Aptauja
Kā Jūs vērtējat savu dzīves kvalitāti 10 ballu vērtējuma skalā? (10 - izcili, 1 - ļoti, ļoti vāji)
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











2017.gadā LIZDA – PAR attīstību, PAR demokrātiskumu valstī

Otrdiena 31/01/2017

Ir sācies jauns gads ar jauniem izaicinājumiem izglītības un zinātnes nozarē. Šajā gadā būs gan jāturpina īstenot iepriekšējā gadā iesāktos darbus, gan saskatām ļoti daudz jaunus izaicinājumus un steidzami risināmos jautājumus nozarē. 2016.gadā no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) tika virzītas vairākas būtiskas reformas nozarē, arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aktualizēja Saeimā un valdībā virkni biedriem svarīgas reformas un jautājumu. Taču ceļš uz tām bija klāts ar demokrātiskuma principu neievē­rošanu – normatīvo aktu pārkāpumiem, nerēķināšanos, sociālā dialoga neesamību, ignorēšanu, cinisku attieksmi, solījumu nepildīšanu no IZM vadības un atsevišķos gadījumos arī no valdības vadītāja puses. LIZDA, neskatoties uz esošajiem apstākļiem cīnījās un strādāja, lai aizstāvētu savu biedru intereses.

Aicinām izglītībā un zinātnē strādājošos iestāties PRET nerēķināšanos un cinismu!

Vairāki piemēri par situāciju, kas izveidojusies pēdējā pusgadā:

• pedagogu darba samaksas jaunais modelis. LIZDA augstu novērtē 2017.gadam papildus piešķirto finansējuma apmēru pedagogu atalgojuma palielināšanai– 47 milj. EUR, kas ir nozīmīgākais finansējuma palielinājums nozarei kopš ekonomiskās lejupslīdes. Atgādināsim, ka pedagogu darba samaksas jaunajā modelī ir virkne nepilnību, tādēļ LIZDA panāca kompromisa vienošanos ar izglītības un zinātnes ministru K.Šadurski un Ministru prezidentu M. Kučinski, lai papildus tiktu izstrādāts pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks un nodrošināta soci­ālā atbalsta programma pedagogiem 60+ ar 2017.gada 1.janavāri. Tam visam bija jābūt apstiprinātam Ministru kabinetā (MK) līdz 2016.gada 23.novembrim. Valdības pārstāvji neizpilda savus solījumus, tādēļ LIZDA prasīs atbildību un paskaidrojumus par solījumu nepildīšanu un ignorēšanu;

• mērķdotācijas sadale pedagogu algām. Pateicoties Finanšu ministrijas ierēdņiem, tika konstatēts, ka IZM nelikumīgi un nekorekti sadalījusi mērķdotāciju 9 milj.EUR apmērā, par ko mēs cīnījāmies streikā un panācām, ka šī nauda valsts budžetā tiek īpaši rezervēta atalgojuma reformai. Ministrija 1,7 milj. EUR no šīs summas bija paredzējusi izlietot citiem mērķiem. Pateicoties 17 385 izglītības nozarē strādājošiem mēs panācām, ka nesadalītā mērķdotācija 1,7 milj. EUR tika sadalīta pašvaldībām, taču IZM nav bijusi vēlēšanās noskaidrot atbildīgo, kas tā arī palika kā neatbildēts jautājums, tikai K.Šadurska paustais viedoklis: vainīgo nav un nebūs. Uz to neatbildēja arī Ministru prezidents M.Kučinskis un Saeimas deputāti. Pedagogi – prasām politisko atbildību par 17 385 izglītības nozarē strādājošo ignorēšanu un cinismu. Izdarām izvēli izvērtējot politiķu reālos darbus, nevis klausāmies politisko populismu pirms vēlēšanām;

 • līdz ar pedagogu darba samaksas jauno modeli tika veiktas izmaiņas attiecībā uz pedagogu profesionālās darbības kvalitātes pakāpju piešķiršanu, piemaksu kārtību, apmēru. Par šīm izmaiņām LIZDA uzzināja tikai MK sēdes ietvaros. Ir izstrādāts pieteikums Satversmes tiesai, kas nosūtīts Saeimas deputātiem, lai viņi to iesniegtu. LIZDA iestājas pret netaisnību, pret vienlīdzības un tiesiskās paļāvības principa neievērošanu un cer uz Satversmes tiesas objektīvu izvērtējumu un taisnīgu lēmumu;

• sociālā atbalsta programma pedagogiem 60+. Šī iniciatīva ir iekļauta Valdības rīcības plānā, kas paredz atbalsta mehānismus pedagogiem, kuri skolu tīkla optimizācijas rezultātā zaudē darbu. Pērn 30.jūnijā tiekoties ar izglītības un zinātnes ministru K.Šadurski un Ministru prezidentu M.Kučinski, LIZDA panāca vienošanos, ka šī programma darbosies no šī gada 1.janvāra. Atbalsta programmas projekts tika izstrādāts, pārkāpjot noteiktos termiņus, un pašlaik tā virzība uz MK ir apturēta nezināmu iemeslu dēļ. Turklāt Saeimas de­putāti bija iesnieguši priekšlikumu Izglītības likumā par šīs programmas nodrošināšanu, taču koalīcijas partijas balsoja «pret». Valdība kārtējo reizi nepilda savus solījumus. LIZDA turpinās iestāties par savu biedru interesēm;

• sociālās garantijas pedagogiem. Normatīvie akti skaidri un nepārprotami neparedz sociālās garantijas pedagogiem. 2016.gada augustāLIZDA Padomes sēdē šis jautā jums tika pārrunāts ar izglītības un zinātnes ministru K.Šadurski, kurš publiski pauda atbalstu šādai iniciatīvai. Kad Saeimas deputāti bija iesnieguši priekšlikumu Izglītības likumā par sociālo garantiju nodrošināšanu pedagogiem, kurus to aktīvi atbalstīja Latvijas Pašvaldī­bu savienība, tad IZM ministrs iebilda pret šo iniciatīvu. Kārtējo reizi ministrs nepilda savus publiski paustos solījumus;

• «lojalitātes grozījumi» Izglītības likumā. Pedagogam ir jābūt lojālam savai valstij tāpat kā policistam, ārstam un deputātam un jebkuram Latvijas pilsonim. Šie grozījumi tika nekorekti iekļauti valsts budžetu pavadošo likumprojektu paketē, ļaunprātīgi izmantota situācija, jo likumprojektu par valsts budžetu un pavadošos likumprojektus izskata steidzamības kārtā – divos lasījumos. Šiem grozījumiem nav nekāda sakara ar valsts budžetu, šie grozījumi tika virzīti bez diskusijām ar sociālajiem partneriem. To pēc tikšanās Valsts prezidenta kancelejā ar LIZDA un citām organizācijām atzina un nosodīja arī Valsts prezidents R.Vējonis. LIZDA to vērtē kā neuzticēšanos pedagogiem, profesionalitātes apšaubīšanu, pedagoga prestiža graušanu. LIZDA turpinās cīnīties par pedagogu tiesībām;

• neizdiskutēti Izglītības likuma, Vispārējās izglītības likuma grozījumi. Grozījumi abos šajos likumos tika virzīti kopā ar valsts budžeta likumprojektu. LIZDA izdevās MK sēdē panākt, ka Vispārējās izglītības likuma virzība tiek apturēta, jo paredzētajiem grozījumiem nebija sasaistes ar valsts budžetu. Grozījumi aptvēra neizdiskutētas reformas ne ar vienu no ieinteresētajām pusēm – mācību gada pagarinā­šana, mācību uzsākšana no sešu gadu vecuma, valsts ģimnāziju un speciālo izglītības iestāžu padotības maiņa, pedagoģiskās korekcijas programmas. IZM nevarēja sniegt skaidras atbildes:

- esošā mācību gada garuma un satura izvērtējumu, mācību gada saturisko aizpildījumu saistībā ar kompetencēs balstīto mācību nodrošināšanu, infrastruktūras nodrošinājumu;

- ne par infrastruktūras piemērotību, ne jaunā mācību saturu mācību uzsākšanai no 6 gadiem. Kāpēc vecāki nevar lemt par saviem bērniem - par mācību uzsākšanu no 6 vai 7 gadiem, kad veiktas konsultācijas ar attiecīgajiem ekspertiem.

- ja tiek mainīta padotība, tad kas nodrošinās ēku uzturēšanas izdevumus, tehniskā personāla atalgojumu un viņu sociālās garantijas, jo pašreiz to nodrošina pašvaldības no sava budžeta. Kad un kādi grozījumi tiktu veikti attiecīgajos normatīvajos aktos, jo padotības maiņa bija paredzēta no nākamā mācību gada. Vai bija paredzēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdale starp valsts budžetu un pašvaldību budžetu, jo pašvaldības šobrīd tērē izglītībai ap 50% no sava budžeta. Mēs panācām, ka Vispārējās izglītības likuma grozījumi tika apturēti, izņemti no darba kārtības un to virzība notiks ierastajā ceļā, izdiskutējot ar visiem sociālajiem partneriem;

• finansējums augstākajai izglītībai un zinātnei. Jāatgādina, ka gadiem netiek pildītas Augstskolu likuma un Zinātniskās darbības likuma normas par finansējuma apmēra nodrošināšanu. Saeimas deputāti bija iesnieguši priekšlikumus par likuma normu daļēju nodrošinā­šanu, taču koalīcijas partijas balsoja «pret». Jāuzsver, ka tajā pašā laikā tika sadalīti vairāk nekā 20 miljoni eiro deputātu kvotām. Papildus tam IZM atzina, ka budžetā nav līdzekļu, lai nodrošinātu augstskolu mācībspēku atalgojuma palielinājumu 2018. un 2019.gadā saskaņā ar 2016.gada 5.jūlijā pieņemtajiem MK noteikumiem par pedagogu atalgojumu. LIZDA cīnīsies, lai šie līdzekļi tiktu atrasti un tiktu nodrošināts pienācīgs finansējums augstākajā izglītībā un zinātnē;

• izdienas pensijas. Pēc LIZDA rosinājuma Sociālo un darba lietu komisijas virzītais likumprojekts, kas paredz pieprasīt izdienas pensiju speciālās izglītības, sporta un pirmsskolas izglītības skolotājiem. LIZDA Valdes sēdē piedalījās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja A. Barča, kura informēja, ka 2017.gada sākumā likumprojektu izskatīs komisijā un iestāsies par tā spēkā stāšanos no nākamā gada. LIZDA turpinās aktīvi iesaistīties, lai šis likumprojekts tiktu virzīts tālāk;

• RPIVA sasteigtā reorganizācija un prettiesiska procesa virzība. LIZDA nenoliedz reformu nepieciešamību augstākās izglītības jomā, taču reformām ir jābūt ētiskām, likumīgām, argumentētām, demokrātiskām un vērstām uz nozares attīstību ilgtermiņā. IZM no gada sākuma ir veikusi nekorektu un maldinošu datu atspoguļojumu par RPIVA un LU; nedēļas laikā bija 3 dažādi IZM paziņojumi par RPIVA filiālēm -  likvidēšana, tad nodošana reģionālajām augstskolām un tad nodošana LU. Normatīvie akti nosaka, kādā kārtībā jāpieņem lēmums par izglītības iestādes reorganizēšanu, likvidēšanu - nepieciešams jautājumu izskatīts Augstākās izglītības padomē un pieņemt lēmumu MK, taču IZM pirms šī visa 09.01.2017. uzaicināja RPIVA vadību uz sēdi, kurā lemtu par lietvedības, īpašumu, finanšu nodošanu, studentu pārņemšanu utt. Jāuzsver, ka sākotnēji IZM paziņoja par RPIVA reorganizāciju, taču sagatavotie dokumentu projekti liecina par likvidēšanu. Likvidācija vai reorganizācija - tie ir atšķirīgi procesi un katrs no tiem savādāk ietekmē RPIVA darbiniekus - likvidācijas gadījumā nekādi nav iespējams likumīgi nodrošināt tos solījumus darba ņēmējiem, ko publiski sola IZM;

kompetencēs balstīta mācību satura izstrāde un aprobēšana vispārējās izglītības iestādēs. To paredzēts pilnībā ieviest līdz 2023. gadam, izlietojot ~ 14 milj.euro. Šā gada septembrī pilotprojekta ietvaros jauno mācību saturu īstenos ap 100 izglītības iestādēs. Uz 2017.gada janvāra beigām projekta tiešajiem īstenotājiem - pedagogiem nav pilnīgas informācijas ne par pašu saturu, ne jaunajām metodēm, ne mācību līdzekļiem, ne arī realizētas pedagogu apmācības. Projekta ietvaros tiks apmācīti tikai 6000 pedagogu no vairāk kā 40 000 pedagogiem. Jārēķinās, ka pedagogiem paralēli jaunā mācību satura apguvei būs jāveic arī tiešais darbs - maijā un jūnijā izglītības iestādēs notiek skolēnu valsts pārbaudījumi un izlaidumi. Pedagogi vēlēsies doties ikgadējā atvaļinājumā vasaras starplaikos. Kad un kā to visu kvalitatīvi paveikt? LIZDA vērš uzmanību uz virkni problēmjautājumiem, sasteigtību, projekta realizācija kvalitāti. Papildus tam - pilotprojekts būs 2017./2018.mācību gadā, bet no 2018./2019.mācību gada to ieviesīs 1.-4. klases posmā (starplaiks starp pilotprojektu un reālo ieviešanu ir 2 vasaras mēneši). Kad tiks izvērtētas projekta stiprās puses un nepilnības, kas jānovērš, kad tiks pilnveidoti un nodrošināti atbilstoši mācību līdzekļi, kad tiks izvērtētas un pielāgotas metodes, kad tiks noskaidrots pedagogu viedoklis lai pilnveidotu jauno saturu?

  Iespējams, Saeimas un valdības pārstāvji domā, ka daļai pedagogu atalgojums ir palielināts un viņi nebūs aktīvi, lai iestātos par savām, kā arī kolēģu tiesībām un interesēm. LIZDA 2015.gada streikā pierādīja, ka ne jau tikai cieņpilns atalgojums par darbu ir nozīmīgs, bet būtiska ir arī cieņpilna attieksme pret nozares pārstāvjiem.

LIZDA 2016.gada 23.decembrī vērsās pie izglītības un zinātnes  ministra K.Šadurska, lai rastu iespēju steidzamības kārtā tikties un pārrunāt minētos problēmjautājumus. Gaidīsim atbildi Iesnieguma likuma noteiktajā kārtībā, un, balstoties uz tikšanās rezultātiem, LIZDA Valde un Padome lems par turpmāko rīcību.

Aicinām izglītībā un zinātnē strādājošos nebūt vienaldzīgiem un aktīvi iesaistīties arodbiedrības darbā un cīnīties par savām tiesībām kopā ar mums.

 2017. gadā LIZDA padome, valde, vadība un biroja darbinieki ar visu jūsu atbalstu konstruktīva sociālā dialoga gaitā turpinās neatlaidīgi risināt šos un arī citus jautājumus. Tikai un vienīgi kopā mums izdosies!

Inga Vanaga, LIZDA priekšsēdētāja

Ilze Priževoite, LIZDA priekšsēdētājas vietniece