Aptauja
Kā Jūs vērtējat savu dzīves kvalitāti 10 ballu vērtējuma skalā? (10 - izcili, 1 - ļoti, ļoti vāji)
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











LIZDA pārstāvju pieredzes apmaiņas vizīte Ziemeļkipras skolotāju arodbiedrībā (KTOS)

Ceturtdiena 01/12/2016

Rudenīgā 2016.gada 24.oktobra rītā lidostā “Rīga” tikāmies mēs, četras LIZDA pirmorganizāciju priekšsēdētājas, Ina Mole no Valmieras 2.vidusskolas, Silvija Garoza no Olaines 1.vidusskolas, Mārīte Ledaine no Jelgavas pilsētas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes "Kamolītis" un Dace Pauliņa no Lubānas vidusskolas, lai dotos pieredzes apmaiņas braucienā uz Ziemeļkipru un piecas dienas pavadītu uzkrājot pieredzi un iespaidus.

 

Cik lielas ir rūpes par bērniem valstī, uz kuru mēs dodamies, sapratām jau “Turkish Airlines” lidmašīnā, kad pilots pasažierus uzrunāja:”Cienījamās dāmas, kungi un bērni!” Vēlāk viesojoties skolās, bija vērojama bērnu un pieaugušo savstarpēja sirsnība un saprašanās. Skolēni ir pašpietiekami un pašpaļāvīgi šo vārdu pozitīvā nozīmē.

Jau satumsis vakars, kad mazajā Erkanas lidostā mūs sagaida mūsu jaukā pavadone, Ziemeļkipras skolotāju arodbiedrības(KTOS) ārējo sakaru koordinatore Gizem, kura, kopā ar šarmanto šoferīti, visas dienas par mums ļoti rūpējās. Bija sajūta, ka viņi ir mūsu seni draugi.

Pa ceļam uz Kireniju vērojam kalna nogāzē izveidoto, izgaismoto Ziemeļkipras karoga atveidu, kas pretendē uz vislielāko karoga atveidojumu pasaulē. Izskatās patiešām iespaidīgi.

Seko iekārtošanās mājīgajā “Dome” viesnīcā, tuvākās apkārtnes izpēte, un tad jau mūs iemidzina Vidusjūras viļņu šalkas, lai nākamajā rītā jau modinātu rosīgai dienai, kad ceļš ved uz Nikosiju, kur viesojamies Cagalyan pamatskolā. Šajā skolā mācās pārsvarā imigrantu no Turcijas bērni. Skola izjūt grūtības ar līdzekļu piesaisti no valsts puses, arī vecāku iesaitīšanās skolas dzīvē rada problēmas, tomēr tiek rasti radoši  risinājumi.

Ziemeļkipras Skolotāju arodbiedrības birojs atrodas tieši blakus minētajai skolai. Savā kabinetā mūs sirsnīgi sagaida KTOS ģenerālsekretārs Sener Elcil, kurš kopā ar Gizem iepzīstina ar skolotāju arodbiedrības pirmsākumiem, attīstību un patreizējo darbību. Gūtās  atziņas un ieteikumus esam apkopojušas LIZDA atskaitē. Ir pieejama arī prezentācija par KTOS darbību.

Birojā atmosfēra viesmīlīga un relaksēta. Ir pašiem sava virtuvīte, pavārs, kurš gatavo darbiniekiem pusdienas. Sēžamies pie kopīga pusdienu galda, baudām sātīgo un gardo ēdienu. Skolotāju darba diena ir jau beigusies, apkārtējo skolu skolotāji pulcējas birojā, daži spēlē galda spēles. Izrādās, ka darba diena skolās sākas agri, 7:40. Dienā ir trīs nodarbības, katra 80 minūšu garumā. Tikai pirmdienās ir vēl pēcpusdienas nodarbība, kura beidzas 16:15. Pusdienot skolēni dodas uz mājām, jo skolās ēdināšana netiek organizēta.

Mācību gads skolēniem sākas septembra vidū, skolotāji uzsāk darbu nedēļu agrāk. Savukārt mācības skolēniem beidzas jūnija pirmajā nedēļā, skolotāji pabeidz darbu jūnija vidū.

Skolās ir patīkami vērot, ka ir salīdzinoši daudz gados jaunu skolotāju. Pēc KTOS datiem vidējais skolotāju vecums ir 35 līdz 40 gadi. Mūsuprāt tas ir dēļ sakārtotās pensiju sistēmas un konkurētspējīgās atalgojuma sistēmas. Ziemeļkiprā skolotāji dodas pensijā 60 gadu vecumā.

Vēsturiskajā Famagustas pilsētā apmeklējam Sht.Zeki Salih pamatskolu un Polatpasa pamatskolu. Skolām raksturīgi, ka ir plašs pagalms, apkārt izvietotas klašu telpas ar ieeju tieši no pagalma. Klasēs daudz interesantu uzskates līdzekļu un atgādņu, it sevišķi Sht.Zeki Salih pamatskolā, kur par reizrēķinu, alfabētu un angļu valodas vārdiņiem atgādina uzraksti uz kāpnēm. Direktora kabinetā ieraugām ko negaidītu, Rīgas Radio Rūpnīcā ražoto “Rigondu”, kas esot mantojumā no kādreiz skolas ēkā izvietotās angļu armijas vienības. Starpbrīdī mūs ielenc skolēni ar blociņiem un pildspalvām rokās. Nākas kaut ko uzrakstīt vai uzzīmēt sveicienam no Latvijas. Neizpaliek kopīgs mielasts ar skolas skolotājiem. Jānogaršo dažādi tradicionālie gardumi. Skolotāji draudzīgi, atvērti. Komunicēt vēlas arī tie, kuru angļu valodas zināšanas nav tik labas. Tas patiešām priecē.

Polatpasas pamatskolas direktors, kurš izrādās īsts mūzikas, vēstures un kultūras eksperts, dāvā katrai delegācijas dalībniecei Lefkaras tradicionālo rokdarbu - izšuvumu, un pastāsta, ka, izšuvumu, veiktu šajā tehnikā, vēl 15.g.s. Leonardo da Vinči no Kipras aizvedis uz Itāliju, lai tas rotātu Milānas Doma katedrāli. Kipras sievietes šo prasmi nodod no paaudzes paaudzē.Esam izbrīnītas par Kiprai un Latvijai tradicionālo rakstu zīmju līdzību, par ko direktoram atkal ir savs stāsts.

Polatpasas pamatskola ir lielākā no apmeklētajām skolām. Tajā mācās gandrīz 600 skolēnu, arī vairāki Famagustas Vidusjūras Austrumu Universitātes mācībspēku bērni.

Nākamajā dienā kontrasts - Ziyamet pamatskola Galateias(Galatya) apgabalā, kurā mācās 200 skolēni no apkārtējiem astoņiem ciemiem. Kādreiz apkārtnē skolu ir bijis vairāk, bet, lai pamatskola pastāvētu, tajā jābūt vismaz 10 klasēm, kurās ir ne vairāk kā 20 skolēni. Latvijai pazīstama situācija. Skolā ir pirmsskolas grupiņa, kuru ir iespējams apmeklēt sākot no 4-5 gadu vecuma, līdz tam ir iespējams apmeklēt tikai privātos bērnudārzus. Enerģiskā direktore, kura septembrī arodbiedrību apmaiņas programmas ietvaros ir apmeklējusi Latviju, pastāsta, ka ir iespējams kandidēt uz direktora amatu, kad ir desmit gadu pedagoģiskā stāža, ir jākārto eksāmens. Lai kļūtu par mācību pārzini, nepieciešamas septiņu gadu stāžs pedagoģiskajā darbā. Skolas darba pārbaudes notiek vidēji piecas reizes gadā, galveno uzmanību pievēršot jauno skolotāju darbam. Direktore uzskata, ka pārbaudes darbu un eksāmenu pamatskolām ir pārāk daudz.

Ziyamet pamatskolā vērojam pedagoga, jauna vīrieša darbu ar piecgadīgiem bērniem. Iedvesmojoši. Apmeklējot mūzikas stundu skolā, izjusti tiek izpildīta dziesma speciāli mums.

Turpat netālu apmeklējām speciālo izglītības iestādi bērniem ar dažāda veida atīstības traucējumiem. Nodarbības notiek 2x nedēļā noteiktos laikos. Bērnus atved un aizved speciāls transports. Ēkas kosmētisko remontu, dažādas attīstību veicinošas spēles un palīglīdzekļus sponsorē kāda kundze no Lielbritānijas.

Uzzinājām, kā pedagogi sadarbojas ar pašvaldībām, to projektiem, tādējādi parādot savu pilsonisko aktivitāti un ieinteresētību unikālā vēsturiskā mantojuma saglabāšanā, vietējās kultūras attīstībā un dabas vides saglabāšanā. Attiecīgi šīs vērtības, konkrēti realizējot starptautisku projektu “Chittaslow”, Galateia apgabalā, tiek ieaudzinātas kipriešu jaunajai paaudzei. Vecākās paaudzes iedzīvotāji vietējo skolu skolēniem māca rokdarbus, galdniecības darbus, ēdienu gatavošanas prasmes. Viens no projekta mērķiem ir atdzīvināt pamatīgās, “lēnās” vietējo ēdienu gatavošanas tradīcijas, pretstatot tās mūsdienās tik populārajai ātrajai ēdināšanai. Projekta ideja audzēt, gatavot un ēst vietējo pārtiku tiek realizēta pie skolām ierīkojot dārziņus, kuriem sēklas projekta ietvaros tiek piegādātas no projekta ietvaros izveidotās “sēklu bankas”, kurai, savukārt, tās piegādā vietējie iedzīvotāji, kuri sēklas gadu no gada ievāc. Tātad tiek veidots paradums ievākt pašu audzētas, pašapputes sēklas, dalīties ar tām, lai neļautu hibrīdo šķirņu sēklu ražotājiem pārņemt kontroli pār sēklām un tātad arī pār uzturu, kas nozīmē arī kontroli pār cilvēkiem. Apgabala mērs apgalvoja ka, savas pārtikas ražošana ir stiprākais ierocis, kāds vien valstij var būt un dāvāja mums vietējo iedzīvotāju savāktās pētersiļu, tomātu, koriandra un “cūku pupu” sēklas.

Savukārt Vēsturiskā Dialoga un Izpētes Asociācijas apmeklējums radīja izpratni kā, kopš asociācijas dibināšanas 2002. gadā, abu salas daļu, Kipras Republikas(grieķu) un Ziemeļkipras(turku) pedagogiem tiek radīta iespēja vienoties par to, kā mācīt salas vēsturi tā, lai tā kļūtu par izglītošanos mieram starp abām salas daļām. Tiek veidoti mācību materiāli un veikts metodiskais darbs. Asociācijas telpās tradicionāli norit arī dienvidu un ziemeļu skolotāju arodbiedrību tikšanās.

Kā zināms pēc kara 1974.gadā Kipras grieķi dzīvo dienvidu daļā, bet turki - ziemeļu daļā. Asociācija atrodas tā sauktajā “zaļajā” vai buferzonā, kas ir ANO pārraudzīta un kontrolēta, tāpēc robežpunktā bija jāuzrāda pases un teritorijā jāuzmanās ar fotogrāfēšanu.

Blakus Ziemeļkipras skolotāju arodbiedrības darba un izglītības sistēmas izzināšanai, mūsu delegācijai tika dota iespēja apmeklēt Nikosijas vecpilsētu, kur, klejojot pa šaurajām ieliņām, klausījāmies dziedošā balsī izsaukto aicinājumu uz lūgšanu; Salamis seno pilsētu, kas dibināta 11.g.s. pirms mūsu ēras, un Kirenijas cietoksni un muzeju. Visur, kur devāmies, priecājamies par krāšņajiem augiem, sevišķi bugenvillijām. Neskatoties uz diezgan sarežģīto ūdens apgādi, tās ziedēja vienreizēji. Lai gan programma bija ļoti piesātināta, izdevās pāris stundas papriecāties par Vidusjūras silto ūdeni un lielajiem viļņiem. Sirsnīgas sarunas risinājās pusdienu un vakariņu laikā kopā ar Ziemeļkipras kolēģiem. Visur, kur viesojāmies, atstājām tradicionālas piemiņas veltes no Latvijas un savām pilsētām.

No jaukās Gizem un Kipras salas atvadāmies pēc pusnakts, jau 29.oktobrī, tomēr atmiņā paliek saulainās dienas un viesmīlīgie kolēģi. Vēl un vēlreiz pārrunājot paveikto un gūto noritēja mājupceļš, un tad atkal Rīgas lidosta, kur, nu jau kā sirsnīgas kolēģes, šķiramies un steidzamies pie saviem tuviniekiem un kolēģiem skolās, lai dalītos iespaidos un pieredzē.

Sirsnīgi pateicamies visiem, visiem mūsu LIZDA birojā, īpaši  Nataļjai Grjazevai un Ilzei Priževoitei, par iespēju bagātināties saulainajā Ziemeļkiprā.

LIZDA delegātu vārdā, delegācijas vadītāja Dace Pauliņa