Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Izglītības darbinieki Lietuvā uzsākuši beztermiņa streiku

Pirmdiena 22/02/2016

Pēc 2 gadu garumā ilgušām sarunām, protesta akcijām un brīdinājuma streika 2015. gada 8. novembrī, izglītības darbinieki Lietuvā nonākuši līdz kulminācijai, piesakot beztermiņa streiku, jo iepriekšējās darbības nav nesušas nekādus rezultātus. 8 gadu garumā pedagogu algas nav cēlušās un skolotāji vēl joprojām izjūt 2008. gada ekonomiskās krīzes sekas.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedība, kā arī citas Eiropas izglītības dabinieku arodbiedrības izsaka atbalstu un novēl panākumus Lietuvas pedagogiem, īpaši tiem, kuri aktīvi piedalās streikā.

Sešas Lietuvas izglītības darbinieku arodbiedrības pieprasa pedagogu algas paaugstinājumu, lai tā sasniegtu pirmskrīzes līmeni. Arodbiedrības uzskata, ka vidēji skolotājs Lietuvā nesaņem ap 174 eiro par veiktajiem pienākumiem. Arodbiedrību prasībās ietilpst arī 3,56 miljoni, kas paredzēti atlaišanas pabalstam skolotājiem, kuri ir pensionēšanās vecumā, taču joprojām turpina darbu skolās. Tāpat arī pastāv prasība samazināt izglītojamo skaitu klasēs un grupu nodarbībās.

Pēc Lietuvas skolotāju arodbiedrību paustā, izglītības kvalitāte Lietuvā pasliktinās. Lietuvas rādītāji mācību sasniegumos ir zemāki nekā vidējie rādītāji starptautiskos pētījumos (PISA, OECD). Skolotāju nodarbinātības struktūra ir novecojusi, izplatīti ir nepilna laika “no gada uz gadu” noslēgti darba līgumi, kuriem nav nekādas garantijas par nodarbinātību nākamajā gadā. 20% no darba vietām izglītības nozarē aizņem jau pensionēti skolotāji, kas kavē jaunu pedagogu pieplūdumu sistēmā. Skolēnu un studentu skaits ir samazinājies, saistībā ar demogrāfijas un emigrācijas problēmām valstī. Tāpat arī Lietuvā novērojami nevienlīdzības un nepieejamības principi attiecībā uz izglītības kvalitāti mazo lauku skolās un sociāli ekonomiski nelabvēlīgā situācijā nonākušajās ģimenēs

UNESCO nacionālajā ziņojumā par Lietuvas progresu īstenojot stratēģiju “Izglītība ikvienam” uzsvērts, ka Lietuvas izglītības sistēma saskaras ar daudzām problēmām, galvenokārt nepietiekamu finansējumu, neefektīvu finansējuma sadali un sliktu pārvaldību. 

“Lietuvā netiek īstenoti sistemātiski un pārdomāti pasākumi izglītības kvalitātes uzlabošanai, tie ir haotiski, daži no tiem ir pretrunīgi, kā arī trūkst politiskā stabilitāte un nepārtrauktība,” stāsta Tatjana Babrauskiene FLESTU starptautiskā sekretāre. FLESTU ir apvienība Lietuvā, kura pārstāv aptuveni 10 000 pedagogus visos izglītības līmeņos.

Lietuvas valdošā koalīcija vienojās piešķirt papildu 10 miljonus eiro, lai apmierinātu kādu no skolotāju arodbiedrību prasībām, tomēr Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka, lai izpildītu visas prasības, būtu nepieciešami vairāk nekā 100 miljoni eiro. Skolotāju arodbiedrības netic, ka papildu 10 miljoni eiro “glābs situāciju”.

“Pēc 2 gadu garumā ilgušām sarunām un pēc vienošanās ar valdību par jautājumiem, kuri būtu steidzami jāatrisina, valdība norādīja, ka papildus līdzekļi izglītības sistēmai un pedagogu atalgojumam nav pieejami. Pēc 8. novembra brīdinājuma streika mēs vienojāmies uzsākt beztermiņa streiku 22. februārī. Mēs lūdzam Eiropas izglītības darbinieku arodbiedrības atbalstīt mūs.” – tā Tatjana Babrauskiene.