Aptauja
Kā Jūs vērtējat savu dzīves kvalitāti 10 ballu vērtējuma skalā? (10 - izcili, 1 - ļoti, ļoti vāji)
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











LIZDA iestājas par tiesiskās paļāvības un vienlīdzīgas attieksmes principu ievērošanu

Ceturtdiena 18/08/2016

Kopš tika ieviesta pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēma, turpinās diskusijas par sistēmas efektivitāti un saistību ar izglītības procesa kvalitāti, kā arī pārlieku birokratizēto piešķiršanas kārtību. Tādēļ pēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) aktīvas iniciatīvas 2015.gada 22.decembrī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izveidoja darba grupu Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.350 “Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kārtība” pilnveidei. Darba grupa tika izveidota ar mērķi izstrādāt priekšlikumus pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas uzlabošanai.

Šajā laikā ir notikušas septiņas darba grupas sanāksmes, kuru ietvaros tika diskutēts par esošās kārtības stiprajām un vājajām, kā arī pilnveidojamām pusēm. Pie stiprajām pusēm tika minēts tas, ka valstī ir vienoti pedagogu darba novērtēšanas kritēriji un jaunajiem pedagogiem esošā novērtēšanas kārtība palīdz analizēt savu darbu un sakārtot dokumentāciju. Savukārt pie vājājajām pusēm biežāk tika norādīts, ka nepieciešama lielāka saikne ar mācību procesa kvalitāti un tiešo pedagoga darbu ar izglītojamajiem, kā arī uz novērtēšanas procesa pārlieku lielo birokrātiju. Tika diskutēts par pedagogu profesionālās novērtēšanas sistēmas mērķi, pakāpju skaitu, pašvērtējumu, kā vienu no vērtēšanas procesa metodēm un tā ietekmi uz gala vērtējumu, pašvērtējuma formu un struktūru. Darba grupā tika panākta vienošanās par pedagogu profesionālās novērtēšanas sistēmas mērķi - “Vērtēt skolotāja profesionālo kompetenci skolēna personības attīstības veicināšanai, kā arī skolotāja atbildību par mācību un audzināšanas darba rezultātiem, tālākizglītību un pedagoģiskās meistarības pilnveidi, veicinot profesionālās karjeras attīstību”. Šobrīd pašvērtējums ir būtisks novērtēšanas procesā, tas veido 50% no kopējā novērtējuma, vienlaikus spēkā paturot atrunu, ka darba gaitā pie šī jautājuma varētu atgriezties. Darba grupa vienojās arī par to, ka pašvērtējumā tiek saglabātas visas piecas novērtēšanas jomas. Divus mēnešus darba grupas sanāksmes netika organizētas, jo notika publiskās apspriedes par jauno pedagogu atalgojuma modeli. 2016.gada 16.jūnijā, pēdējā darba grupas sanāksmē iesaitītās puses vienojās, ka IZM izstrādās grozījumus MK noteikumos Nr.350, ar kuriem tiks pārskatīti termiņi iespējai pedagogiem pretendēt uz kvalitātes pakāpēm un tiks noteikti atlases kritēriji iespējai pretendēt uz 4. un 5. kvalitātes pakāpi. Bija plānots, ka darba grupa beigs darbu 2016.gada 30.jūnijā, tomēr plānotajā termiņā netika izstrādāti priekšlikumi pedagogu novērtēšanas kārtības pilnveidei. Darba grupa lēma darbu pie novērtēšanas sistēmas pilnveides turpināt. LIZDA no ministrijas joprojām nav saņēmusi pēdējo divu (15.04.,16.06.) darba grupas sanāksmju protokolus. IZM ierēdņi neatbild uz LIZDA darbinieku e-pastu. Šobrīd no IZM nav nekādas informācijas par darba grupas turpmāko darbību.
 
Neievērojot spēkā esošo normatīvo regulējumu, nesaskaņojot noteikumu projektu ar sociālajiem partneriem, ignorējot LIZDA un IZM vienošanās par sadarbību, neņemot vērā darba grupā nolemto, Ministru kabinets 2016.gada 5.jūlijā ir pieņēmis noteikumus Nr. 446 “Grozījums Ministru kabineta 2014.gada 17.jūnija noteikumos Nr. 350 “Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kārtība” nosakot, ka “pedagogam, kuram kvalitātes pakāpe līdz 2016.gada 31.maijam nav piešķirta, un pedagogam, kuram kvalitātes apliecības derīguma termiņš beidzas laikposmā no 2016.gada 31.maija līdz 2018.gada 31.augustam, ir tiesības pieteikties pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai ne agrāk kā 2018.gada 1.septembrī. Līdz 2018.gada 31.augustam iesniegtie pedagogu iesniegumi netiek izskatīti”. Grozījumi šajos MK noteikumos paredz, ka pedagogi turpmākos divus gadus nevarēs pretendēt un iegūt kādu no kvalitātes pakāpēm.
 
Minētie noteikumi klaji pārkāpj Izglītības likuma 49.1.pantu, diskriminējot un pārkāpjot pedagogu tiesības, kuri jau savlaicīgi gatavo pieteikumus un attiecīgo dokumentāciju, lai līdz š.g. 5.septembrim pieteiktos vērtēšanas procesam. Uzskatām, ka š.g. 5.jūlija grozījums MK 350 noteikumos ir pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu, kas ir viens no tiesiskas valsts pamatiem. Tiek pārkāpts arī vienlīdzīgas attieksmes princips, jo noteikumu grozījumi paredz atšķirīgus nosacījumus saistībā ar darba samaksu. Atbilstoši šiem principiem valsts pārvaldei jārīkojas paredzami un konsekventi, izstrādājot tādus normatīvos aktus, kas nav pretrunā ar likumu normām.
LIZDA sagatavoja un nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai, Saeimas Izglītības un kultūras komisijai, Saeimas Juridiskās komisijai ar lūgumu izvērtē Ministru kabineta 2016.gada 5.jūlija noteikumu Nr.446 atbilstību Izglītības likuma 49.1. pantam, MK 2014.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.350 un 2016.gada 5.jūlija noteikumiem Nr.445, kā arī atcelt tos kā spēkā neesošus. 
LIZDA vērsās pie IZM ar aicinājumu skaidrot izveidojušos situāciju LIZDA Padomes sēdē 2016.gada 22.augustā. Pēc ministrijas pārstāvju uzklausīšanas LIZDA Padome lems par turpmāko rīcību.