Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Par grozījumiem Izglītības likumā, kas turpmāk aizliegs darba devējam nodarbināt izglītības iestādes vadītāju/pedagogu, ja tiek konstatēts, ka persona nav lojāla Latvijas Republikai

Ceturtdiena 06/10/2016

2016.gada 4.oktobrī Ministru kabineta sēdē tika izskatīti Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātie grozījumi Izglītības likumā. Vieni no būtiskākajiem grozījumiem Izglītības likumā ir grozījumi likuma 30. un 48.pantā, kas aizliedz darba devējam nodarbināt izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu, ja tiek konstatēts, ka persona nav lojāla Latvijas Republikai vai tās Satversmei. Turklāt normatīvais regulējums uzliek par pienākumu nekavējoties izbeigt darba tiesiskās attiecības ar izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu Darba likumā noteiktajā kārtībā.

Piedaloties Ministru kabineta sēdē, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga norādīja, ka ir nepieciešamas plašākas nozares profesionāļu diskusija par piedāvātajiem grozījumiem un ka šie grozījumi nepamatoti tiek virzīti kopā ar valsts budžeta likuma paketi, kaut nav ar to nekādā veidā saistīti. Virzītās normas Izglītības likumā, kas nosaka pienākumu nekavējoties izbeigt darba tiesiskās attiecības, var interpretēt pārāk plaši, jo likuma 51.panta pirmās daļas 2.punkts nosaka pienākumu pedagogam “veidot izglītojamā attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti, audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus – Latvijas patriotus”. Katrai personai var būt cits viedoklis par to, kādai jābūt šai attieksmei, kā arī - kā pierādīs pedagoga vainu, ja tas nav pienācīgā veidā izdevies, un visbeidzot – kurš un pēc kādiem principiem vadoties to spēs izvērtēt.

                Arodbiedrība uzskata, ja konkrētie grozījumi šādā redakcijā no valdības puses tiek virzīti tālāk, tad ir nepieciešams iepriekš minētos jautājumus konkretizēt Ministru kabineta noteikumos, lai nenotiktu vēršanās pret pedagoga darba metodēm un paņēmieniem, kā ar netiktu apdraudēta pedagoga autonomija un profesionālā brīvība un radošums.

LIZDA norāda, ka šādi likuma grozījumi, anotācija un ministru paustais viedoklis MK sēdē traktējami - ka pedagogs ir vislielākais drauds nacionālajai drošībai un drauds nepareizas attieksmes veidošanā izglītojamajiem. Arodbiedrība iebilst pret šādu retoriku. Likumprojekta anotācijā ir teikts, ka izglītības iestādes vadītājs atbild par atbilstošu pedagogu nodarbināšanu un tam ir pienākums izvērtēt pedagogus, ievērojot izglītojamo intereses, individuāli un aptveroši izvērtēt katru konkrēto gadījumu, tostarp izvērtēšanas procesā saņemt atbalstu no kompetentām iestādēm.

 Pēc LIZDA iebildumiem tika panākts, ka IZM līdz 2016.gada 11.oktobrim precizēs likumprojekta anotāciju un konkretizēs attiecīgo normu piemērošanas procedūru. Arodbiedrība turpinās sekot šī  jautājuma turpmākai gaitai.