Aptauja
Vai pedagoģiskā izglītība, ko šobrīd piedāvā augstākās izglītības iestādes Latvijā, nodrošina pedagogus ar visām darbam nepieciešamajām kompetencēm?
noteikti jā
drīzāk jā, nekā nē
drīzāk nē, nekā jā
noteikti nē
grūti pateikt
[Rezultāti] [Arhīvs]

  View arodbiedriba's profile on slideshare 






   









Profesionālās izglītības eksperti apzin un meklē risinājumus problēmjautājumiem profesionālajā izglītībā

Ceturtdiena 02/02/2017

2017.gada 1.martā notika Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) profesionālās izglītības ekspertu un profesionālo izglītības iestāžu arodorganizāciju priekšsēdētāju sanāksme, kurā kopīgi tika apzināti un risināti problēmjautājumi profesionālajā izglītībā. Sanāksme dalībnieki diskutēja par profesionālās izglītības pedagogu darba slodzes veidošanās problēmām, vienas stundas izmaksas atalgojuma atšķirību profesionālās un vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem, kā arī par iespējamajiem risinājumiem. Profesionālās izglītības iestāžu deleģētie pārstāvji  dalījās ar pieredzi no savu izglītības iestāžu skatupunkta.

LIZDA deleģēts pārstāvis darbojas Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupā “Par pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas pilnveidi, prasību pedagogiem nepieciešamajai izglītībai, kvalifikācijas pārskatīšanu un profesijas standartu”, kuras darbības laikā tiks pārskatīti Ministru kabineta noteikumi Nr.662 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un profesionālās kompetences pilnveides kārtību”, tādēļ sanāksmes dalībnieki aktīvi diskutēja par nepieciešamajiem grozījumiem iepriekš minētajos noteikumos. Sanāksmes dalībnieki konstatēja:

1)      pedagogu darba samaksā profesionālās izglītības iestādēs, saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 5.jūlija noteikumiem Nr.455 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” ir vērojama vienas stundas izmaksas atšķirība profesionālajās izglītības un vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem, kas māca vispārizglītojošos mācību priekšmetus, t.i. profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem, kas māca vispārizglītojošos mācību priekšmetus, vienas stundas izmaksa ir zemāka. Ir nepieciešams samazināt stundu skaitu uz vienu likmi no 1320h uz 1200h. Mainoties likmes definīcijai, mainās arī kvalitātes pakāpes piemaksa, kura tiek rēķināta uz likmi. 1320h aprēķinu sistēma profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem nav skaidri saprotama. Profesionālās izglītības iestāžu pārstāvji rosina samazināt stundu skaitu uz vienu likmi, padarot dārgāku vienu darba stundu, lai profesionālajā izglītībā strādājošajiem pedagogiem likme būtu 1200h gadā.

2)      Pedagogu darba samaksas noteikumi nosaka, ka profesionālās izglītības iestādes profesionālo mācību priekšmetu skolotājiem nosaka piemaksu līdz 20 procentiem no mēneša darba algas. Šobrīd katra izglītības iestāde piemaksas lielumu pedagogiem nosaka pēc piešķirtā finansējuma apjoma un saviem ieskatiem.

3)       Lai atvērtu grupu profesionālajā izglītības iestādē, šobrīd normatīvie akti nosaka, ka nepieciešami 25 audzēkņi. Sanāksmes dalībnieki uzskata, ka ar šāds audzēkņu skaits grupā apdraud kvalitatīvu praktisko mācību priekšmetu apguvi, tādēļ nepieciešams samazināt minimālo audzēkņu skaitu grupās.

4)      Profesionālo izglītības iestāžu pedagogu atalgojums var mainīties vairākas reizes mācību gada laikā, nemainoties pedagoga darba apjomam. Tas rada papildus spriedzi un problēmas ilgtermiņā plānot pedagoga ģimenes budžetu.

Šobrīd Ministra kabineta noteikumu Nr.662 piemērošana rada problēmas praktiskajā izglītības iestādes darbībā, tādēļ nepieciešams sabalansēt izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasības pedagogiem un prakšu vadītājiem, ar izglītojamo vajadzībām, fokusējoties uz pedagogu  esošajām profesionālajām kompetencēm, nevis uz pedagogu formālajiem dokumentiem.

Ekspertu sanāksmē izskanējušos profesionālo izglītības iestāžu jautājumi tiks izskatīti 2017.gada 15.marta LIZDA Padomes sēdē, kura lems par tālāk veicamajiem soļiem. LIZDA Padomes sēdē piedalīsies arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji.