem neadekvāti zemu atalgojumu, it īpaši  pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, kuri strādā ar bērniem vecuma grupā no 1,5 līdz 5 gadiem un  mazajās izglītības iestādēs strādājošie pedagogiem, kuri saņem valstī noteikto minimālo pedagoga atalgojumu un nesaņem apmaksu par rakstu darbu labošanu, gatavošanos stundām, klases audzināšanu un individuālo darbu ar izglītojamajiem. Pedagogs novados veic ne tikai izglītojošu funkciju, bet arī sociālo, kā arī veic pašvaldības kultūras, sporta un sabiedriskās dzīves uzturēšanu. Viena no LIZDA streika prasībām ir novirzīt valsts budžeta projektā rezervētos 9 milj. euro pirmsskolas izglītības pedagogu, atbalsta personāla, mazo skolu pedagogu darba samaksas paaugstināšanai, lai mazinātu arī pašvaldību finansiālo slogu un iespējami veicinātu ietaupīto līdzekļu ieguldīšanu izglītības attīstībā. LIZDA arī norāda, ka nedrīkst pieļaut situāciju, kad kādai daļai sektorā strādājošajiem paaugstina atalgojumu uz citu rēķina - samazinot to.
 
LIZDA uzsver, ka lēmums par streiku nav vēršanās pret pašvaldībām, bet prasība valdībai uzņemties atbildību par pastāvošo nevienlīdzīgo situāciju, ilgstoši nerisinātām izglītības nozares problēmām, gadiem nepildītajiem solījumiem un spēkā esošu normatīvo aktu neievērošanu. 
 
LIZDA aicina pašvaldības izturēties ar izpratni pret darbiniekiem, kas piedalīsies streikā saskaņā ar likumā noteikto kārtību.
Streiku likuma 4.pants nosaka, ka darbinieka piedalīšanās streikā ir brīvprātīga un nedrīkst aizliegt viņam piedalīties likumīgā streikā vai piespiest piedalīties streikā. 26.pants paredz – streikotājam tiek saglabāta darba vieta, dalība streikā nav uzskatāma par darba tiesību pārkāpumu un nevar būt par pamatu disciplinārai sodīšanai vai darbinieka atlaišanai no darba.

Savukārt 28.pants paredz, ka streika laikā darbinieki, kas tajā piedalās, nesaņem darba samaksu un darba devējs par šiem darbiniekiem neizdara sociālās apdrošināšanas iemaksas, ja vien kolektīvā interešu strīda puses nav vienojušās citādi. LIZDA izsaka pateicību tām pašvaldībām, kuras pieņēma lēmumu  atbalstīt pedagogus un apmaksāt streika dienu. Lūdzam arī pārējās pašvaldības izvērtēt šādu iespēju!
 
Nedrīkst ieviest reformu reformas pēc! Ir skaidrs, ka pašreizējā sistēma ir jāmaina, jo tā veicinājusi nevienlīdzību un apdraudējusi izglītības kvalitāti mazajās skolās, taču jaunajai atalgojuma sistēmai jābūt ilgtspējīgai un pārdomātai – tai paredzot nepieciešamos finanšu resursus – pretējā gadījumā arī jaunā darba samaksas sistēma mazinās izglītības kvalitāti. 
 
Izglītības darbiniekiem tieši šobrīd ir ļoti būtiska pašvaldību izpratne un atbalsts!