Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Sociālais dialogs – respekts un komunikācija

Svētdiena 24/04/2016

21. aprīlī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) piedalījās apaļā galda sanāksmē par “Eiropas nozaru sociālo partneru dialoga iespēju veicināšanu izglītības jomā ar zināšanu nodošanas un apmācības apmācību ”. Sanāksmi organizēja Eiropas Izglītības darbinieku arodbiedrību komiteja (ETUCE). Tika pārstāvēta arī Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija. 
Eiropas nozaru sociālā dialoga mērķis ir uzlabot kvalitātes rādītājus un izglītības darbinieku profesionālo attīstību. Ir būtiski veicināt izglītības nozares sociālo dialogu, lai ļautu sasniegt tādus rezultātus, kas varētu būt noderīgi valsts izglītības nozares sociālajiem partneriem. 
Diskusijās, tika secināts, ka būtiska loma ir sadarbībai Eiropas līmenī un problēmjautājumu apzināšanās, kas nosaka vēlamās darbības virzienus. Par aktuālām tēmām tika uzskaitītas – skolu vadība, vērtēšanas kritēriji, skolotāju atlase, motivējoša darba vide, kvalitātes jautājumi un  stresa mazināšana darba vidē.
LIZDA vadītāja Inga Vanaga savā uzrunā pauda: “Arodbiedrība cenšas būt pozitīvi aktīvas un pārstāvēt izglītības un zinātnes darbinieku intereses. Mēs gribam panākt, lai arī ar mums rēķinās un mūsu viedoklis tiek ņemts vērā, kā no nozares praktiķu puses. Mēs cenšamies uzturēt konstruktīvu, profesionālu un atklātu sociālo dialogu, taču valdības rīcības plāns pierāda, ka joprojām mēs netiekam uzklausīti nedz no valdības, nedz parlamenta puses par gadiem neatrisinātajām problēmām, mēs vēlamies saņemt ilgtermiņa atbildes un risinājumus. Šobrīd liela neskaidrība valda pirmskolas izglītības pedagogu atalgojuma nodrošināšanā no valsts puses, neskaidrības valda arī augstākās izglītības un zinātnes finansējumā. Šie ir būtiski jautājumi, kas tika izvirzīti 2015. gada streika prasībās. Uzskatu, ka pozitīvs solis līdzšinējā darbā ir noslēgtā vienošanās par abpusēju sadarbību ar IZM, taču kopīgi ir jāspēj atrast kompromisi iepriekš minēto problēmjautājumu risināšanai”.
Eiropas Izglītības darba devēju federācijas priekšsēdētājs Maikls Moriartijs atzina: “Latvijai ir ļoti sarežģīta vēsture, kas rada zināmus šķēršļus sociālā dialoga veidošanā, taču būtiskākās iezīmes, kuras būtu jāpilnveido un jāveicina sociālajā dialogā ir respekts un komunikācija, šie ir atslēgas vārdi uz panākumiem. Ir nepieciešams piekopt vairākus komunikācijas veidus, svarīgi ir prast klausīties, tikai tad tiek veidots dialogs”.
Sanāksmes gaitā tika nospriests, ka turpmāk pirms Eiropas izglītības sociālā dialoga komitejas (ESSDE) (http://www.csee-etuce.org/en/social-dialogue/29-european-sectoral-social-dialogue-in-education-essde) plenārsēdēm Briselē Latvijas puses pārstāvji LIZDA un IZM satiksies Rīgā, lai kopīgi pārrunātu izskatāmos jautājumus. Sanāksmes laikā tika rosināta diskusija par nacionālā līmeņa darba kopīgumu LIZDA un IZM starpā. Tika aktualizēta vajadzība izveidot LIZDA iekšējo ekspertu grupu starptautisko sadarbības jautājumu risināšanai. LIZDA kopā ar IZM veicinās ESSDE informācijas izplatīšanu un izmantošanu izglītības nozares attīstībai Latvijā.
Šī sanāksme veidoja informācijas apmaiņu par esošo situāciju un iesaistītu pušu viedokļu apmaiņu par problēmjautājumiem, kas tika skarti gan Eiropas līmenī, gan reģionālajā līmenī.