Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











LIZDA līdzdalība jauno studiju programmu licencešanā

Trešdiena 06/07/2016

      Kopš š.g. maija LIZDA aktīvi iesaistās jauno studiju programmu licencēšanas procesā, novērotāja statusā piedaloties licencēšanas komisiju vizītēs Latvijas augstākās izglītības iestādēs. Novērotāja statusā darbojas arī Latvijas Studentu apvienības deliģētie pārstāvji. Novērotājiem ir tiesības piedalīties studiju programmas izvērtēšanā un sniegt par to viedokli komisijai. Šādu iespēju paredz jaunie 2015. gada 14. jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr. 408 "Studiju programmu licencēšanas noteikumi", ar kuriem var iepazīties: http://likumi.lv/ta/id/275563-studiju-programmu-licencesanas-noteikumi.

Licencēšanas komisijas uzdevums ir izvērtēt gan studiju programmas saturu un atbilstību augstākās izglītības iestādes darbības stratēģiskajiem mērķiem un darba tirgus prasībām, gan nodrošinājumu studiju programmas kvalitatīvai īstenošanai. Vizīšu laikā notiek tikšanās ar augstākās izglītības iestādes vadību, studiju virziena un studiju programmas vadību, studiju programmas īstenošanā iesaistītajiem docētājiem, kā arī ar darba devēju pārstāvjiem. Vienlaikus komisija tiek iepazīstināta ar studentiem un mācībspēkiem pieejamajiem resursiem un iespējām studiju procesa nodrošināšanai: nepieciešamo materiāli tehnisko bāzi, nodarbību telpām, laboratorijām un iekārtām, dienesta viesnīcām un atpūtas telpām, docētāju darba telpām, bibliotēkām un datu bāzēm, studentu un docētāju iesaisti pētniecībā, sadarbību ar pašvaldībām un uzņēmējiem, studējošo un docētāju starptautisko mobilitāti, atbalstu docētāju profesionālās pilnveides iespējām.

Līdzdalība studiju programmu licencēšanas procesā, komunikācija ar ekspertiem un vizītes augstākās izglītības iestādēs ļauj arodbiedrībai gūt dziļāku un salīdzinošu priekšstatu par docētāju un citu darbinieku darba apstākļiem dažādās augstākās izglītības iestādēs Latvijā, izaicinājumiem un problēmām, kas skar darba novērtējumu un atalgojumu, slodžu veidošanos, profesionālo pilnveidi, iesaisti augstskolas dzīvē un būtisku lēmumu pieņemšanā, iesaisti kvalitatīvu studiju programmu izstrādē un pilnveidē, sadarbību ar nozaru darba devējiem un uzņēmējiem. Līdz šim novērotais ļauj izdarīt secinājumus gan par ieilgušiem problēmjautājumiem, gan salīdzinoši jaunākiem izaicinājumiem, piemēram:
     -  augstākās izglītības iestādēs pastāv dažāda docētāju slodžu un  atalgojuma sistēmas veidošanas prakse, kuru, protams, ietekmē gan pieejamais finansējums, gan augstskolu autonomija, taču rezultātā veidojas nevienlīdzīga situācija starp nozarē strādājošajiem;
- atsevišķās nozarēs novērojamas docētāju paaudžu nomaiņas problēmas, ko rada cilvēkresursu trūkums, piemēram, nekonkurētspējīgā atalgojuma, nesamērīgās slodzes, karjeras izaugsmes trūkuma dēļ, kā rezultātā spējīgi un jauni doktori pamet darbu augstskolā vai stradā mazu slodzi;
- docētajiem nereti trūkst laika un finanšu resursu profesionālās pilnveides pasākumiem, piemēram, svešvalodu apguvei, starptautiskajai mobilitātei, publicēšanās iespējām starptautiski atzītos žurnālos ar augstu citējamības indeksu, doktora studijām (pozitīvi vērtējama prakse ir apmaksāti radošie atvaļinājumi);
- Latvijā pastāvošā studiju virzienu un iegūstamo grādu un kvalifikāciju klasifikācija rada izaicinājumus augstākās izglītības iestādēm, kuras atbilstoši mūsdienu darba tirgus prasībām, kā arī starptautiskajai pieredzei augstākajā izglītībā vēlas piedāvāt starpdisciplināras un daudzdisciplināras studiju programmas;
- lai arī Boloņas procesā iesaistījušās daudzas Eiropas valstis, izpratne par to atšķiras, un tas savukārt rada izaicinājumus kopīgu starptautisku studiju programmu izveidošanai un īstenošanai;
- ļoti nopietnas investīcijas vidējā profesionālajā izglītībā (skolu modernizēšana, izglītojamo stipendijas u.c.) rada situāciju un fonu, kas mazina augstākās izglītības iestāžu konkurētspēju; atsevišķas augstskolas risinājumu rod ciešākā sadarbībā ar reģionā esošajām vidējās profesionālās izglītības iestādēm;
- profesionālo  studiju programmu izveide un satura aktualizēšana ir cieši saistīta ar profesiju standartiem, savukārt šādu standartu izstrāde vai pilnveidošana prasa ilgu laiku, līdz ar to tas ietekmē studiju programmu saturu.

LIZDA pārstāvji pastāvīgi darbojas darba grupās Izglītības un zinātnes ministrijā, Nacionālā trīspusējās sadarbības padomē, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības institūcijās, Augstākās izglītības padomē, Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas padomē un citās struktūrās, kur attiecīgi ir iespējas rosināt diskusijas par novērotajām problēmām un izaicinājumiem, kopā ar nozares profesionāļiem meklējot konstruktīvus risinājumus.