Aptauja
Vai Jūsu pārstāvētajā augstākās izglītības iestādē ar 2019.gada 1.janvāri ir paaugstinājusies zemākā mēneša darba algas likme?
Jā, ir paaugstinājusies
Nē, nav paaugstinājusies
Neesmu informēts / -a
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Lielāko valsts universitāšu arodorganizācijas pievienojas LIZDA prasībai par augstākās izglītības un zinātnes problēmu risināšanu

Piektdiena 27/11/2015

Atklātā vēstulē Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK), Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V) un izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes arodorganizācijas vērš uzmanību uz problēmām sektorā, aicinot uz neatliekamu dialogu, lai meklētu problēmu risinājumus. Augstskolas apliecina, ka to mērķi un uzdevumi sakrīt ar LIZDA izvirzītajiem.

Augstskolu arodorganizācijas uzsvēra, ka valsts finansējums augstākajai izglītībai un zinātnei joprojām ir krīzes gadu līmenī, kad tas tika samazināts par 50%, un Izglītības un zinātnes ministrija norādījusi, ka studiju vietu finansējuma pieaugums tuvākajos gados nav paredzēts.
Tas nozīmē, ka valsts savā reālajā darbībā neparedz tās dibināto augstskolu un zinātnes nodrošinātu un stabilu izaugsmi, bažījas universitāšu pārstāvji.
Viņuprāt, nav pieņemami, ka 2009.gadā krīzes laikā noteiktās samazinātās pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes augstskolās un koledžās tiek saglabātas, līdz ar to veidojot neadekvātas darba samaksas atšķirības pedagogu darba atalgojuma sistēmā.
Augstskolas uztur prasību nodrošināt reālajām izmaksām atbilstošu pilnu studiju vietas finansējumu un veikt proporcionālas pozitīvas izmaiņas sadaļā, kas attiecas uz augstskolu un koledžu pedagogu zemākā atalgojuma likmēm, tādā veidā kaut nedaudz tuvinot tās Eiropas akadēmiskā personāla atalgojumam.
"Augstākā izglītība un zinātne ir gandrīz vienīgās jomas valstī, kuru ziedojums valstij krīzes gadu jostu savilkšanai ir iztērēts un aizmirsts. Drīz varēsim atzīmēt desmit gadu veiksmes stāstu, kura ietvaros augstākajai izglītībai un zinātnei valsts finansējums tika samazināts, bet tās abas vēl eksistē, saņem patentus un diplomus starptautiskās sacensībās, iegūst atzīstamu pozīciju starptautiskos reitingos," vēstulē raksta augstskolu pārstāvji.
Universitāšu arodorganizācijas ironizē, ka varbūt tiešām studiju vietas finansējums nepilnā apmērā ir pilnīgi pietiekams un nav vērts plānot "pārmērīgu" finansējuma palielinājumu augstākās izglītības modeļa pirmajam pīlāram. "Varbūt tiešām nav nepieciešams valstī uzturēt nepārtrauktu un nekavētu zinātniskās pētniecības procesu un pietiek ar "lēkmjveida" Eiropas projektu finansējumu?" jautā augstskolās.
Augstskolas aicina Vējoni, Mūrnieci, Straujumu un Seili uz neatliekamu konstruktīvu dialogu, lai rastu šajā vēstulē norādīto problēmu risinājumus.