Aptauja
Kā Jūs vērtējat savu dzīves kvalitāti 10 ballu vērtējuma skalā? (10 - izcili, 1 - ļoti, ļoti vāji)
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Godināti 2015. gada izcilāko zinātnisko sasniegumu autori

Trešdiena 20/01/2016

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) telpās svinīgā ceremonijā 19. janvārī godināti un apbalvoti 2015.gada izcilāko zinātnisko sasniegumu autori - par nozīmīgākajiem atzīti 11 sasniegumi gan teorētiskās, gan lietišķās zinātnes nozarēs.
 
Autors: LETA 
 
Par ļaundabīgo audzēju profilakses un skrīninga pētījumu veikšanu Latvijā godināti 12 akadēmiķi. Viņu īstenotais gremošanas sistēmas audzēju (kuņģa vēzis, zarnu vēzis) profilakses pētījums ir vienīgais šāda veida pētījums Eiropā. Pētījuma, kurā iekļauti 3360 iedzīvotāji Cēsīs, Alūksnē, Ludzā un Saldū, mērķis ir samazināt audzēju izraisīto mirstību, pārbaudot jau zināmās un meklējot jaunas iespējas.
 
Godināti arī akadēmiķi, kas strādāja pie oriģinālu selēnu saturošu pretvēža zāļu atklāšanas. Atklātas vairākas vielu grupas, kas "in vivo" modeļos nomāc audzēja attīstību līdz pat 100%.
 
Godināta arī akadēmiķu grupa, kas strādāja pie jaunu metožu izstrādes nelineāro optomagnētisko rezonanšu izmantošanai vāju magnētisko lauku mērīšanai. Darbu ciklā par nelineāro optomagnētisko rezonanšu pētījumiem sārmu metālu atomos ir noskaidrota šo rezonanšu atkarība no ārējā magnētiskā lauka, vides temperatūras un lāzera stara intensitātes.
 
Godināts arī pētījuma par līdz šim pilnīgi neapzinātu Latvijas kultūras mantojuma vērtību - unikālo jūgendstila arhitektūru Liepājā - veicējs Jānis Krastiņš. Pētījums devis iespēju uzrakstīt Liepājas pilsētbūvnieciskās attīstības vēsturi, noskaidrot daudzu iepriekš nezināmu arhitektu radošo mantojumu un apzināt vismaz 120 Liepājas ēku arhitektonisko un kultūrvēsturisko vērtību, kā arī Liepājas jūgendstila vietu pasaules kultūras vērtību uzkrājumā.
 
Apbalvota arī Guna Zeltiņa, kas veica pētījumu par angļu dzejnieka un dramaturga Viljama Šekspīra daiļradi un viņa darbu interpretācijām teātrī, sākot no 16.gadsimta angļu teātra pieredzes līdz Baltijas mūsdienu režisoru interpretācijām. Balstoties uz arhīvu studijām, tostarp arī Šekspīra dzimtās vietas fonda bibliotēkā Stretfordā pie Eivonas un Šekspīra Globa teātra bibliotēkā Londonā, kā arī jaunākajiem šekspirologu pētījumiem, autore piedāvā savu versiju par Šekspīra dzīvi un personību, ieskatu viņa darbu kanonā un šo darbu likteņos dažādu valstu teātra kultūrās.
 
Apbalvoti arī akadēmiķi, kas izstrādāja jauna magnetrona izsmidzināšanas tehnoloģiju un izveidoja daudzfunkcionāla klastera iekārtu vakuuma pārklājumu iegūšanai. To veica Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI) sadarbībā ar AS Sidrabe.
Apbalvoti arī akadēmiķi, kas izstrādājuši jaunus katalītiskus procesus biomasas konversijai degvielās. Darbā apkopoti pētījumi ar mērķi uzlabot biodīzeļdegvielas ražošanas procesu.
 
Tāpat apbalvoti akadēmiķi, kas izstrādāja ar šķiedrvielām bagātinātas graudaugu pārslas. Tās izgatavotas no Latvijas reģionam tipiskajiem graudaugiem un reģistrētas ar preču zīmi Milzu!. Jauno produktu izstrādes procesā zinātnieki pārbaudīja dažādu izejvielu (graudaugu un to izstrādājumu veidu, augļu, ogu un dārzeņu produktu veidu, kā arī dažādu papildus vielu - saldvielu un garšvielu) piemērotību konkrētā produkta veida izgatavošanai, tika atrasts optimālais risinājums, lai saglabātu vērtīgās uzturvielas izejvielās, izstrādāta tehnoloģija un atrasti tehnoloģiskie risinājumi, lai no izvēlētajām izejvielām izgatavotu produktu ar augstiem kvalitatīvajiem rādītājiem.
 
Godināta akadēmiķu grupa, kas izstrādāja inovatīvu procesu kurināmo granulu ieguvei ar uzlabotām īpašībām.
Apbalvots arī Vadims Mantrovs, kurš pētīja teorētiskos un praktiskos ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aspektus Eiropas tiesību kontekstā. Viņa grāmatā aplūkoti teorētiskie un praktiskie ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aspekti - īpaši Eiropas tiesību kontekstā. Autors izvirzījis četrus savstarpēji saistītus mērķus. Pirmkārt, analizēt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu regulējuma teorētiskos aspektus, analīzē iekļaujot norāžu vēsturisko izcelsmi, terminoloģiju, aizsardzības mehānismus. Otrkārt, grāmatā autors centies aptvert sistēmisku Eiropas Savienības tiesību analīzi ģeogrāfiskās izcelsmes kontekstā. Treškārt, aplūkota Eiropas Savienības tiesību un nacionālo tiesību savstarpējā mijiedarbība, īpaši norādot uz pretrunām. Visbeidzot, autors analizē likumdošanas iniciatīvas, iespējamos attīstības virzienus Eiropas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu regulējumā.
 
Tāpat godināta akadēmiķu grupa, kas izstrādāja jaunu iespēju precizēt astronomisko objektu sastāvu un hronoloģiju - detalizēti izpētīta pārejas grupu elementu enerģētiskā struktūra. Tā ļauj modelēt astrofizikā iegūtos spektrus un būtiski uzlabot elementu izplatības zvaigžņu un galaktikas sastāvā noteikšanu, precizēt astronomisko objektu hronoloģiju.
 
Papildus ar Zemkopības ministrijas Atzinības rakstu apbalvota doktore Sandija Zēverte-Rivža - Ziemeļvalstu un Baltijas valstu lauksaimniecības zinātnieku 25.kongresa sekretariāta vadītāja un rakstu krājuma atbildīgā redaktore par kongresa norises sekmēšanu un kongresa rakstu krājuma Ziemeļu skatījums uz ilgtspējīgu lauku attīstību sagatavošanu.