Aptauja
Vai Jūsu pārstāvētajā augstākās izglītības iestādē ar 2019.gada 1.janvāri ir paaugstinājusies zemākā mēneša darba algas likme?
Jā, ir paaugstinājusies
Nē, nav paaugstinājusies
Neesmu informēts / -a
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Secinājumi pēc LIZDA Padomes ārkārtas sēdes

Ceturtdiena 30/06/2016

2016.gada 29. jūnijā notika Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA)  ārkārtas Padomes sēde, kurā piedalījās arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Ministrs savā uzrunā pauda, ka ministrija ir pabeigusi darbu pie jaunā pedagogu atalgojuma modeļa. Savukārt, LIZDA uzskata, ka joprojām ir palikusi virkne neatbildētu jautājumu.

Š.g. 22. jūnijā LIZDA saņēma kārtējos Ministru kabineta noteikumu projektus („Pedagogu darba samaksas noteikumi” un “Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs”) no IZM ar lūgumu sniegt atzinumu par noteikumu jauno redakciju. Gatavojot atzinumu, LIZDA konstatēja, ka jaunajā noteikumu projekta redakcijā nav iestrādāta virkne būtisku priekšlikumu, kurus LIZDA iesniedza  IZM š.g. 27.maijā savā iepriekšējā atzinumā.

LIZDA Padomes sēdes laikā ministram K. Šadurskim tika uzdoti vairāki jautājumi, uz kuriem atbildes tā arī neizdevās sadzirdēt. Jautājumi, kuri izraisa vislielākās bažas par MK noteikuma projektiem:
1.      MK noteikumu projekta pēdējā redakcijā normētā skolēnu (bērnu) skaita attiecība pret vienu pedagoga mēneša darba likmi krasi atšķiras no iepriekšējās redakcijas. Normētā skolēnu skaita attiecība pret vienu pedagogu noteikta pēc skolēnu skaita uz vienu kvadrātkilometru konkrētajā administratīvajā teritorijā.  MK noteikumu anotācijā minēts, ka dati aprēķiniem ņemti no Valsts Zemes dienesta. Taču dīvainā kārtā, piemēram, viena mēneša laikā kāds no novadiem no vienas pašvaldību grupas tika pārvirzīts uz citu grupu, kā rezultātā no zaudētājiem nokļuva ieguvēju grupā. Vēlējāmies zināt, kas šinī novadā mēneša laikā ir mainījies – vai nu teritorija kļuvusi lielāka, vai skolēnu skaits krasi samazinājies. Šo jautājumu uzdevām ministram, bet pārliecinošu izskaidrojumu nesaņēmām. Līdz ar to rodas pamatotas šaubas arī attiecībā uz pārējiem skaitļiem, kas iekļauti MK noteikumu projektā.
Atbilstoši jaunai noteikumu projekta redakcijai novados, kuru administratīvajā teritorijā skolēnu skaits ir 0,5 skolēni uz vienu kvadrātkilometru un mazāks, skolēnu un skolotāju attiecība ir palielināta līdz 10 : 1 (9,5 : 1 vietā). Arī reģionālās nozīmes pilsētām minētā proporcija palielināta līdz 13 : 1 (12,5 : 1 vietā). Tas nozīmē, ka šīm pašvaldībām tiks aprēķināts mazāks finansējums nekā bija paredzēts iepriekš. Iemeslus šādām izmaiņām mēs nesadzirdējām.

2.      Vēl viena būtiska problēma, kura netiek atrisināta vairāku gadu garumā, skar tās pašvaldības, kurām katru gadu septembrī skolēnu skaits palielinās. MK noteikumu projektā rakstīts, ka 2016. gada septembrī mērķdotācijas apjoms tiks aprēķināts uz faktisko skolēnu skaitu uz 1. septembri. Bet turpmākajos gados mērķdotācija tiks aprēķināta par pamatu ņemot bērnu un skolēnu skaitu iepriekšējā gada 1. septembrī. Tas nozīmē, ka 2017. gada septembrī naudu piešķirs tādam skolēnu skaitam, kāds bija 2016. gada septembrī un par jaunpienākušajiem skolēniem pašvaldības četrus mēnešus nesaņems finansējumu. Ar jautājumu par šīs problēmas risinājumu daudzas pašvaldības vērsās IZM vairāku gadu garumā, taču atbildi un atrisinājumu tā arī nesaņēma.

3.      Jauno MK noteikumu projektu redakcijā ir iestrādāta 620 EUR darba algas likme pirmsskolas izglītības pedagogiem no 2016. gada 1. septembra un 680 EUR – no 2017. gada 1. septembra. Bet darba slodze palielināta no 30 līdz 40 stundām nedēļā jau no 2016. gada 1. septembra. LIZDA, saprotot finanšu iespēju ierobežojumus pašvaldībās, piedāvāja kompromisa variantu – piekrītam amata algai 620 EUR, bet atstājam 30 stundu darba nedēļu līdz brīdim, kamēr amata alga sasniegs 680 EUR. Arī šajā piedāvājumā diemžēl neguvām atbalstu no K.Šadurska kunga puses.

4.      Izpētot MK noteikumu projektu, konstatējām, ka pasliktinās situācija augstskolu akadēmiskajam personālam. Sākotnēji bija iecerēts atalgojuma palielinājums par 30% no 01.09.2016., taču šie pedagogi algu paaugstinājumu gaidīs 3 gadus. 2019. gada 1. septembrī augstskolas asistents saņems 625 EUR atalgojumu, kas tajā brīdī būs mazāks par skolas skolotāja un arī pirmsskolas skolotāja atalgojumu. Ministra kungs šo situāciju nekomentēja.

5.      LIZDA aicinājums ministrijai bija papildināt MK noteikumus ar pedagogu darba slodzes veidošanas metodiku (normatīvo regulējumu MK noteikumu pielikumā) pa izglītības programmu veidiem ar caurskatāmu, saprotamu un visiem vienotu pieeju pedagogu slodzes veidošanā (sagatavošana, rakstu darbu labošana, individuālais darbs ar izglītojamajiem, klases audzināšana), ņemot vērā izglītojamo skaitu katrā klašu grupā un mācību priekšmetu. Tas ir nepieciešams, lai izvairītos no nevienlīdzīgas slodzes veidošanas dažādās pašvaldībās un izglītības iestādēs. Tomēr ministrs uzskata, ka skolu direktoriem jādod lielāka brīvība, lai administrācija varētu noteikt katra pedagoga slodzi atbilstoši viņa spējām un skolas vajadzībām. LIZDA norāda, ka šāda pieeja var veicināt situācijas, ka par vienādiem pienākumiem tiks tarificēts atšķirīgs stundu skaits, līdz ar to atšķirsies arī pedagogu atalgojums.

Šie ir būtiskākie jautājumi, uz kuriem LIZDA Padomes sēdē tā arī neizdevās sagaidīt atbildes un rast kompromisus ar IZM pārstāvjiem.

Š.g. 30. jūnijā paredzēta Ministru prezidenta Māra Kučinska un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) tikšanās ar LIZDA pārstāvjiem. LIZDA pauž cerību, ka šīs tikšanās laikā izdosies saklausīt atbildes uz būtiskākajiem jautājumiem. Jautājumi, par kuriem LIZDA vēlas panākt vienošanos un kas izšķirs LIZDA turpmāko pozīciju par MK noteikumu virzību, ir:
·MK noteikumu pielikumā pievienot normatīvo regulējumu par slodzes veidošanās metodiku.
·Izstrādāt grafiku turpmākajiem trim gadiem, lai pedagogi ilgtermiņā redzētu, kas notiks ar viņu darba samaksu. Pamats grafika izstrādei ir Izglītības likuma 53.panta otrā daļa un 26.04.2016. apstiprinātais Valdības rīcības plāns.
·Pārtraukt nevienlīdzību pret pirmsskolas pedagogiem. Šāda nevienlīdzība veidojas gan darba slodzē, gan darba algā.
·Nepieļaut skolotāju algu samazināšanu, jo skolotājs nav vainīgs pie finansēšanas modeļa maiņas.
·MK noteikumu projektā paredzēt lielāku piemaksu procentu pedagogiem, kuri strādā īpašos apstākļos (speciālās izglītības iestādēs).
·Nepieļaut akadēmiskā personāla diskrimināciju. Pēc MK noteikumu projekta tāda alga, kāda tā paredzēta skolotājam no 01.09.2016. (680 EUR), akadēmiskajam personālam tādā apjomā tā būs tikai no 01.01.2019.
·Nodrošināt sociālā atbalsta programmu pedagogiem 60+, kuri skolu tīkla optimizācijas rezultātā zaudēs darbu.

LIZDA Padome arī secināja, ka MK noteikumu projektos ir arī uzlabojumi salīdzinājumā ar esošo situāciju.
 
Tā kā ministrs uzsvēra, ka IZM aprēķini ir aptuveni, tad LIZDA Padomes sēdē tika pieņemts lēmums sagaidīt š.g. oktobri, lai redzētu reālo situāciju ar piešķirto finansējumu, kā arī to, kā šis modelis atspoguļosies dzīvē, kad skolotāji oktobrī saņems savas pirmās algas. Gadījumā, ja tiks konstatēta krasa situācijas pasliktināšanās izglītības nozarē, LIZDA Padome lems par turpmākām protesta akcijām.

LIZDA Padome nolēma pieprasīt IZM iesniegt grafika projektu par darba samaksas palielinājumu turpmākajiem trim gadiem līdz š.g. 20.augustam.