Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











LIZDA pieprasa 9 miljonus eiro novirzīt pārejas periodam un pedagogu algu reformai paredzēt papildus līdzekļus

Trešdiena 25/11/2015

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) novērtē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmumu paredzēt nākamgad 9 miljonus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetā, bet strikti norāda, ka šie līdzekļi ir nepieciešami pārejas periodam, jo IZM nekvalitatīvi izstrādātā pedagogu darba samaksas modeļa uzlabošanai ar sociālo partneru un pašvaldību priekšlikumiem nepieciešami vēl papildus līdzekļi.

LIZDA uzsver, ka vairāk nekā 24 tūkstošu izglītības un zinātnes darbinieku viena no streika prasībām ir uzlabot IZM piedāvāto pedagogu atalgojuma reformu ar LIZDA priekšlikumiem, par ko nav panākta vienošanās nedz līdzšinējās izlīgšanas sarunās, nedz ministru prezidentes darba grupā.

“Šis ir brīdinājums, ka Ministru kabinetam un Saeimai ir steidzami jāuzlabo sociālais dialogs, jo nav sadzirdēti nedz sociālo partneru, nedz pašvaldību ierosinājumi, kā arī jau sen ir pazaudēti reformas sākotnējie uzstādījumi – novērst nevienlīdzību, veicināt pedagogu motivāciju un izglītības kvalitāti, piesaistīt darbam izglītības iestādēs jaunos pedagogus,” minēja LIZDA priekšsēdētājas vietnieks Edgars Grigorjevs.

Modeļa pilnveidei ar LIZDA priekšlikumiem papildus valsts budžeta projektā rezervētajiem līdzekļiem nepieciešami vismaz 15 milj. euro. Ņemot vērā, ka modeļa pilnveidei nepieciešams laiks un papildus finansējums, LIZDA Izlīgšanas komisijā piedāvāja pārejas posmā budžeta projektā rezervētos 9 milj. euro novirzīt Ministru kabineta noteikumu Nr. 1616, Nr. 836 pilnveidei, paredzot darba samaksas nosacījumu uzlabošanu pirmsskolas izglītības un mazajās izglītības iestādēs (izglītojamo skaits līdz 100) strādājošajiem, atbalsta personālam, nepieļaujot darba samaksas pasliktināšanu nozarē strādājošajiem.

Arodbiedrība norāda, ka nevar ieviest kvalitatīvas pārmaiņas ar nepietiekamiem resursiem, tādēļ nepieciešams konkrēts valsts amatpersonu lēmums par veicamajiem darbiem pārejas periodā un nākamajiem soļiem jēgpilnas, saskaņotas, kvalitatīvas reformas ieviešanā turpmāko trīs gadu periodā, tam vidēja termiņa budžetā atvēlot arī visus nepieciešamos līdzekļus.

Kā ziņots, LIZDA brīdinājuma streikā izvirzījusi divas prasības – pilnveidot pedagogu darba samaksas jauno modeli, ņemot vērā LIZDA priekšlikumus, kā arī novirzīt likumprojektā “Par valsts budžetu 2016.gadam” rezervētos 9 milj. euro  pārejas periodam Ministru kabineta noteikumu Nr. 1616 un Nr. 836 pilnveidei, paredzot darba samaksas nosacījumu uzlabošanu pirmsskolas izglītības iestādēs, mazajās izglītības iestādēs (izglītojamo skaits līdz 100) strādājošajiem, atbalsta personālam, kā arī nepieļaut darba samaksas pasliktināšanu nozarē strādājošajiem. LIZDA pieprasa paredzēt zinātnes un augstākās izglītības darbinieku darba samaksas paaugstināšanu, nodrošinot Augstskolu likuma 78.panta  septītās daļas pakāpeniskai izpildei likumprojektā “Par valsts budžetu 2016.gadam” papildus finansējumu 6 milj.euro un Zinātniskās darbības likuma 33.panta otrās daļas pakāpeniskai izpildei likumprojektā “Par valsts budžetu 2016.gadam” papildus finansējumu 3,6 milj. euro.