Aptauja
Vai Jūsu pārstāvētajā augstākās izglītības iestādē ar 2019.gada 1.janvāri ir paaugstinājusies zemākā mēneša darba algas likme?
Jā, ir paaugstinājusies
Nē, nav paaugstinājusies
Neesmu informēts / -a
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Kādām jābūt nākotnes studijām?

Pirmdiena 06/02/2017

Sestdien, 4. februārī Latvijas Universitātes Dabaszinātņu centrā notika Latvijas Studentu apvienības (LSA) organizētais “Nākotnes studiju forums”, kura mērķis bija diskutēt par izaicinājumiem un tendencēm augstākajā izglītībā Latvijā. Četrās paneļdiskusijās dalībnieki pievērsās kompetencēs balstītajai augstākajai izglītībai, zinātnes lomai augstākajā izglītībā, studiju starptautiskajai dimensijai un ERASMUS mobilitātei, kā arī iekšējās un ārējās kvalitātes nodrošināšanā augstākajā izglītībā.

Forums tika atklāts ar Tartu Universitātes rektora vietnieka akadēmiskajos jautājumos Mart Noorma vieslekciju. Viņš uzsvēra, ka ir svarīgi definēt mācīšanas kvalitāti, un Tartu Universitātē ar to saprot, cik labi studentu attīstība tiek atbalstīta. Tika atzīmēts, ka moderno tehnoloģiju izmantošana studijās (piemēram, video lekcijas e-vidē, Moddle, sli.do) ir tagadne un nākotne, taču vienlaikus jāsaprot, - lai arī mācīšanās vide un klasiskā auditorija kļūst atvērtākā jaunām mācīšanās formām, klātienes kontakts un komunikācija joprojām ir būtiska un to ļoti daudzos gadījumos nespēs aizvietot neviena tehnoloģija. Nākotnes izglītībā ir svarīgi saglabāt daudzveidību un starpdisciplinaritāti, svarīgi radīt tādu studiju saturu, kur līdztekus obligātajiem nozares kursiem, studējošie brīvi varētu izvēlēties studiju kursus un tādejādi elastīgi veidotu savu studiju programmu.

Diskusiju laikā iezīmējās tas, ka mēs patiesībā nevaram zināt, kādas būs nākotnes sabiedrības vajadzības pēc vairākiem gadu desmitiem. Tādēļ svarīgi augstskolās apgūt pamatlietas, kuras sadarbībā ar nozarēm darba tirgū var papildināt un padziļināt. Svarīgi nepazaudēt galveno ideju un pamatlietas izpratnē par kompetencēs balstīto mācību pieeju, “neuzķerties” uz darba devēju īslaicīgo un šauro vajadzību apmierināšanu, bet apgūt bāzes zināšanas, lai cilvēks būtu elastīgs un prastu mācīties. Tika uzsvērta sadarbība starp skolu, augstskolu un darba devēju, turklāt svarīgi apgūt ne tikai tehniskos priekšmetus, bet arī vispārīgās zināšanas. Šobrīd daudz tiek domāts par kompetencēs balstītā mācību satura ieviešanu vispārējā izglītībā, un diskusijas laikā tika rosināts mainīt sistēmu to “nespridzinot”, bet pārdomājot un izvērtējot, kas ir labs un saglabājams. Līdzīgi kā Rīga, kas nekad nav gatava, arī nākotnes studentam un absolventam jābūt gatavam mācīties un papildināt zināšanas atkal un atkal, jo vide, kurā mēs dzīvojam, mainās ātrāk nekā mēs to apzināmies.