Aptauja
Vai Jūsu pārstāvētajā augstākās izglītības iestādē ar 2019.gada 1.janvāri ir paaugstinājusies zemākā mēneša darba algas likme?
Jā, ir paaugstinājusies
Nē, nav paaugstinājusies
Neesmu informēts / -a
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











1.maijs – Darba svētki

Ceturtdiena 21/04/2016

Arodbiedrības ir ievērojamas ar to, ka uzlabojušas dzīves un darba apstākļus darbiniekiem 19. gadsimtā un turpmākajās desmitgadēs pēc Otrā Pasaules kara.
Arodbiedrības turpina strādāt, lai nodrošinātu taisnīgumu darbiniekiem arī šodien.
Tika sasniegti patiešām nozīmīgi panākumi un tādi tiek sasniegti vēl joprojām.
Šeit ir tikai daži piemēri no šiem panākumiem.
Nesenie panākumi:
1. Vācija
Minimālās algas ieviešana - stājās spēkā 2015. gada janvārī.  Arodbiedrības vairāk nekā desmit gadus cīnījās par minimālo algu. Aptuveni  3,7 miljoni darba ņēmēju Vācijā tagad ir ieguvēji.
2. Slovākija
2016.gadā panākts minimālās algas pieaugums par 6.6%.
Arodbiedrības cenšas sasniegt pakāpenisku minimālās algas pieaugumu līdz 60% no vidējās algas.
3. Spānija
Pateicoties Spānijas arodbiedrību CCOO un UGT kampaņai "Streikot nav noziegums", izdevies izbeigt tiesu procesus pret streikojošiem darbiniekiem. 
4. Polija
Pateicoties Polijas arodbiedrībām, pēc divu gadu kampaņas 2015.gadā tika izveidota reformēta Sociālā dialoga padome, lai atjaunotu efektīvu sociālo dialogu valsts un nozaru līmenī.
5. Austrija
2015. gadā Parlaments pieņēma likumu, samazinot darbiniekiem nodokļa likmi no 36,5% līdz 25%, kā arī citus nodokļu uzlabojumus, pateicoties arodbiedrību konfederācijas ÖGB kampaņai 2014.gadā. 
6. Īrija
Pamatojoties uz apjomīgu ziņojumu, ko valdībai iesniedzis Īrijas Arodbiedrību kongress par fiktīvu pašnodarbinātību Īrijas būvniecībā, valdība ir uzsākusi konsultācijas un likumdošanas pārskatīšanu, lai novērstu nelikumīgu pašnodarbinātību Īrijas būvniecībā.
7. Zviedrija
Arodbiedrības panākušas, ka maksimālais bezdarbnieka ikdienas pabalsts tika palielināts no 680 SEK uz 910 SEK. Tiem, kuriem ikmēneša ienākumi ir līdz 25 000 SEK, tagad tiek kompensēti 80%  no ienākumiem pirmajās 100 bezdarba dienās.
8. Nīderlande
6500 jaunieši pievienojušies arodbiedrībām pēc kampaņas pret jauniešu bezdarbu. Arodbiedrības ir pārliecinājušas vairākumu Nīderlandes Parlamenta politiķu atbalstīt jauniešu algu būtisku palielinājumu.
9. Centrālā un Austrumeiropa
2015. gadā publicētā pētījumā konstatēts, ka visā Centrālajā un Austrumeiropā dalība arodbiedrībās samazina risku zaudēt darbu.
http://ftp.iza.org/dp9466.pdf 
10. Jaunums!
8. aprīlī Eiropas nozaru arodbiedrības IndustriAll Europe, EPSU un EFBWW parakstīja Darba attiecību līgumu ar ENGIE uzņēmumu grupu. Vienošanās ietver 100 miljonu EUR budžetu personāla apmācībai, 10 miljonu EUR gada fondu pārkvalifikācijai un atbalstam uzņēmumu grupām, kas nonākušas finansiālās grūtībās, kā arī ikgadēju prasmju apmācību 2/3 darbinieku.
Pēckara desmitgades - mūsdienu panākumi
1. Solidaritāte un komunisma noriets (un arī fašisma)
Ir labi zināms, ka arodbiedrībai Solidarnosc bijusi liela loma komunisma sabrukumā Polijā, kas iedvesmoja pretdarbību komunismam citās Austrumeiropas valstīs.
Arodbiedrības arī spēlēja galveno lomu, būdamas opozīcijā ilgajās fašisma desmitgadēs Spānijā un Portugālē, un to pārejas periodā uz demokrātiju.
2. Arodbiedrības samazina nevienlīdzību
Starptautiskais Valūtas fonds, kas neizceļas ar arodbiedrību atbalstīšanu,
ir publicējis pētījumu, kas liecina, ka arodbiedrības samazina nevienlīdzību. http://www.imf.org/external/pubs/ft/fandd/2015/03/jaumotte.htm 
3. Drošība un veselība darbā
Eiropas pamatdirektīva par drošību un veselības aizsardzību darbā, kas pieņemta 1989. gadā, ir pagrieziena punkts, lai vēl vairāk uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselību. Tā garantē minimālās drošības un veselības aizsardzības prasības visā Eiropā, vienlaikus ļaujot dalībvalstīm pieņemt stingrākus pasākumus. Direktīvā iekļautie jauninājumi uzliekt darba devējiem pienākumu veikt preventīvus pasākumus, lai padarītu darbu drošāku un veselīgāku.
Kā galvenais elements ir ieviests riska novērtējuma princips, tostarp darbinieku līdzdalība.
https://osha.europa.eu/en/legislation/directives/the-osh-framework-directive/the-osh-framework-directive-introduction 
ES ir pieņēmusi vairākus tiesību aktus veselības un drošības uzlabošanai, tajā skaitā 2006.gada "REACH", kas uzlabo cilvēku veselības aizsardzību (un vidi) no riskiem, ko var radīt ķīmiskas vielas.
4. Darba ņēmēju tiesības - bērna kopšanas atvaļinājums, nepilna laika un noteikta laika līgumi, darba laiks
Sarunu rezultātā starp arodbiedrībām un darba devējiem 1997.gadā un 1999. gadā tika pieņemti ES likumi, kas nodrošina darba ņēmēju minimālos aizsardzības standartus attiecībā uz nepilnu darba laiku vai noteikta termiņa līgumiem, iekļaujot vienlīdzīgus darba noteikumus un nosacījumus kā pilna laika pastāvīgiem darbiniekiem. Arodbiedrības arī uzsāka sarunas par bērna kopšanas atvaļinājumu, kā rezultātā 1996.gadā tika pieņemta direktīva, ar ko nosaka bērna kopšanas atvaļinājuma minimālos standartus visā Eiropā, kas vēlāk uzlaboti ar 2009. gada direktīvu.
Arodbiedrības lielā mērā bija iesaistītas, lai panāktu turpmākus uzlabojumus attiecībā uz darba laiku, ieskaitot 48 stundu darba nedēļu, ikdienas atpūtas laiku 11 stundas pēc kārtas 24 stundu periodā, minimālo nedēļas atpūtas laiku nepārtrauktas 24 stundas 7 dienu periodā, un apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu vismaz 4 nedēļas gadā visiem darba ņēmējiem visā ES ar 2003. gada Darba laika direktīvu. 
5. Darbinieku informēšana un konsultēšanās
Eiropas uzņēmumu padomes ir jaunas struktūras, kas atļautas ES tiesību aktos no 1994. gada  attiecībā uz  darbinieku informēšanu un konsultēšanos daudznacionālos uzņēmumos. Eiropas Uzņēmumu padomes ir atļautas uzņēmumos ar vismaz 1000 darbiniekiem un vismaz 150 darbiniekiem no katrām divām ES valstīm. Ir izveidotas vairāk kā 1000 padomes. Arodbiedrībām ir bijusi nozīmīga loma likuma pieņemšanā Uzņēmumu padomju veidošanā.
http://www.worker-participation.eu/European-Works-Councils/Facts-Figures 
2002. gadā tika pieņemta Eiropas direktīva, sniedzot pamata informāciju un uzklausīšanas tiesības visiem Eiropas darba ņēmējiem uzņēmumos, kas pārsniedz noteikto lielumu. Tas nebūtu noticis bez Eiropas arodbiedrību kampaņas.
6. Arodbiedrības pielāgojas mainīgajam darba tirgum
Kopš deviņdesmito gadu vidus Zviedrijas arodbiedrībām ir izdevies apvienot aptuveni 20,000 pašnodarbinātos, tādējādi parādot nozīmīgu progresu spējā aizstāvēt darba ņēmēju tiesības un pielāgoties strauji mainīgajiem darba tirgus apstākļiem.