Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











LIZDA veiktā pētījuma "Skolotāja profesijas prestižs Latvijā" rezultāti pārdomām un rīcībai

Ceturtdiena 24/11/2016

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) no 2016.gada 7.septembra līdz 17.oktobrim internetā veiktās aptaujas rezultāti apstiprina, ka skolotāja profesijas prestižs Latvijā joprojām nav augsts. Tomēr vairums sabiedrības pārstāvju un vidusskolēnu, kuri piedalījās LIZDA aptaujā, norāda, ka paši skolotāja darbu vērtē augstu. Skolotāji kopumā nejūtas novērtēti atbilstoši ieguldītajam darbam. Tas neattiecas tikai uz atalgojumu, bet arī uz sabiedrības novērtējumu, atzinību. Īpaši to var attiecināt uz pirmsskolas izglītības skolotājiem. Tiek atzīts, ka izcils pedagogu darbs netiek īpaši novērtēts. Tajā pašā laikā tiek sagaidīts, lai skolotāji paši par sevi veidotu pozitīvāku priekšstatu, kā arī skolas un skolotāji vairāk popularizētu savu darbu. Tas ir būtiski, jo aptaujas rezultāti vedina domāt, ka daļai no plašākas sabiedrības trūkst pietiekamas izpratnes par skolotāja darba specifiku, pienākumu daudzumu, reālo laika patēriņu, darba vidi, darba sarežģītību un izaicinājumiem, ar ko skolotājiem nākas saskarties ikdienas darbā. Par to liecina atsevišķu apgalvojumu vērtējumos salīdzinoši lielais atbilžu varianta „ne piekrītu, ne nepiekrītu” īpatsvars, kā arī komentāros paustā nostāja, raksturojot ideālu skolotāju.

Vidusskolēni savos komentāros norāda uz izglītojamo disciplīnas problēmām skolā un cieņas trūkumu pret skolotājiem, novecojušu mācību saturu, mūsdienu jaunatnei nepiemērotām mācību metodēm. Atzīstot, ka skolas darbā ir savi trūkumi, vienlaikus jaunieši redz, cik grūts ir pedagogu darbs, un norāda uz to, ka skolotāji netiek adekvāti novērtēti. Komentāros jaušama skolēnu pieredze ar ļoti labiem un iedvesmojošiem pedagogiem. Ideālam skolotājam, viņuprāt, pirmkārt, jābūt apveltītam ar tādām īpašībām kā sapratne, spēja ieinteresēt un interesanti vadīt stundas, pacietība, humora izjūta, labsirdīgums, mūsdienīgums. Pedagogu zināšanas un profesionalitāte līdztekus sapratnei, mīlestībai pret bērniem un savu darbu, pacietībai un spējai ieinteresēt savukārt vairāk tiek uzsvērti sabiedrības aptaujā. 

Respondenti vērtē, ka visvairāk viņu priekšstatus par skolotājiem ietekmē personīgā pieredze, kas veidojusies, pašiem mācoties skolā, kā arī saskarsme ar viņu bērnu skolotājiem. Tas ir būtisks aspekts, kas norāda uz nepieciešamību izglītības iestādēm un to darbiniekiem īpaši rūpēties par komunikāciju ar vecākiem, stiprināt un pilnveidot konstruktīvu sadarbību, vienlaikus paturot prātā, ka tas ir abpusējs process. Tātad arī vecākiem un izglītojamajiem jāapzinās sava atbildība sadarbības veidošanā un stiprināšanā. Īpaši aktuāli tas ir gaidāmo pārmaiņu kontekstā, vispārējās izglītības sistēmai pārejot uz kompetencēs balstīto mācību saturu.

Pedagogi pauž nostāju, ka viņu darbs tiek pārāk kontrolēts un kopumā skolotāji izjūt pārāk lielu spiedienu no sabiedrības un vecāku puses. Pedagogi pauž bažas par skaidrības trūkumu nemitīgo izglītības sistēmas reformu kontekstā, aizvien jauniem noteikumiem un kontroles instrumentiem, kas, viņuprāt, apdraud pedagogu profesionālo brīvību.No vienas puses, aptaujas dalībnieki piekrīt, ka skolotāji ir autoritātes arī ārpus skolas, ka viņi spēj ietekmēt sabiedrības vērtību sistēmu un uzskatus, taču, no otras puses, piekrīt, ka skolotājiem kļūst aizvien grūtāk ietekmēt jauno paaudzi. Tas daļēji raksturo uzticēšanos profesijas pārstāvjiem kā profesionāļiem.

        Īpaši satraucošs ir fakts, ka trīs ceturtdaļas pedagogu norāda uz skolotāju stresu un profesionālo izdegšanu kā grūtībām, ar ko skolotāji ļoti saskaras. Tāpat tiek norādīts, ka pedagogu kolektīvos vērojama liela iekšējā spriedze un konkurence, kas neveido pozitīvu psiholoģisko darba vidi. Tas nozīmē, ka izglītības iestāžu vadībai šīm problēmām jāpievērš ļoti liela uzmanība, veicinot pozitīvāku mikrovidi, noskaidrojot problēmjautājumus un piedāvājot to risinājumus.

 

Kas būtu darāms, lai celtu skolotāju profesijas prestižu Latvijā?

Tas nav ātri un viegli īstenojams uzdevums, ņemot vērā arī kontekstuālos apstākļus, tomēr citu valstu pieredze liecina, ka, mērķtiecīgi īstenojot pārdomātus pasākumus, pozitīvas pārmaiņas var panākt. LIZDA rosina ieinteresētās puses īstenot dažādas aktivitātes, lai uzlabotu pedagogu darba vidi, un arī celtu profesijas prestižu.

        Izglītības politikas veidotājiem, pirmkārt, būtu jāmaina attieksme pret pedagogiem, sakārtojot izglītības nozari, radot sistēmu pedagogu darba adekvātai novērtēšanai, un publiski (tajā skaitā plašsaziņas līdzekļos) biežāk paužot pozitīvu attieksmi pret nozarē strādājošajiem. Ir ļoti nepieciešams uzlabot sociālo dialogu izglītības politikas veidošanā, konstruktīvi iesaistoties visām ieinteresētajām pusēm, lai plānotās un īstenotās reformas būtu savlaicīgi un profesionāli izdiskutētas, sagatavotas, balstoties uz pētījumos iegūtu informāciju un rīcībpolitikas regulāru izvērtējumu. Izglītības politikas veidošanā un īstenošanā ļoti nepieciešama komunikācija un informatīvs darbs, lai pedagogi un sabiedrība justos drošāk un būtu savlaicīgi informēti par plānotajām pārmaiņām, to mērķi un pamatojumu, kā arī par savu lomu izglītības politikas īstenošanā. Sasteigtas reformas, pret kurām, pirmkārt, protestē paši pedagogi, nerada pozitīvu priekšstatu ne par izglītības nozari, ne tajā strādājošajiem.

  Ir jāturpina darbs pedagogu sociālo garantiju pilnveidē, nopietni jāapsver iespējas nodrošināt pedagogiem izdienas pensijas, jo stress un profesionālā izdegšana ir nopietnas problēmas, ar ko skolotāji saskaras. Valstī būtu jārada jauno pedagogu mentoringa sistēma, kā arī jāīsteno mērķtiecīgi ilgtermiņa pasākumi jauno skolotāju piesaistei, atbalstam, motivēšanai un noturēšanai izglītības sistēmā, lai nodrošinātu paaudžu nomaiņu.

     Aptaujā pedagogi norāda uz lielu birokrātisku procedūru daudzumu savā darbā, tādēļ būtu jāanalizē, kā optimizēt skolotāja ikdienas darbu un viņu atslogot. Būtu jāveic dokumentu analīze (likumi, MK noteikumu, skolas iekšējās kārtības noteikumu u.c.) par skolotāja, bērnu, vecāku tiesībām un pienākumiem, izvērtējot to sabalansētību.

Pašvaldībās sadarbībā ar izglītības iestādēm un pedagogiem būtu jāpilnveido pedagogu atbalsta sistēma izglītības iestādēs. Sadarbībā ar vecākiem un skolēniem, ir jāskaidro tiesību un pienākumu sadale starp skolēniem, skolotājiem un vecākiem, kā arī jāraugās, lai katra puse tos ievērotu. Pedagogu izglītības un tālākizglītības programmās būtu jāiekļauj tēmas par:

-          stresu un profesionālo izdegšanu,

-          par pedagogu tiesībām,

-          komunikācijas prasmju pilnveidi ar saskarsmē ar vecākiem, sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem,

-          konfliktsituāciju risināšanu,

-          jaunajām tehnoloģijām.

Ģimenēs ir svarīgi veidot cieņpilnu attieksmi pret citiem cilvēkiem, un vecāki šajā ziņā ir piemērs saviem bērniem, tādēļ būtiski ģimenēs veidot pozitīvāku bērnu attieksmi arī pret skolu un skolotājiem, izrādot cieņu un atzinību pedagoga darbam, vienlaikus mācot problēmsituācijas risināt pieņemamā veidā.  Aptaujā skolēnu disciplīnas trūkums un bērnu visatļautība vairākkārt tika norādīti kā izaicinājumi skolotāju darbā.  Ļoti svarīgs ir vecāku lielāks un konstruktīvāks atbalsts skolai un skolotājiem, tādēļ būtu svarīgi aicināt vecākus problemātiskos un neskaidros jautājumus risināt, vispirms izrunājot tos ar skolotājiem un skolas administrāciju. Vecāku organizācijām, vecākiem, izglītības iestādes padomei būtu vairāk jāiesaistās problēmjautājumu risināšanā, vairāk jākomunicē vairāk ar pedagogiem par bērnu tiesībām, uzvedību, jāskaidro skolotāja loma un tiesības.

Plašsaziņas līdzekļos, īpaši nacionālā līmenī, ir būtiski objektīvi atspoguļot aktualitātes izglītības nozarē kopumā, atsevišķu izglītības iestāžu darbībā, nekoncentrējoties tikai uz negatīvām parādībām un problēmām, bet ievērojami vairāk norādot uz sasniegumiem, pozitīvām pārmaiņām. Aptaujas rezultāti parāda, ka sabiedrībai trūkst izpratnes par skolotāja darba specifiku, tādēļ izglītības iestādēm un pašiem pedagogiem būtu jāveicina dziļāka izpratne par pedagogu darbu. Īpaši svarīgi tas ir pirmsskolas pedagogu kontekstā, jo ir jāsaprot, ka pirmsskolas izglītības iestādes neveic tikai bērnu pieskatīšanas funkcijas, bet dod nozīmīgu ieguldījumu bērnu sākotnējā izglītošanā.    

 

Paneļdiskusijas secinājumi:

  • Vecāku vidū pārsvarā dominē negatīvie viedokļu līderi
  • Pašai iestādei un iestādes vadībai ir milzīga ietekme uz pedagogu profesijas prestižu sabiedrībā
  • Visu pušu komunikācijas trūkums/neskaidro jautājumu komunikācija veidojas
  • Vadītājam jāstrādā ar iestādes publisko tēlu mērķtiecīgi, stratēģiski
  • No skolas vadības ir atkarīgs, cik brīvi un radoši strādā pedagogi
  • Skolotājam jāved uz mērķi
  • Pārmaiņas notiek nepārtraukti, nemitīgās reformas izglītības sistēmā, skolotājs nejūtas iesaistīts
  • Jebkurā profesijā ir cilvēki, kuriem acis mirdz, un tādi, kam nē
  • Skolotājs vairs nevar justies pārliecināts, ka skolotājs ir vērtību virzītājs
  • Skolotājiem jāsaprot reformas mērķis un jēgu, kuru vajag izskaidrot
  • Likums pasaka, ka skolotājs ir brīvs savā radošā darbībā, jautājums – cik ļoti skolotāju atbalsta izglītības iestādes vadība
  • Izglītības politikas veidotāji neredz ikdienas skolotāja darbu (LIZDA skolotāju dienas ietvaros organizē skolotāju ēnošanu – šo varētu attīstīt vairāk)
  • Cieņu neviens nevar skolotājam iedot kā tikai viņš pats to veidot
  • Skolotājs – vai tā ir profesija?
  • Reformām jānāk no profesijas, nevis no augšas
  • Cilvēki no dažādām profesijām var kļūt par pedagogiem, bet ne visi var būt pedagogi
  • Skolotāji nejūtas brīvi
  • Profesija nesastāv tikai no indivīdiem, individuālām saliņām – jāraugās uz skolas kolektīvu kā kolektīvu
  • Prestižs nav pašmērķis – tas vajadzīgs, lai varētu savu darbu darīt un skolotājiem/skolām uzticētos
  • Par pedagoga prestižu jārunā plašākā kontekstā
  • Novados liela daļa deputātu ir pedagogi, tātad sabiedrībā kopumā uzticas pedagogiem
  • Mazās skolas dod individuālu pieeju, skolas nozīmīga kopienas līmenī
  • Pedagogs kā profesionālis nav brīvs – tas ir sabiedrības stereotips; skolas un skolotāji tomēr ir brīvi
  • Pastāvošā skola – kas tur jāpiestrādā, bet jaunizveidotās skolas – kāds tur būs rezultāts?
  • Streiks par darba apstākļiem
  • Pedagogiem pašiem būt aktīvākiem, runājot par darba vidi un apstākļiem
  • Skolotājiem pašiem jābūt aktīvākiem, lai pozitīvo informāciju par sevi un skolu publiskotu/komunicētu ar plašsaziņas līdzekļiem
  • Par maz tiek iesaistīti vecāki, tie ir resurss
  • Par maz mācāmies no biznesa (zīmolvedība, tēla veidošana)

Pētījums drukas formātā (PDF)

Pētījuma prezentācija (PDF)

Paneļdiskusijas secinājumi (PDF

Pasākuma foto galerija