Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











LBAS 1.maijā rīko tautas sapulci "Par cienīgu darbu, veselību un izglītību Latvijā"

Otrdiena 26/04/2016

NEPALIEC MALĀ, PIEDALIES!
TAVA KLĀTBŪTNE IR ĻOTI NOZĪMĪGA!
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) 1.maijā aicina uz akciju – tautas sapulci "Par cienīgu darbu veselību un izglītību Latvijā" plkst. 11:00, Rīgā, Doma laukumā.
1.maijs ir Darba svētki un LR Satversmes sapulces sasaukšanas diena, tādēļ LBAS aicina visus valsts iedzīvotājus ar savu klātbūtni šajā Latvijas demokrātijas dzimšanas dienā apliecināt vēlmi dzīvot sakārtotā valstī, kurā tiek realizētas iedzīvotāju sociālekonomiskās tiesības, kurā ar cienīgu darbu var nodrošināt cienīgu algu, labu izglītību un pieejamu veselības aprūpi. Pievērst nopietnu uzmanību katastrofālajai situācijai veselības aprūpē aicināja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA). Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrība (LIZDA) aicināja pievērst uzmanību gadiem nerisinātajiem problēmjautājumiem izglītības un zinātnes jomā. Šiem aicinājumiem atsaucās visas LBAS dalīborganizācijas.
 KATRA AKCIJA DOD REZULTĀTU
Mums stāsta, ka mītiņiem nav jēgas, bet tā nav taisnība – katrs tautas spēka demonstrējums dod rezultātu. LVSADA ir aprēķinājusi, ka pēdējo 5 gadu laikā, pateicoties nozares protestiem, ir gūts 150 miljonu papildfinansējums.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aicina savus biedrus atbalstīt pasākumu, jo izglītības un zinātnes nozarē ir daudz neskaidrību un neatrisinātu problēmjautājumu, kas skar gan darbinieku cienīgu atalgojumu, gan izglītības un zinātnes kvalitāti. Neskaidrība valda par pirmskolas pedagogu un vispārējās izglītības pedagogu līdzvērtīgām algu likmēm un augstākās izglītības, zinātnes sektoru, kuram netiek nodrošināts bāzes finansējums. Tas rada bažas izglītības un zinātnes nozares darbiniekos. Izvairīšanās nodrošināt viņus ar cienīgu darbu ir ieilgusi problēma, kas veicina Latvijas izglītības un zinātnes vides degradāciju.
APDRAUDĒJUMS VALSTS DROŠĪBAI
Lai gan atskan nopietni brīdinājumi, ka, nespēja nodrošināt pienācīgu veselības aprūpi un izglītību, ir jāuztver kā apdraudējums Latvijas drošībai, tomēr ir spēki, kas vēlas padarīt Latviju aizvien nedrošāku un iedzīvotājiem nedraudzīgāku. Tādēļ arodbiedrības uzskata, ka ir pienācis izšķirošais brīdis, kad ikvienam ir jāizvēlas – vai samierināties ar tālāku Latvijas izmērdēšanu un noskatīties, kā labu veselības aprūpi saņem tikai turīgie un izredzētie un kā tiek apdraudēta izglītības un zinātnes kvalitāte, nenodrošinot nepieciešamos resursus, vai arī rīkoties, lai nekavējoties novērstu šo valsts drošības apdraudējumu.
 JAU PAZAUDĒTA CETURTDAĻA IEDZĪVOTĀJU
20 gadu laikā līdzšinējās politikas dēļ Latvija ir pazaudējusi 25% iedzīvotāju un 40% jauniešu. Neskatoties uz to, zināmas aprindas šo situāciju grib pasliktināt vēl vairāk, iespējamo veselības nozares finansējuma palielināšanu nosaucot par "naudas likšanu caurā maisā".
Ar šo paziņojumu tiek ignorēts PVO pētījums, kas apliecina Latvijas veselības aprūpes sistēmā ieguldīto līdzekļu izlietojuma efektivitāti un tiek ignorēti gan starptautiski atzītu auditoru, gan Valsts kontroles ziņojumi par nepamatoti zemiem pakalpojumu apmaksas tarifiem veselības aprūpē. Jau ziņots, ka Latvijā veselības aprūpe šogad % no iekšzemes kopprodukta (IKP) saņem mazāko finansējumu kopš 2001.gada. Diemžēl sekas ir smagas: veselības aprūpes pieejamība Latvijā ir vissliktākā ES, pieaug gan rindas ārstniecības iestādēs, gan arī invaliditāte un mirstība.
Satversme paredz, ka Latvija ir sociāli atbildīga valsts, kur ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz veiktajam darbam atbilstošu samaksu, sociālo nodrošinājumu, garantētu medicīnisko palīdzību un izglītību.
Kopīgi nosargāsim savas likumīgās tiesības!
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība
 
Veselības aprūpes izdevumi (% no IKP) Latvijā, Igaunijā, Lietuvā pret vidējo rādītāju ES

Jaunu pirmreizējas invaliditātes gadījumu skaits / 100 000 iedz.

Valsts izdevumi* augstākajai izglītībai Baltijas valstīs no 2008. – 2014. gadam, % no IKP

* Valsts izdevumi + privātie izdevumi + ārvalstu finanšu avoti.
Augstskolu likums nosaka, ka finansējuma jābūt 2% apmērā no IKP.
Izdevumi* zinātniski pētnieciskajam darbam no 2008. – 2014. gadam, % no IKP

* Valsts izdevumi + uzņēmumu izdevumi + augstākās izglītības iestāžu + ārvalstu finanšu avoti.
Zinātniskās darbības likums nosaka, ka finansējumam jābūt 1% no IKP.
Strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijā pa darbības veidiem 2015.gadā, eiro

Mērķis ir panākt, ka izglītībā strādājošajiem atalgojums ir vienlīdzīgs vai augstāks par sabiedriskajā sektorā strādājošo algām - 1000 EUR.