Aptauja
Kā Jūs vērtējat savu dzīves kvalitāti 10 ballu vērtējuma skalā? (10 - izcili, 1 - ļoti, ļoti vāji)
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Diskusijās mēģina rast atbildi - Ko, kas un kā mācīs skolēniem Latvijas bērnudārzos un skolās, sākot ar 2018./2019.mācību gadu?

Otrdiena 14/02/2017

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga un eksperte izglītības jautājumos Irina Avdejeva 2017.gada 10.februārī piedalījās diskusijā, kuru organizēja laikraksts „Izglītība un Kultūra” sadarbībā ar izglītības uzņēmumu „Lielvārds”. Diskusijas dalībnieki mēģināja rast atbildi - „Ko, kas un kā mācīs skolēniem Latvijas bērnudārzos un skolās, sākot ar 2018./2019.mācību gadu?”. Vēl diskusijā piedalījās  ESF projekta „Kompetenču pieeja mācību saturā” mācību satura ieviešanas struktūrvienības vadītāja Zane Oliņa, izglītības uzņēmuma „Lielvārds” valdes priekšsēdētājs Aivars Gribusts, Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure, LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis,  izglītības programmas „Iespējamā misija” direktors Kārlis Andersons, Biznesa augstskolas „Turība” rektors Aldis Baumanis, Latvijas Pedagogu domes priekšsēdētājs Andrejs Mūrnieks, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas pārstāvis Rūdolfs Kalvāns, biedrības „Vecāki par izglītību” pārstāve Gundega Zemture, Latvijas Universitātes skolotāju izglītības nodaļas docētāja un Rīgas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Vineta Jonīte. Tika aicināta arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniece, Izglītības departamenta direktore Evija Papule, kura nevarēja ierasties uz šo diskusiju.

LIZDA diskusijas laikā aktualizēja šādus jautājumus:

·         Esošā mācību satura un labās prakses analīze, ko var pārņemt, izstrādājot jauno saturu;

·         Nepietiekama pedagogu izglītošana darbam, atbilstoši jaunajai pieejai;

·         Nepieciešama mācību līdzekļu savlaicīga izstrāde un pieejamība;

·         Aprobācijā iesaistīto izglītības iestāžu un Valsts ģimnāziju pedagogu spēja, līdztekus savai darba slodzei, nodrošināt metodisko atbalstu pārējiem pedagogiem;

·         Projektā netiek paredzēti pietiekami pasākumi profesionālo izglītības iestāžu pedagogu izglītošanai atbilstoši jaunajam mācību saturam;

·         Projektā paredzēts pārāk īss laika periods jaunā satura aprobācijai un pilnveidei pirms jaunā mācību satura apstiprināšanas Ministru kabinetā;

·         Rezultāti, ko vēlamies sasniegt ieviešot kompetencēs balstīto mācību saturu, kā tos konstatēsim/pārbaudīsim;

·         Sadarbības ar augstākās izglītības iestādēm, lai pilnveidotu pedagoģijas studiju programmas.

Diskusijas ietvaros nebija iespējas no IZM pārstāvjiem gūt atbildes uz visiem jautājumiem. Tika secināts, ka visi diskusijas dalībnieki ir par jauna satura ieviešanas nepieciešamību, bet diemžēl IZM neieklausās nozares organizāciju viedoklī, lai kliedētu bažas par projekta īstenošanu, lai savlaicīgi novērstu riskus un lai maksimāli efektīvi realizētu projektu.

Izvērstu diskusiju lasiet laikrakstā “Izglītība un kultūra”.