Aptauja
Vai Jūsu pārstāvētajā augstākās izglītības iestādē ar 2019.gada 1.janvāri ir paaugstinājusies zemākā mēneša darba algas likme?
Jā, ir paaugstinājusies
Nē, nav paaugstinājusies
Neesmu informēts / -a
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Saeimas frakciju priekšlikumi 2017.gada IZM budžetā

Otrdiena 29/11/2016

Saeimas frakcijas un atsevišķi deputāti ir iesnieguši savus priekšlikumus par izmaiņām ieņēmumos un izdevumos Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetam 2017.gadam. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir izskatījusi un apkopojusi tos priekšlikumus, kuros redzams, ka LIZDA prasības, izglītības un zinātnes izaugsmi veicinošai attīstībai, ir ņemtas vērā. Diemžēl arī šogad LIZDA secināja, ka šādus priekšlikumus iesniegušas tikai opozīcijā esošās frakcijas, kas liecina, ka vadošo partiju frakcijas turpina ignorēt pastāvošo neapmierinātību izglītības un zinātnes nozarē, kā arī nepildīt dotos pirmsvēlēšanu solījumus.

 

Informējam, ka priekšlikumus varēja iesniegt deputāti individuāli un frakcijas.

 

Deputātu J.Viļuma (LRA) un I.Bites (LRA) iesniegtie priekšlikumi:

1. Nodrošināt finansējumu Speciālās izglītības skolotāju, sporta skolotāju un pirmsskolas skolotāju izdienas pensiju likumā noteiktu izdienas pensiju izmaksu skolotājiem.

Balsojums: Par – 29 (Saskaņa – 19; LRA – 4; NSL – 5; bez partijas – 1); pret – 44; atturas – 6; nebalso - 17.

 

2. Augstākās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas paaugstināšana. Uz šo brīdi augstskolu mācībspēkiem Ministru kabineta noteikumos ir noteikta viena no zemākajām mēneša darba algas likmēm.Tas veicina augsti kvalificētu mācībspēku aiziešanu no augstskolām, līdz ar to tas atstāj negatīvas sekas uz studiju kvalitātes rādītājiem, ir risks pazemināties augstskolu konkurētspējai.

Balsojums: Par – 31 (Saskaņa – 19; LRA – 6; NSL – 5; bez partijas – 1); pret – 43; atturas – 6; nebalso – 16.

 

3. Minimālās mēneša darba algas paaugstināšana līdz 380 euro ar 2017.gada 1.janvāri augstākās izglītības iestādēs un zinātniskajās institūcijās strādājošajiem. Ņemot vērā, ka no 2017.gada janvāra paredzēts palielināt minimālās mēneša darba algas līdz 380 euro, bet augstākajai izglītībai un zinātnei finansējumu nenodrošina tādā apmērā, kā nosaka spēkā esošie normatīvie akti, tad augstākās izglītības iestādēm un zinātniskajām institūcijās būs jārod nepieciešamais finansējums savu budžetu ietvaros, kas negatīvi var atsaukties uz sniegto pakalpojumu kvalitāti, apdraudēt noteiktu funkciju pilnvērtīgu izpildi.

Balsojums: Par – 31 (Saskaņa – 19; LRA – 7; NSL – 5); pret – 42; atturas – 8; nebalso – 15.

 

4. Piesakoties uz kvalitātes pakāpi, tika vērtēts viss pedagoga darbs, tāpēc līdz (01.09.2016.) šīs piemaksas tika nodrošinātas par visu darbu. Jaunā pedagogu darba samaksas sistēma nosaka, ka piemaksas ir par daļu no darba, proti, par kontaktstundām, taču nav notikusi pārvērtēšana, kur vērtētu tikai kontaktstundas un attiecīgi par to sadaļu tikai nodrošinātu piemaksu. Pirmo kvalitātes pakāpi ieguvuši 578 pedagogi, otro kvalitātes pakāpi – 6078 pedagogi, trešo kvalitātes pakāpi ieguvuši 18516 pedagogi, ceturto kvalitātes pakāpi – 2537 pedagogi, savukārt piekto kvalitātes pakāpi – 333 pedagogi.

Balsojums: Par – 30 (Saskaņa – 19; LRA – 6; NSL – 5); pret – 41; atturas – 8; nebalso – 17.

 

Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegtie priekšlikumi:

1. Demogrāfiskās situācijas dēļ un skolu tīkla optimizācija rezultātā daudzi pedagogi zaudēs darbu, tāpēc valdība savā rīcības plānā piedāvā nodrošināt sociālā atbalsta programmu. Programmu paredzēts nodrošināt no 01.01.2017.

Balsojums: Par – 33 (Saskaņa – 20; LRA – 7; NSL – 5; bez partijas – 1); pret – 45; atturas – 6; nebalso - 12.

 

2. Augstskolu likuma 78.7.panta „Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo valsts budžeta projektu, tajā paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25% no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta” daļēja izpilde - 6 000 000 euro. Vairāku gadu garumā nav pildītas Augstskolu likuma normas, kas būtiski kavējušas augstākās izglītības pilnvērtīgu attīstību. Tiek plānots samazināt budžeta vietu skaitu, samazinās potenciālo studentu iespējas studēt par valsts budžeta līdzekļiem, tādējādi jaunieši ir vēl vairāk motivēti doties uz ārzemēm, kur var studēt, nemaksājot studiju maksu, un Latvija turpina zaudēt cilvēkresursus.

Balsojums: Par – 32 (Saskaņa – 19; LRA – 7; NSL – 5; bez partijas – 1); pret – 50; atturas – 5; nebalso - 9.

 

3. Zinātniskās darbības likuma 32.3.panta „Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15% no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz 1% no iekšzemes kopprodukta” daļēja izpilde – 3 600 000 euro.

Balsojums: Par – 35 (Saskaņa – 19; LRA – 6; NSL – 5; ZZS – 4; bez partijas – 1); pret – 45; atturas – 6; nebalso – 10.

 

Deputāta R.Melgaiļa (LRA) iesniegtais priekšlikums:

1. Pirmsskolas izglītības jomā novērst diskrimināciju, veicināt vienlīdzību un izglītības kvalitāti. Jau šobrīd daudzos bērnudārzos trūkst pedagogu, bet jauniešiem nav motivācijas šim darbam, kuru joprojām no saviem līdzekļiem finansēt pašvaldības. Jau vairākas valdības ir solījušas, ka pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai finansējums būs no valsts budžeta, bet līdz šim tas nav ieviests un uzlikts kā liels finanšu slogs pašvaldībām. Mazās pašvaldības var nodrošināt tikai minimālo atalgojumu, kas veicina pedagogu nevienlīdzību. Atalgojumu paredzēts maksāt no 2017.gada 1.septembra.

Balsojums netika prasīts sēdes laikā.

 

Frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegtie priekšlikumi:

1. Lai nodrošinātu Augstskolas likuma 78.7. panta izpildi, kas paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25% no IKP, līdz tas sasniedz vismaz 2% no IKP.

Balsojums: Par – 33 (Saskaņa – 20; LRA – 7; NSL – 5; bez partijas – 1); pret – 53; atturas – 4; nebalso – 6.

 

2. Lai nodrošinātu Zinātniskās darbības likuma 33.2.panta izpildi, kas paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15 procentiem no IKP, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz 1% no IKP.

Balsojums: Par – 33 (Saskaņa – 20; LRA – 7; NSL – 5; bez partijas – 1); pret – 43; atturas – 9; nebalso – 11.

 

Frakcijas Saskaņa iesniegtie priekšlikumi:

1. Noteikt finansējuma palielinājumu pedagogiem vidējās darba samaksas paaugstināšanai 1 900 000 euro apmērā:

1) 1 400 000 euro sociālajam atbalstam pedagogiem, kuri skolu tīkla optimizācijas rezultātā zaudēs darbu;

2) 500 000 euro speciālās izglītības pedagogu, sporta pedagogu un pirmsskolas pedagogu izdienas pensijām.”

 Papildus finansējuma palielinājums 1 900 000 euro apmērā finanšu ministrs pārdala Izglītības un zinātnes ministrijai pēc tam, kad Ministru kabinets ir apstiprinājis finansējumu pedagogu darba samaksas reformas ieviešanai.

Balsojums: Par – 27 (Saskaņa – 21; LRA – 4; VL-TB/LNNK- 1;  bez partijas – 1); pret – 34; atturas – 18; nebalso – 16.

 

Deputāta J.Viļuma (LRA) iesniegtie priekšlikumi budžeta likumprojektu pavadošajā Izglītības likumā:

1. Demogrāfiskās situācijas dēļ un skolu tīkla optimizācija rezultātā daudzi pedagogi zaudēs darbu, tāpēc valdība savā rīcības plānā piedāvā nodrošināt sociālā atbalsta programmu. Programmu paredzēts nodrošināt no 01.01.2017. Lai to nodrošinātu, nepieciešams izstrādāt MK noteikumus un Izglītības likumā dot deleģējumu MK to nodrošināt.  Nepieciešams papildināt Izglītības likuma 14.pantu ar jaunu punktu, kas nosaka, ka MK nosaka kārtību, kādā pedagogi var pretendēt uz sociālā atbalsta programmu skolu tīkla optimizācijas rezultātā.

Balsojums: Par – 36 (Saskaņa – 23; LRA – 7; NSL – 5; bez partijas – 1); pret – 48; atturas – 11; nebalso - 1.

 

2. Spēkā esošais “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums” nosaka, ka sociālās garantijas pašvaldība nodrošina izglītības iestāžu tehniskajiem darbiniekiem, taču uz pedagogiem tās neattiecas (2.panta trešā daļa). Līdz ar to veidojas krasa nevienlīdzība starp vienā izglītības iestādē strādājošajiem. Tikai dažas pašvaldības, pamatojoties uz iepriekš minētā likuma 5.panta trešās daļas trešo punktu,  uzdrošinās nodrošināt sociālās garantijas arī pedagogiem, bet daudzas uzskata, ka likuma normas to skaidri un nepārprotami neparedz, tāpēc kontrolējošās institūcijas var pārmest par nelikumīgu  pašvaldības budžeta līdzekļu izlietojumu. Priekšlikums – dot iespēju nodrošināt sociālās garantijas tām pašvaldībām, kuras var finansiāli to atļauties un uzskata, ka jābūt vienlīdzībai starp visiem izglītības iestādē strādājošajiem. Nepieciešams papildināt Izglītības likuma 17.panta trešo daļu ar jaunu punktu, kas noteiktu, ka pašvaldība var pedagogiem nodrošināt sociālās garantijas, kas noteiktas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.

Balsojums: Par – 36 (Saskaņa – 23; LRA – 7; NSL – 5; bez partijas – 1); pret – 42; atturas – 14; nebalso - 4.