Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











LIZDA ir PAR sociālā dialoga stiprināšanu

Trešdiena 29/06/2016

LIZDA delegācija piedalījās Eiropas Izglītības darbinieku arodbiedrības (ETUCE) un Eiropas Izglītības darba devēju federācijas (EFEE) kopīgā projekta "Eiropas nozaru sociālā dialoga izglītībā (ESSDE) kapacitātes stiprināšana" noslēguma konferencē, kas notika š.g. 21. - 22.jūnijā Amsterdamā.

Konferencē tika pārrunātas divu gadu laikā realizētās aktivitātes, projekta dalībvalstīs identificētās problēmas sociālā dialoga jomā un gūtās atziņas. Tika uzsvērts, ka projekta ietvaros aizsāktās diskusijas un pasākumi vairākās valstīs ir tikai sociālā dialoga veidošanas sākums.

Projekta ietvaros dažādās valstīs tika organizētas apaļā galda diskusijas, kurās piedalījās gan izglītības nozari pārraugošo ministriju pārstāvji, gan arodbiedrības. Diskusija “Eiropas nozaru sociālo partneru dialoga iespēju veicināšana izglītības jomā ar zināšanu nodošanu un apmācību” 21. aprīlī notika arī Latvijā. Projekta gaitā notika regulāras ETUCE un EFEE tikšanās, kurās aktīvi piedalījās projekta dalībvalstu izglītības darbinieku un zinātnieku arodorganizācijas, ministriju pārstāvji un izglītības sektora darba devēji. Latvijas pusi pārstāvēja LIZDA. Pēdējā šāda veida sanāksme tika organizēta Briselē 3.jūnijā. Tās laikā notika tematiskas diskusijas par jauno zinātnieku un pētnieku nodarbinātību, viņu karjeras veidošanās aspektiem, imigrantu iekļaušanu izglītības sistēmā, publiskās un privātās partnerības priekšrocībām un trūkumiem izglītības nodrošināšanā. Diskusiju laikā tika pārrunāta arī Latvijas situācija par jauno zinātnieku karjeras iespējām, nodarbinātības problēmām, datu bāzes trūkumu par doktoru karjeras gaitām. Eiropas Komisijas pārstāve Chiara Riondino prezentēja jauno Eiropas Komisijas politikas dokumentu “A New Skills Agenda for Europe”, kurš tika pieņemts jūnijā.

Noslēguma konferencē Amsterdamā uzstājās Eiropas Komisijas, Pasaules izglītības darbinieku arodbiedrības, izglītības sektora darba devēju un arodbiedrību pārstāvji, no dažādām valstīm (Nīderlande, Lielbritānija, Serbija, Kipra, Latvija u.c.). Latvijas pieredzi sociālā dialoga jomā prezentēja LIZDA ārējo sakaru koordinatore Nataļja Grjazeva un Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta eksperte Aļona Babiča.
Konferences laikā tika akcentētas šādas galvenās problēmas izglītībā:
· sociālā dialoga definējums, efektīva un kvalitatīva sociālā dialoga kritēriji, labās prakses piemēri;
· pedagoga profesijas prestižs un zemais novērtējums (tajā skaitā arī finansiālais) ne tikai Eiropas valstīs, bet pasaulē kopumā;
· izaicinājumi, ar kuriem jāsaskaras, piesaistot un noturot skolā jaunos pedagogus, jauno speciālistu rekrutēšanas un atlases kritēriji, jauno pedagogu atbalsta sistēmas nepieciešamība;
· skolotāju tālākizglītības nepieciešamība, tālākizglītības saturs un atbilstība dažādām pedagogu kategorijām, piemēram, jauno un pieredzējušo pedagogu vajadzībām;
· jauno pedagogu sagatavošanas problemātika: atbilstošas studiju programmas augstskolās, mūsdienīgas mācību metodes un saturs, prasmes strādāt mūsdienu mainīgajā pasaulē.
Dažādu valstu pieredze Eiropā liecina, ka sociālajiem partneriem ir atšķirīgs viedoklis un pieredze, veidojot sociālo dialogu.  Iesaistītajām pusēm nav vienotas izpratnes par to, kā definējams sociālais dialogs un kā izvērtēt, vai tas ir efektīvs un kvalitatīvs. Pēdējos gados Eiropas Komisija sadarbībā ar ESDEE uzsver sociālā dialoga nozīmi, uzsverot tā kvalitāti un nozīmi īpaši ekonomisko krīžu laikā.

Ļoti vērtīga bija Eurydice pētījuma prezentācija par skolotāja profesiju šodien un nākotnē, ko prezentēja Pīters Bērčs (Peter Birch). Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Padome nesen ir uzsvērušas nepieciešamību gan uzlabot skolotāju izglītošanu, gan stiprināt viņu profesionālo pilnveidi, gan veicināt profesijas pievilcību. Tādēļ Eurydice ziņojums “Skolotāja profesija Eiropā: prakse, paštēls un politika” analizē saikni starp politikas pasākumiem, kuri regulē skolotāja profesiju un skolotāju attieksmes, darba praksi un uzskatus par savu profesiju. Analīze attiecas uz gandrīz diviem miljoniem vidējās izglītības  skolotājiem 28 Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī Islandē, Lihtenšteinā, Melnkalnē, Maķedonijā, Norvēģijā, Serbijā un Turcijā. Informācija ir balstīta Eurydice un Eurostat/UOE (UNESCO, OECD un Eurostat apvienotā datubāze) datos, kā arī TALIS 2013 aptaujas datu sekundārajā analīzē, apvienojot kvantitatīvo un kvalitatīvo informāciju. Pētījums latviešu valodā pieejams:
http://bookshop.europa.eu/lv/skolot-ja-profesija-eirop--pbEC0115389/;pgid=Iq1Ekni0.1lSR0OOK4MycO9B0000HEXpp1ye;sid=HZLhH0ZGX4jhAxE133t_uCRjv1GdTwslA-A=?Cat
Citi EURYDICE pētījumi un publikācijas ir pieejami:
https://webgate.ec.europa.eu/fpfis/mwikis/eurydice/index.php/Publications

LIZDA uzskata, ka šādi pasākumi veicina sociālā dialoga attīstību un uzsver nepieciešamību uzlabot sociālā dialoga kvalitāti ar Latvijas Izglītības un zinātnes ministriju, lai kopīgi darbotos un celtu izglītības kvalitāti un veicinātu pedagoga profesijas pievilcību Latvijā.  LIZDA aicina uz sociālā dialoga pilnveidi, savstarpējo uzticību un uz sadarbību vērstu komunikāciju.