Aptauja
Kā Jūs vērtējat savu dzīves kvalitāti 10 ballu vērtējuma skalā? (10 - izcili, 1 - ļoti, ļoti vāji)
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











LIZDA piedalās ETUCE Augstākās izglītības un pētniecības komitejas darbā

Ceturtdiena 22/09/2016

Šī gada 19. un 20. septembrī Briselē notika ETUCE Augstākās izglītības un pētniecības komitejas kārtējā sanāksme, kurā no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) piedalījās Līga Paula, eksperte augstākās izglītības, zinātnes un pieaugušo izglītības jautājumos. LIZDA ir ETUCE (The European Trade Union Committee for Education) biedre, savukārt viena no ETUCE struktūrām ir Augstākās izglītības un pētniecības komiteja (Higher Education and Research Standing Committee - HERSC). Komitejas sanāksmes notiek divas reizes gadā – pavasarī un rudenī. Šīs tikšanās laikā tika pārrunātas aktualitātes augstākajā izglītībā un pētniecībā, komitejas biedri tika informēti par aktuālajiem ETUCE un EI projektiem un darbības virzieniem.

Robs Koplends (Rob Copeland, UCU) no Anglijas iepazīstināja ar darba grupas izstrādāto HERSC Rezolūciju “Enhancing the status and recognition of teaching in higher education, kas tiks pieņemta ETUCE konferencē 2016. gada 6.-8. decembrī Belgradā. Rezolūcijā uzsvērta nepieciešamība vairāk respektēt arodbiedrību viedokli augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanā, kā arī bažas par vienpusīgo pieeju, ko realizē Eiropas Komisija (EK), nacionālo valstu valdības un rektori, izglītības kvalitāti mērot tikai ar kvantitatīviem rādītājiem un pārlieku fokusējoties tikai uz mācīšanās rezultātiem, tādejādi ignorējot plašākus augstākās izglītības mērķus.

Agnese Romana (Agnes Roman, ETUCE) informēja par ETUCE komunikāciju ar EK, vājo sociālo dialogu un arodbiedrības bažām saistībā ar 2016.gada jūnijā EK pieņemtās Jaunās prasmju programmas Eiropai (“A New Skills Agenda for Europe”) iespējamo negatīvo ietekmi uz augstāko izglītību un augstskolu mācībspēkiem.

Martins Romers (Martin Rømer, ETUCE) informēja par skolotāju un augstskolu docētāju situāciju Turcijā, par Turcijas skolotāju arodbiedrībai sniegto līdzšinējo atbalstu, kā arī uzsvēra nepieciešamību vajadzības gadījumā atbalstīt Turcijas kolēģus arī turpmāk. Simtiem skolotāju zaudējuši tiesības strādāt skolā, daudzi atrodas apcietinājumā, no darba atlaisti simtiem augstskolu docētāju, viņiem nav iespējas izbraukt no valsts, tajā skaitā pētniekiem un docētājiem, kuriem bija plānota sadarbība ES valstīs. Tika secināts: tā kā kopējā politiskā situācija Turcijā ir ļoti saspringta, rūpīgi jāpārdomā, kādi būtu piemērotākie atbalsta pasākumi un starptautiskās sabiedrības reakcija uz notiekošo Turcijas izglītības sistēmā, lai vēl vairāk nesarežģītu Turcijas izglītības darbinieku situāciju.

Darba grupu pārstāvji prezentēja padarīto saistībā ar Boloņas procesu. Viena no aktualitātēm ir Baltkrievijas ceļa karte, kas ļautu šai valstij sekmīgāk iekļauties Boloņas procesā. To savukārt var apdraudēt Krievijas reakcijas. Līdzīgā situācijā ir citas postpadomju valstis, kuras nosacīti atrodas Krievijas ietekmes sfērā.

Paula Kamilli (Paola Cammilli, ETUCE) stāstīja, ko paveikusi projekta par Eiropas sektorālo sociālo dialogu izglītībā darba grupa augstākajā izglītībā. Komiteja tika informēta arī par projekta noslēguma pasākumu, kurš notika 2016.gada jūnijā Amsterdamā un kur piedalījās arī LIZDA delegācija 6 cilvēku sastāvā. Paula Kamilli prezentēja aptaujas rezultātus “ETUCE Survey Report on Social Dialogue and Collegial Governance in Higher Education and Research” (2016). Turpmāk darba grupa strādās pie jautājuma par dzimumu līdztiesības nodrošināšanu augstākās izglītības iestādēs un pētniecībā (sieviešu īpatsvars, karjeras iespējas, atalgojums).Viņa klātesošos iepazīstināja arī ar ziņojumu Higher education in European Semester 2016-2017”.

Andreass Dālens (Andreas Dahlen, European Commission) un Andrea Džino Krivelli (Andrea Gino Crivelli, RESAVER Consortium) informēja par jauno inicitīvu RESAVER – A pan-European Pension Fund for Researchers, kas plānots kā pensiju sistēmas 2. līmeņa privātais pensiju fonds pētniekiem, kuri izmanto mobilitātes iespējas un tādēļ savas darba dzīves laikā ir bijuši nodarbināti vairākās valstīs. Iemaksas šajā pensiju fondā nodrošinātu pētniekiem ienākumus (pensiju), sasniedzot pensijas vecumu. Konsorcijs savu darbību sācis šī gada jūlijā, tajā iesaistījies neliels skaits darbadevēju (pārsvarā privātie), kas nodarbina pētniekus, dažās ES valstīs. Fonda darbība kopumā vēl ir ļoti neskaidra, problēmas rada lielās atšķirības Eiropas valstu pensiju sistēmās, sociālajā un darba likumdošanā. Arodbiedrības ir nobažījušās, ka to pārstāvniecība ir minimāla, pensiju fonds būs privātās rokās, tā darbība ir ļoti atkarīga no nacionālo valstu likumdošanas, liela ietekme resursu pārdalē un uzkrāšanā varētu būt darba devējiem, darba ņēmēja (pensijas uzkrājēja) izmaksas būs pārāk lielas u.c. Eiropas valstīm ir visai pretrunīgas nostājas šajā jautājumā; konsorcijs pieļauj, ka visu valstu līdzdalība šajā fondā nemaz netiks nodrošināta. Tika secināts, ka iniciatīvā ir ļoti daudz neskaidrību un iespējamu risku, taču tā, iespējams, ir alternatīvs risinājums tiem mobilajiem pētniekiem ienākumu nodrošināšanai pēc pensionēšanās, kuri citkārt ir sociāli mazaizsargāti salīdzinājumā ar pētniekiem, kuri strādā vienā valstī, balstoties uz pastāvīgu darba līgumu. Tika nolemts sekot RESAEVER attīstībai, iespēju robežās pārstāvēt mobilo pētnieku intereses, vienlaikus vēl pagaidām īpaši nemudinot pētniekus pievienoties šim fondam daudzo neskaidro jautājumu dēļ.

Luīze Hoj-Larsena (Louise Hoj-Larsen, EI) informēja par EI aktualitātēm augstākās izglītības jomā. EI gatavojas konferencei Akrā (Gana) 2016. gada novembrī. HERSC rosināja veidot savu darba grupu. Tika sniegta informācija par OECD projektiem saistībā ar augstāko izglītību.

Komiteja vienojās nākamo tikšanos organizēt Briselē 2017. gada 14.-15. martā. 

Latvijai ir svarīgi pārstāvēt savu viedokli starptautiski, cieši jāsadarbojas ar valdību un IZM, arī darba devēju institūcijām nacionālā līmenī, lai tādējādi mēģinātu rast atbalstu ES struktūrās, kas ietekmē izglītības un zinātnes politiku visā ES.  Būtiska ir sadarbība ar citu valstu izglītības nozares arodbiedrībām, lai gūtu pieredzi un lielāku atbalstu iekšējo problēmu risināšanā.

HERSC sanāksmē izskatītie materiāli un informācija par noderīgiem resursiem:

 1. A New Skills Agenda for Europe

http://cor.europa.eu/en/documentation/studies/Documents/New-Skills-Agenda-Europe.pdf

http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1223&langId=en&moreDocuments=yes

2. ETUCE Survey Report on Social Dialogue and Collegial Governance in Higher Education and Research (2016) EN; Executive Summary EN

3. Ziņojums „Higher education in European Semester 2016-2017”

https://csee-etuce.org/images/attachments/NationalCSRs2016onET_w_summary_table.pdf

4. RESAVER – A pan-European Pension Fund for Researchers via EURAXESS Rights -http://ec.europa.eu/euraxess/rights

http://ec.europa.eu/research/era/resaver_en.htm

5. EI ziņojums „Education at a Glance 2016 and Tertiary Education

http://www.oecd.org/edu/education-at-a-glance-19991487.htm

6. EI ziņojums „Creating a supportive working environment in European higher education”, 2015

http://download.ei-ie.org/Docs/WebDepot/HigherEducation.pdf 

7. Standards and Guidelines for Quality Assurance in the European Higher Education Area (ESG).(2015). Brussels, Belgium, 27 p.

      http://www.enqa.eu/wp-content/uploads/2015/11/ESG_2015.pdf

8. Aktuālie OECD un citi projekti:

Benchmarking HE systems and Labour market relevance and outcomes of HE systems; EFFECT; EQUIP