Aptauja
Kā Jūs vērtējat savu dzīves kvalitāti 10 ballu vērtējuma skalā? (10 - izcili, 1 - ļoti, ļoti vāji)
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











LIZDA uzskata, ka galīgo lēmumu par mācību līdzekļu un materiālu izmantošanu mācību un audzināšanas procesā pieņem izglītības iestādes vadītājs

Pirmdiena 30/05/2016

Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) tika pārstāvēta Valsts izglītības satura centra starpinstitucionālajā darba grupā, kurā iepazinās ar Ministru kabineta noteikumu “Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un kārtība, kādā izvērtējama informācijas, mācību līdzekļu un materiālu, kā arī mācību un audzināšanas metožu atbilstība izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai” projektu un secina, ka pozitīvi ir vērtējama izglītojamo audzināšanas vadlīniju izstrāde, kas ir kā palīgs pedagogiem audzināšanas darbā. Valstiski ir nodefinētas būtiskākās vērtības un būtiskākie izkopjamie un praktizējamie tikumi.
 
Tomēr LIZDA saskata lielu risku, ka pedagoga darbs var tikt pārlieku kontrolēts un ierobežots. Pedagogs savā ikdienas darbā sastopas ar ļoti sarežģītam un neprognozējamām situācijām, kur nepieciešamas īpašas profesionālās kompetences. Pedagogs ikdienā strādā ar izglītojamajiem un viņu ģimenes locekļiem, kuriem ir ļoti dažāda reliģiskā un politiskā pārliecība, nacionālā un etniskā piederība, sociālā izcelsme, rase, tautība, valstspiederība. Katrai ģimenei ir sava vērtību prizma un ģimenes audzināšanas tradīcijas, tādēļ ļoti būtiska ir pedagoga profesionālā kompetence un neatkarība. Izglītības likuma 51. pants nosaka, ka pedagoga pienākumi izglītošanas procesā ir radoši un atbildīgi piedalīties attiecīgo izglītības programmu īstenošanā, izglītības iestāžu pedagogi ir atbildīgi par savu darbu, tā metodēm, paņēmieniem un rezultātiem. LIZDA uzsver, ka diskusijai par izglītības procesā izmantojamo informāciju, mācību līdzekļiem, mācību un audzināšanas metožu izvēli, ir jābūt profesionālai, lai neierobežotu normatīvajos aktos iekļautās pedagogu tiesības un pienākumus.
 
Loti svarīga izglītības procesa sastāvdaļa ir vecāku, pedagogu un citu izglītības procesā iesaistīto personu sadarbība, kopīgu risinājumu meklēšana, nevis pārspīlēta kritika un kontrole. Izglītības likumā ir iekļautas normas, kas paredz sadarbību starp izglītojamo vecākiem un pedagogiem. Likums nosaka pienākumu pedagogiem sadarboties ar izglītojamā ģimeni un vecākiem (personām, kas realizē aizgādību), kā arī pienākumu vecākiem sadarboties ar pedagogiem un citām mācību procesā iesaistītajām personām.
 
Ļoti būtiski ir veidot uz sadarbību vērstu komunikāciju, tādēļ šajos ministru kabineta noteikumu projektā svarīgi parādīt vecākiem neskaidrību un domstarpību risināšanas ceļu. Pirmkārt vecākiem vajadzētu vērsties pie pedagoga, ja neskaidrības neizdodas atrisināt, tad secīgi vērsties pie izglītības iestādes administrācijas, izglītības iestādes padomes, pašvaldības izglītības speciālistiem un tad Izglītības un zinātnes ministrijas institūcijās.  Ir nepieciešama vecāku diskusija, sadarbība ar profesionāļiem, lai nepieļautu atsevišķu šauru interešu ietekmi uz izglītības procesu. Lai pretrunīgas intereses nesāk dominēt pār izglītības procesu regulējošiem normatīvajiem aktiem, LIZDA uzskata, ka galīgo lēmumu par mācību līdzekļu un materiālu izmantošanu mācību un audzināšanas procesā pieņem izglītības iestādes vadītājs, īstenojot Izglītības likuma 30. punktā noteikto izglītības iestādes vadītāja atbildību par izglītības iestādes darbību un tās rezultātiem.”
 
Pedagogam ir tiesības veidot brīvu diskusiju ar izglītojamo par politiskiem, reliģiskiem un citiem sabiedrībā sensitīviem jautājumiem, profesionāli izvērtējot situāciju un diskusijas mērķi, lai audzinātu kritiski spriest spējīgus cilvēkus. Izglītības iestāde nav atrauta no globālās un informatīvas telpas. Izglītības procesā nepieciešams stiprināt izglītojamo kritisko domāšanu, mediju pratību, kā arī sociālās un pilsoniskās prasmes, lai viņi būtu spējīgi kritiski uztvert un analizēt informāciju.
 
LIZDA iestājas, lai MK noteikumos “Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un kārtība, kādā izvērtējama informācijas, mācību līdzekļu un materiālu, kā arī mācību un audzināšanas metožu atbilstība izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai” netiktu iekļautas normas, kas veicina neuzticēšanos pedagogam, lai izglītības process varētu būt profesionāls, brīvs, radošs un atvērts.