Aptauja
Vai pedagoģiskā izglītība, ko šobrīd piedāvā augstākās izglītības iestādes Latvijā, nodrošina pedagogus ar visām darbam nepieciešamajām kompetencēm?
noteikti jā
drīzāk jā, nekā nē
drīzāk nē, nekā jā
noteikti nē
grūti pateikt
[Rezultāti] [Arhīvs]

  View arodbiedriba's profile on slideshare 






   









Einārs Cilinskis apmeklē Rīgas 80.vidusskolu LIZDA akcijas "Skolas diena 2016" ietvaros

Pirmdiena 26/09/2016

Pēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) ierosinājuma 21. 09. ierados Rīgas 80.vidusskolā, kas ir skola ar mazākumtautību programmu, lai iepazītos ar skolas darbu. Skolu izvēlējos es, jo tā atrodas mikrorajonā, kurā dzīvoju.

Vispirms notika saruna ar direktori Annu Vladovu. Sarunā skārām arī Kultūras ministriju interesējošos jautājumus. Skolā mācās 733 bērni, kas ir atbilstoši skolas kapacitātei vienā maiņā. Jau 2 gadus skolā ir arī bērnu dārzs 85 bērni 4 grupas. Skola specializējas uz matemātiku un dabaszinībām, ir labi rezultāti pēc skolas iestājoties augstskolā.

Skola gatavojas Latvijas 100 gadei, sadarbībā ar Rīgas domes Izglītības pārvaldi ir dažādas idejas. Gatavojas atzīmēt Rozentāla gadu. Svešvalodas – angļu valoda no 1. klases vācu no 5. Valodu apguvē pielieto metodiku – jau no paša sākuma nodarbība tikai attiecīgajā valodā. Direktore norādīja, ka ar latviešu valodas apguvi nav problēmu, kas novērojot 2 stundas vēsturi un latviešu valodu, tā arī izskatījās. Direktore norādīja, ka ļoti svarīgi, lai būtu centralizētais eksāmens latviešu valodā arī mutvārdos.

Skolotāji vienmēr gatavo bērnus uz to, ko prasa centralizētā eksāmenā un bez tā tieši runāšana reizēm netiek pienācīgi sagatavota. Pēc tam šo jautājumu Nacionālās Apvienības sēdē uzdevām izglītības ministram Šadurskim, kurš nez kāpēc uzskatīja, ka šāds jautājums jārunā šaurākā lokā. Ļoti būtiski, ka skola veido dažādus kopīgus sabiedrības integrācijas projektus ar Teikas skolu, arī Juglas un 84. Vidusskolu. Manuprāt, ka šis ir pareizs virziens, kas būtu tālāk attīstams un pilnveidojams. Direktore arī labi zināja projektu Eiropas pēdas Latvijā, taču nebija dzirdējusi par kultūras skolas somas ideju. Iedevu attiecīgu KM materiālu, bet tas nozīmē, ka KM ir plašāk jāskaidro par šo ideju, lai iegūtu dažādus viedokļus. Tam gan vēl ir laiks.

Direktore norādīja, ka galvenā problēma ir skolotāju vecums, kas vidēji tuvojas 60 gadiem un ir kaut kas jādara valstiskā līmenī, lai atrisinātu šo problēmu. Iespējamā minisija ne vienmēr esot risinājums, jo šiem skolotājiem gan esot entuziasms, bet ne vienmēr pietiekošas zināšanas. Skolas sporta zālē vēl nebija pabeigts remonts, taču skolā ir dažādas sporta nodarbību iespējas. Stadions gan ir slikts, bet tas tāpēc, ka atradies uz privātas zemes, zemes maiņa ir notikusi un var cerēt uz ko labāku. Netālu gan ir 84. vidusskola, kurai nupat pilnībā atjaunots stadions. Skolā vienmēr svin valsts svētkus, uz 18. novembri bērni no lapām izveido Latvijas kontūru, bet 4. Maijā to dara no ziediem. Direktore norādīja, ka patriotisko audzināšanu nevajag mācīt atsevišķi, bet integrēt to mācību procesā, ko skola arī dara. Radās iespaids, ka tas arī sekmīgi notiek.

Skolā arī īsteno pilotprojektu, saskaņā ar kuru mājas darbi nav pilnībā obligāti, bet gan vēlami, lai iegūtu labāku atzīmi.

Bija īsa saruna ar skolēnu padomi, vieņiem interesētu, ka būtu kādu vides projektu iespējas. Apsolīju informēt par Vides aizsardzības fonda projektu iespējām (par šo fondu nebija informācijas) un arī paskatīties, varbūt kaut ko var pilnveidot Vides aizsardzības fonda turpmākās programmās.

Vēstures stunda 8. klasei. Stunda notika latviešu valodā, bija ļoti labs mācību materiāls, brošūra, ko izdalīja uz vietas. Skolēniem nebija valodas problēmu uztvert stāstīto, labi, ka skolotājs arī reizēm lika skolēniem latviešu terminam (piemēram, dzimtbūšana) atrast atbilstošu krievu valodas terminu – pārāk viegli gan ar to negāja. Likās, ka varbūt skolotājs nedaudz par daudz lietoja sarežģītus svešvārdus, vienu terminu arī es nebiju pirms tam dzirdējis.

Latviešu valodas stunda 8. klasei. Klase valodas stundai sadalīta 2 daļās, daļa skolēnu slimo un bija tikai viens pusis, pārējās meitenes. Visām meitenēm ļoti labas valodas zināšanas, puisim varētu būt labākas. Izmantotā metodika likās ļoti laba, paralēli valodai skolotāja mācīja bērniem iecietību – bērniem vajadzēja pastāstīt kā viņi spētu uzņemt savā klasā, ja tajā ierastos jocīgas subkultūras pārstāvis (piemēram, ar pīrsingiem, tetovējumiem un tādā garā). Bērni ar vingrinājumu labi tika galā gan saturiski, gan no valodas viedokļa. Lai visu laiku nebūtu sēdēšana skolotāja arī kādu uzdevumu lika veikt pieceļoties.

Kopumā uzskatu, ka šāda iepazīšanās ar skolu bija noderīga un ceru, ka arī turpmāk izveidosies sadarbība.

Einārs Cilinskis

12. Saeimas deputāts

Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs

Bildes no deputātu vizītēm izglītības iestādēs!