Aptauja
Vai Jūsu pārstāvētajā augstākās izglītības iestādē ar 2019.gada 1.janvāri ir paaugstinājusies zemākā mēneša darba algas likme?
Jā, ir paaugstinājusies
Nē, nav paaugstinājusies
Neesmu informēts / -a
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Izglītības nozares pārstāvji izvirza vienotus kritērijus nākamajam Izglītības un zinātnes ministram

Ceturtdiena 28/01/2016

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), Latvijas Pedagogu dome (LPD) un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) vienojušās par kritērijiem, kādiem būtu jāatbilst topošajam Izglītības un zinātnes ministram, kā vienu no būtiskākajiem nosacījumiem izvirzot izpratni par nozari, kas balstīta uz iepriekšēju pieredzi un prasmi veidot konstruktīvu dialogu ar sociālajiem partneriem un citām nevalstiskajām organizācijām.

LIZDA, LPD un LIVA uzskata, ka kvalitatīvu un ilgtspējīgu reformu īstenošanu izglītības sistēmā kavē ne tikai nepietiekamais valsts finansējums, bet arī politiskās gribas trūkums. Pedagogu pārstāvošās organizācijas vēlas būt pārliecinātas, ka topošais nozares ministrs ne tikai ieklausīsies sociālo partneru un savas jomas profesionāļu teiktajā, bet arī būs vērsts uz ciešu sadarbību dažādu tiesību aktu projektu izstrādes gaitā, īpaši to sākotnējās sagatavošanas posmos. 

Lai pakāpeniski augtu un sagalabātos izglītības kvalitāte, lai straujāk attīstītos pētniecība Latvijā, un lai izglītībā un zinātnē strādājošie justos gan emocionāli, gan materiāli droši, nākamajam nozares ministram jāatrisina vairāki sarežģīti jautājumi. LIZDA, LPD un LIVA uzskata, ka lai panāktu pozitīvas pārmaiņas, ministram jāatbilst šādiem kritērijiem:

1) gatavībai un prasmei veidot dialogu ar sabiedrību, nozari pārstāvošām organizācijām un sociālajiem partneriem;
2) jābūt politiskajam atbalstam no ministru prezidenta un kādas no partijām;
3) pieredzei darbā izglītības vai zinātnes jomā;
4) morālai autoritātei un nevainojamai reputācijai;
5) apziņai savlaicīgi iesaistīt reformu veidošanā pedagogu organizācijas, augstskolas, pašvaldību un tautsaimniecības jomu pārstāvjus, gatavībai atklāti un plaši izdiskutēt reformas un tās pamatot;
6) izpratnei par reformu īstenošanas nosacījumiem, to specifiku - resursiem, finansējumu, profesionāļu un sabiedrības atbalsta nozīmi;
7) izpratnei un gribai sakārtot gadiem neatrisinātos zinātniskās darbības un augstākās izglītības finansēšanas jautājumus. 

Gadījumā, ja minētajiem kritērijiem atbilstošu cilvēku politiskā elite nevar piedāvāt, ir vērts padomāt par iespēju izvirzīt kandidatūru no nozares profesionāļiem, ar nosacījumu, ka Ministru prezidentam ir pilnīgs atbalsts šādam kandidātam. Tas var būt, piemēram, kāds Saeimas frakciju deputāts ar skolas direktora un pašvaldības vadītāja pieredzi vai sevi pierādījis pašvaldības izglītības pārvaldes vadītājs, kuram ir reālistisks redzējums par situāciju izglītībā un politiķim atbilstoša izpratne par izglītības reformas nosacījumiem un tam nepieciešamajiem resursiem, kā arī griba sakārtot gadiem neatrisinātos zinātniskās darbības un augstākās izglītības finansēšanas jautājumus.