Aptauja
Kā Jūs vērtējat savu dzīves kvalitāti 10 ballu vērtējuma skalā? (10 - izcili, 1 - ļoti, ļoti vāji)
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Saeimas frakciju priekšlikumi par izmaiņām ieņēmumos un izdevumos IZM budžetam

Otrdiena 24/11/2015

Saeimas frakcijas ir iesniegušas savus priekšlikumus par izmaiņām ieņēmumos un izdevumos Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetam 2016.gadam. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir izskatījusi un apkopojusi tos frakciju priekšlikumus, kuros redzams, ka LIZDA prasības, izglītības un zinātnes izaugsmi veicinošai attīstībai, ir ņemtas vērā. LIZDA secināja, ka šādus priekšlikumus iesniegušas tikai opozīcijā esošās frakcijas, kas liecina, ka vadošo partiju frakcijas turpina ignorēt pastāvošo neapmierinātību izglītības un zinātnes nozarē, kā arī nepildīt dotos pirmsvēlēšanu solījumus. 

LIZDA savā aktīvajā darbībā ir vairākkārt tikusies ar visu Saeimas frakciju pārstāvjiem, lai veidotu un stiprinātu sociālo dialogu, lai skaidrotu pastāvošo situāciju izglītības un zinātnes nozarē no arodbiedrības redzējuma un lai valsts budžeta projekta ietvaros izglītība un zinātne atspoguļotos kā valstī izvirzītā prioritāte numur trīs. 

Tikšanās ar Saeimas frakcijām notikusi gan oficiālā formātā, uzrunājot katru frakciju atsevišķi, gan LIZDA akciju ietvaros, piemēram, “Skolas diena 2015” un LIZDA paneļdiskusijā “Parunāsim atklāti?”.
 
Iesniegtie priekšlikumi:

Latvijas Reģionu apvienības frakcija
“Naudas līdzekļu novirzīšana no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz Izglītības un zinātnes ministriju vispārējās un profesionālās izglītības iestādēm pedagogu darba samaksas paaugstināšanai.”

“Pirmsskolas izglītības jomā novērst diskrimināciju, veicināt vienlīdzību un izglītības kvalitāti. Jau šobrīd daudzos bērnudārzos trūkst pedagogu, bet jauniešiem nav motivācijas šim darbam, kuru joprojām no saviem līdzekļiem finansē pašvaldības. Jau vairākas valdības ir solījušas, ka pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai finansējums būs no valsts budžeta, bet līdz šim tas nav ieviests un uzlikts kā liels finanšu slogs pašvaldībām. Mazās pašvaldības var nodrošināt tikai minimālo atalgojumu, kas veicina pedagogu nevienlīdzību. Atalgojumu paredzēts maksāt no 2016.gada 1.septembra.”

“Minimālās mēneša darba algas paaugstināšana līdz 370 euro ar 2016.gada 1.janvāri augstākās izglītības iestādēs strādājošajiem.” 

“Augstskolu likuma 78.7 panta “Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo valsts budžeta projektu, tajā paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25% no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta” daļēja izpilde – 6 000 000 euro.”

“Zinātniskās darbības likuma 32.3.panta “Ministru kabinets Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo valsts budžeta projektu, tajā paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15% no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz 1% no iekšzemes kopprodukta” daļēja izpilde – 3 600 000 euro.” 

“Minimālas mēneša darba algas paaugstināšana līdz 370 euro ar 2016.gada 1.janvāri zinātniskajās institūcijās strādājošajiem.”

Frakcija “SASKAŅA” 
“Saskaņā ar Augstskolu likuma78. panta 7.daļu, gadskārtējā budžeta projektā jāparedz finansējuma palielinājums studijām valsts dibinātās augstskolās vismaz 0,25 procentus no IKP līdz finansējums sasniedz vismaz 2 procentus no IKP. pielikumā: 02.11.2015. Nr. 174 Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vēstule, kopija uz 2 lapām.” 

“Augstskolu pedagogu atalgojuma pieaugums par 10% salīdzinot ar 2015.g. Sākotnēji jaunais pedagogu atalgojuma modelis bija pārdomāts, bet vēlāk tas tika pieskaņots ierobežotajam finansējumam, līdz ar to, zaudēja savu jēgu. Šobrīd no tā ieviešanas skolotāji neko neiegūs, turklāt ir izveidojusies nepieļaujama situācija, kad paši skolotāji nezina, kāda būs viņu alga. Kamēr nav atrasts kompromiss starp finansējumu un skolotāju interesēm, ir jāturpina palielināt pedagogu atalgojums ik gadu par 10%”

“Minimālās mēneša darba algas paaugstināšana līdz 370 euro augstākās izglītības iestādēs un zinātniskajās institūcijās strādājošajiem. Ņemot vērā, ka no 2016.gada janvāra paredzēts palielināt minimālās mēneša darba algas līdz 370 euro, bet augstākajai izglītībai un zinātnei finansējumu nenodrošina tādā apmērā, kā nosaka spēkā esošie normatīvie akti, tad augstākās izglītības iestādēm un zinātniskajām institūcijām būs jārod nepieciešamais finansējums savu budžetu ietvaros, kas negatīvi var atsaukties uz sniegto pakalpojumu kvalitāti, apdraudēt noteiktu funkciju pilnvērtīgu izpildi. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) norāda, ka izglītības un zinātnes nozarē tiek īstenotas vairākas būtiskas reformas, bet tās nedrīkst negatīvi ietekmēt nozares darbinieku ienākumus. Citādi viņus var pazaudēt. Piekrītot nozares pārstāvjiem, iesakām palielināt budžeta izglītības un zinātnes sadaļu par 3 miljoniem euro, iezīmējot šos līdzekļus izglītības un zinātnes ministrijas aprēķinātā atalgojuma paaugstināšanai.”

“Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 33.panta 2.daļu, gadskārtējā budžeta projektā jāparedz finansējuma palielinājums zinātniskās darbības nodrošināšanai vismaz 0,15 procenti no IKP līdz finansējums sasniedz vismaz vienu procentu no IKP”

“Darba samaksas palielinājums pedagogiem par 10%. Sākotnēji jaunais pedagogu atalgojuma modelis bija pārdomāts, bet vēlāk tas tika pieskaņots ierobežotajam finansējumam, līdz ar to, zaudēja savu jēgu. Šobrīd no tā ieviešanas skolotāji neko neiegūs, turklāt ir izveidojusies nepieļaujama situācija, kad paši skolotāji nezina, kāda būs viņu alga. Kamēr nav atrasts kompromiss starp finansējumu un skolotāju interesēm, ir jāturpina palielināt pedagogu atalgojums ik gadu par 10%”

Frakcija “No sirds Latvijai”
“Aktuālām izmaksām atbilstoša studiju vietu bāzes finansējuma piešķiršanai augstskolām no 2016.gada 1.septembra, studiju bāzes izmaksas palielinot no 1331 euro uz 1810 euro, lai nodrošinātu Augstskolu likuma 78.7. panta izpildi.”

“Lai nodrošinātu Zinātniskās darbības likuma 32.3. panta izpildi – ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15% no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz 1% no iekšzemes kopprodukta.”