Aptauja
Vai Jūsu pārstāvētajā augstākās izglītības iestādē ar 2019.gada 1.janvāri ir paaugstinājusies zemākā mēneša darba algas likme?
Jā, ir paaugstinājusies
Nē, nav paaugstinājusies
Neesmu informēts / -a
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











LIZDA: Streikot nevar nedz aizliegt, nedz piespiest

Pirmdiena 23/11/2015

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku  arodbiedrība (LIZDA) vērš uzmanību, ka nav pieļaujami ar draudiem un pretlikumīgām darbībām iebiedēt, atturēt un aizliegt izglītības darbiniekiem piedalīties streikā, ja tā ir viņu brīva izvēle. LIZDA seko līdzi norisēm visos Latvijas reģionos un ir gatava iesaistīties ar aktīvu rīcību, vēršoties pie Valsts darba inspekcijas, ja novēros un saņems informāciju, ka tiek pārkāpti demokrātiskas valsts principi un cilvēka pamattiesības. LIZDA atgādina, ka Streiku likuma 4. pants nosaka, ka piedalīšanās streikā ir brīvprātīga. Darbinieku nedrīkst nedz piespiest piedalīties streikā, nedz arī neļaut viņam piedalīties arodbiedrības likumīgi izsludinātajā streikā, savukārt, 26.pants paredz – streikotājam tiek saglabāta darba vieta, dalība streikā nav uzskatāma par darba tiesību pārkāpumu un nevar būt par pamatu disciplinārai sodīšanai vai darbinieka atlaišanai no darba.

Ja darba devējs – izglītības iestādes vadītājs, pašvaldība vai cita institūcija – ar iebiedēšanas un draudu metodēm mēģina atturēt pedagogus piedalīties streikā, šāda rīcība uzskatāma par cilvēktiesību pārkāpumu un ir attiecīgi sodāma. Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 100. pantu, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus un cenzūra ir aizliegta un 108. pantu, kas nosaka, ka strādājošajiem ir tiesības uz koplīgumu, kā arī tiesības streikot, turklāt valsts aizsargā arodbiedrību brīvību, kā arī Streiku likuma 4. pantu un 26. pantu, LIZDA ir gatava vērsties pie Valsts darba inspekcijas, ja saņems oficiālu informāciju par jebkāda veida draudu un aizlieguma formām, kas pārkāpj LIZDA biedru un ikviena izglītības darbinieka cilvēktiesības, un ir ārpus jebkādām demokrātiskas valsts normām. 

LIZDA novērtē un pateicas tām pašvaldībām, kuras atbalsta un izprot tos izglītības darbiniekus, kuri nolēmuši piedalīties brīdinājuma streikā 27. novembrī. Tāpat arī augsti vērtējami ir tie izglītības iestāžu vadītāji, kuri spējuši operatīvi lemt un informēt par izglītības iestādes darba kārtību streika dienā, respektējot gan tos pedagogus, kas streikos, gan tos, kas turpinās darbu arī brīdinājuma streika dienā. 

Kā ziņots, LIZDA Padome 11. novembrī lēma par vienas dienas brīdinājuma streiku, kurā pedagogi un zinātnieki vērsīsies pret kritisko nevienlīdzības situāciju izglītības un zinātnes nozarē, valdības vienaldzīgo attieksmi, nekvalitatīvi izstrādāto atalgojuma modeli, kas neveicinās kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanu. LIZDA izvirzījusi divas streika  prasības: 

1. pilnveidot pedagogu darba samaksas jauno modeli, ņemot vērā LIZDA priekšlikumus, kā arī novirzīt likumprojektā “Par valsts budžetu 2016.gadam” rezervētos 9 milj. euro  pārejas periodam Ministru kabineta noteikumu Nr. 1616 un Nr. 836 pilnveidei, paredzot darba samaksas nosacījumu uzlabošanu pirmsskolas izglītības iestādēs, mazajās izglītības iestādēs (izglītojamo skaits līdz 100) strādājošajiem, atbalsta personālam, kā arī nepieļaut darba samaksas pasliktināšanu nozarē strādājošajiem;

2. paredzēt zinātnes un augstākās izglītības darbinieku darba samaksas paaugstināšanu, nodrošinot Augstskolu likuma 78.panta  septītās daļas pakāpeniskai izpildei likumprojektā “Par valsts budžetu 2016.gadam” papildus finansējumu 6 milj.euro un Zinātniskās darbības likuma 33.panta otrās daļas pakāpeniskai izpildei likumprojektā “Par valsts budžetu 2016.gadam” papildus finansējumu 3,6 milj. euro.