Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











LIZDA neatbalsta iecerētos grozījumus Augstskolu likumā, kas ļautu nozares ministram pieņemt vienpersoniskus lēmumus

Piektdiena 10/03/2017

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) eksperti ir izvērtējuši Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos grozījumus, kas iestrādāti:

  1) Likumprojektā par "Grozījumi Augstskolu likumā" (VSS-171);

 2) Likumprojektā par ”Grozījumi Augstskolu likumā” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācija).

LIZDA atzinīgi vērtē ieceri radīt “efektivizētu un paātrinātu jaunu studiju virzienu atvēršanas procedūru, neiesaistot tajā Ministru kabinetu”, tomēr arodbiedrība neatbalsta iecerētos grozījumus Augstskolu likuma 1. 55.pantā, kas paredz jauna studiju virziena atvēršanu attiecīgajā augstskolā vai koledžā, balstoties uz vienpersonisku izglītības un zinātnes ministra lēmumu. 

LIZDA ierosina, ka lēmumu par jauna studiju virziena atvēršanu augstskolās un koledžās varētu pieņemt koleģiālā institūcija, piemēram, Augstākās izglītības padome (AIP), papildinot ar šo uzdevumu AIP esošos pamatuzdevumus un darbības virzienus (AIP nolikuma 2.punkts).

Šādu nostāju LIZDA pamato ar to, ka:

- augstākās izglītības institūcijas Latvijā ir ne tikai IZM, bet arī citu ministriju pakļautības iestādes;

- saskaņā ar labas pārvaldības principiem maksimāli jāizslēdz iespējamie interešu konflikta riski, kas var veidoties, izglītības un zinātnes ministram vienpersoniski pieņemot lēmumu;

- koleģiāla institūcija var pieņemt izsvērtāku lēmumu, kas balstās uz visu iesaistīto pušu (augstākās izglītības iestādes, darba devēji, studējošie) argumentiem un viedokļiem;

- augstskolas darbojas saskaņā ar savām attīstības stratēģijām, tādēļ vienpersoniska lēmumu pieņemšana var apdraudēt augstākās izglītības iestāžu attīstību un normatīvajos aktos paredzēto augstākās izglītības iestāžu autonomiju.