Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











LIZDA piedalās Eiropas Izglītības darbinieku arodbiedrības (ETUCE), Augstākās izglītības un pētniecības pastāvīgās komitejas (HERSC) sanāksmē

Piektdiena 17/03/2017

2017.gada 14. un 15. martā LIZDA piedalījās Eiropas Izglītības darbinieku arodbiedrības (ETUCE) Augstākās izglītības un pētniecības pastāvīgās komitejas (HERSC) sanāksmē, kurā tika ievēlēta jauna HERSC vadība, pārrunāts padarītais laika posmā pēc pēdējās sanāksmes 2016. gada septembrī, diskutēts par aktualitātēm nozarē, Boloņas procesu, ERASMUS programmu, aktuālajiem ETUCE un EI projektiem un darbības virzieniem. Par jauno HERSC priekšsēdētāju tika ievēlēts Robs Koplends (Rob Copeland, UCU) no Anglijas, par viņa vietniekiem - Anete Dolana (Annette Dolan, AMÉ) no Īrijas un Alesandro Arienco (Alessandro Arienzo, FLCGIL) no Itālijas. 2017.gada janvārī tika aktualizēts jaunais HERSC sastāvs 2017.-2020.gada periodam, tajā darbojas 44 pārstāvji no 29 valstīm. Šobrīd HERSC sastāvā ir daudz jaunu biedru.  

               ETUCE direktore Sūzana Flokena (Susan Flocken, European Director, ETUCE) atklāja sanāksmi un izstāstīja par ETUCE struktūru, iezīmējot darbības virzienus un aktualitātes. Viņa informēja arī par skolotāju un augstskolu docētāju situāciju Turcijā saistībā ar politisko situāciju valstī, par Turcijas skolotāju arodbiedrībai sniegto līdzšinējo atbalstu, kā arī uzsvēra nepieciešamību atbalstīt Turcijas kolēģus arī turpmāk. Tika secināts, ka arodbiedrībām citās valstīs svarīgi sociālajos medijos informēt sabiedrību par Turcijas izglītības sistēmā notiekošo, meklēt starptautisko organizāciju atbalstu augstskolu docētājiem, kuri zaudējuši darbu Turcijas augstskolās, nacionālajām arodbiedrībām paust savu viedokli savu valstu ministriem, lai tie būtu aktīvāki Eiropas līmeņa sarunās, paust savu nostāju pirms Turcijā paredzētā referenduma 2017. gada aprīļa vidū.

             HERSC locekļi, kuri darbojas dažādās darba grupās, prezentēja padarīto saistībā ar Boloņas procesu. Viena no aktualitātēm ir Baltkrievijas ceļa karte, kas ļautu šai valstij sekmīgāk iekļauties Boloņas procesā.

              HERSC sekretariāta koordinatore Agnese Romana informēja par dokumentiem, kuriem ETUCE sniedz atzinumus Eiropas Komisijai. ETUCE sagatavojusi ziņojumu, kas veltīts ERASMUS programmas 30. gadadienai. Ziņojums ir iespēja atgādināt par izaicinājumiem augstākās izglītības telpā Eiropā, norādot uz nevienlīdzību studentu un docētāju mobilitātes iespējās, kā arī uz nepieciešamību sniegt lielāku atbalstu mācībspēkiem, kuri strādā ar starptautiskajiem studentiem (valodas apguve, papildus finansējums, laika resursi). Tika sniegta informācija par Maltas prezidentūras prioritātēm izglītības jomā.

     Jekaterina Efimenko (Ekaterina Efimenko, ETUCE) informēja par EK autortiesību direktīvu (Copyright directive), kas paredzētu brīvāku pieeju dažādu ar autortiesībām aizsargātu materiālu izmantošanai studiju vajadzībām un pētniecībā. Vienlaikus jāuzmanās no situācijas, kad mācībspēku izstrādātie mācību materiāli zaudētu aizsardzību. Tika informēts, ka zinātnisko rakstu lielo datu bāzu biznesa modelis augstākās izglītības iestādes spiež aizvien vairāk līdzekļus tērēt bāzu abonēšanai, kas ir liels slogs augstskolām. Šī iemesla dēļ akadēmiskajā vidē vērojams pat neformāls boikots, piemēram, attiecībā pret datu bāzi Elsevier.

     Paula Kamilli (Paola Cammilli, ETUCE) runāja par aktualitātēm sociālā dialoga projektā, kā arī par demokrātiskas pārvaldības apdraudējumiem augstākajā izglītībā saistībā ar pārmaiņām finansējumā.

      Sanāksmes laikā LIZDA aktualizēja Latvijas zinātnieku problēmas, aicināja dalīties pieredzē citu valstu pārstāvjus par to, kā nacionālajā likumdošanā tiek risināti pētnieku algu un sociālo garantiju jautājumi. Tika saņemtas dažas atbildes un piemēri, norādīti avoti, kur varētu būt noderīga informācija un situācijas salīdzinājums dažādās valstīs.

      Andreass Dālens (Andreas Dahlen, European Commission) informēja par aktualitātēm RESAVER – A pan-European Pension Fund for Researchers, kas ir 2.līmeņa starpvalstu pensiju fonds pētniekiem, kuri izmanto mobilitātes iespējas un tādēļ savas darba dzīves laikā ir bijuši nodarbināti vairākās valstīs. Iemaksas šajā pensiju fondā nodrošinātu pētniekiem ienākumus pensijas vecumā. Francija joprojām ir ļoti pret un nevēlas izmantot šo iespēju. Arī citām valstīm ir daudz jautājumu un bažu (piemēram, Dānijai, Vācijai, Īrijai).

       Luīze Hoj-Larsena (Louise Hoj-Larsen, EI) informēja par EI aktualitātēm augstākās izglītības jomā. Tika sniegts pārskats par Akrā (Gana) 2016. gada novembrī notikušo konferenci, kā arī informācija par aktuālajiem OECD projektiem saistībā ar augstāko izglītību, piemēram, Benchmarking HE systems and Labour market relevance and outcomes of HE systems, EFFECT un EQUIP. HERSC biedri tikai aicināti būt aktīviem un paust savu viedokli par dažādiem atzinumiem un dokumentiem, ko gatavo EI un ETUCE, lai aizstāvētu pētnieku un augstskolu mācībspēku intereses Eiropas Komisijā. Viens no šādiem dokumentiem bija UNESCO

       Komiteja vienojās nākamo tikšanos organizēt Briselē 2017. gada 11.-12. septembrī.

       Pēc sanāksmes HERSC dalībniekiem bija iespēja piedalīties Pasaules Izglītības darbinieku arodbiedrības (EI) organizētajā fokusgrupu diskusijā "Eiropas standartu un vadlīniju (ESG 2015) uzdevumi un inovatīvā prakse"EQUIP (Enhancing Quality through Innovative Policy & Practice in European higher education) projekta ietvaros. Diskusijas laikā HERSC pārstāvji dalījās pieredzē par kvalitātes nodrošināšanas sistēmām augstākās izglītības iestādēs. Diskusijās tika pārrunāts: (1) kā kvalitāte tiek definēta un izprasta nacionālā un institūciju (AII) līmenī, (2) izaicinājumi, ar kādiem AII saskaras kvalitātes nodrošināšanā un monitorēšanā, (3) arodbiedrību loma mācībspēku atbalstā kvalitātes nodrošināšanas un monitorēšanas kontekstā, (4) mācībspēku iesaiste iekšējās kvalitātes sistēmā. Projekta ietvaros notiek fokusgrupas ar dažādām iesaistītajām pusēm, gada beigās tiks sagatavots ziņojums.

        Latvijai ir svarīgi pārstāvēt savu viedokli starptautiski. Būtiska ir sadarbība ar citu valstu izglītības nozares arodbiedrībām, lai gūtu pieredzi un lielāku atbalstu iekšējo problēmu risināšanā. Piedalīšanās starptautiskos pētījumos ļauj paust Latvijas pozīciju, situācijas analīzi, kas savukārt var ietekmēt kopējo politikas dokumentu izstrādi Eiropas telpā.