Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











LIZDA piedalās Eiropas nozaru sociālā dialoga izglītībā komitejas Augstākās izglītības un pētniecības darba grupas sanāksmē

Pirmdiena 03/04/2017

2017.gada 31.martā Briselē notika Eiropas nozaru sociālā dialoga izglītībā komitejas Augstākās izglītības un pētniecības darba grupas sanāksme. Tās pirmā daļa tika veltīta dzimumu līdztiesības jautājumiem pētniecībā un augstākajā izglītībā. Mete Andersena no Eiropas Komisijas prezentēja pētījuma rezultātus par sieviešu akadēmiskās karjeras iespējām un situāciju dažādās Eiropas valstīs. Tai sekoja diskusijas par sociālo partneru lomu situācijas uzlabošanā, tika minēti piemēri no Zviedrijas, Melnkalnes (ES kandidātvalsts), Norvēģijas, Slovēnijas, Īrijas un Somijas gan par to, kā dzimumu līdztiesība tiek pārkāpta, gan par to, kas tiek darīts, lai novērstu nevienlīdzību.

Emiliano Karoza no Eiropas Komisijas prezentēja pētījuma rezultātus par ģeogrāfiskās un sektorālās mobilitātes veidiem un pētnieku karjeras ceļiem Eiropas valstīs. Pētījumā tika veiktas divas aptaujas. Pētījumā respondenti norādījuši mobilitātes ieguvumus un zaudējumus, kā arī apstākļus, kas negatīvi vai pozitīvi ietekmē mobilitāti. Diskusiju laikā tika secināts, ka daudzās valstīs pētnieki piedzīvo līdzīgas grūtības; izaicinājumus rada perspektīvu un izcilu pētnieku aizplūšana no valstīm, ko var vērtēt neviennozīmīgi brīvā darba tirgus un atvērtās pētniecības telpas kontekstā. Pretrunīgi un satraucoši likās šādi pētījuma rezultāti: aptuveni 30% aptaujāto pētnieku atzīst, ka mobilitātes rezultātā mazinājušās viņu karjeras iespējas (mobilitāte izrādījusies kavējošs faktors), kā arī sociālā drošība respondentiem izrādījusies salīdzinoši nesvarīga. Viedokļi varētu atšķirties dažāda vecuma un akadēmiskās karjeras posmu respondentiem.

Albrehts Otings no Eiropas Komisijas prezentēja Eiropas Komisijas jaunās iniciatīvas sociālās drošības nodrošināšanā, kas attiecas uz strādājošajiem jebkurā nozarē. Diskusiju laikā tika jautāts, kas no tā visa būtu attiecināms tieši uz pētniekiem un augstskolu docētājiem, viņu darba specifikas dēļ.

Veronika Sesko no Eiropas Komisijas prezentēja 2. pensiju līmeņa fondu RESAVER, kas paredzēts mobilo pētnieku sociālās drošības nodrošināšanai. Šīs fonds jau vairākkārt prezentēts HERSC biedriem, katru reizi atklājot attīstības virzību un aktualitātes, skaidrojot neskaidros jautājumus. Tika uzsvērta sociālo partneru loma fonda izveidē un darbībā, īpaši akcentējot arodbiedrību iesaisti, kura sākotnēji ir bijusi ļoti minimāla.

Sanāksmes noslēgumā dalībnieki tika aicināti diskutēt par to, kā sociālie partneri var līdzdarboties, lai mobilajiem pētniekiem un augstskolu docētājiem radītu atbalstošu vidi. Diskusiju laikā tika pārrunāta arī Latvijas situācija par iespējām sociālā dialoga ietvarā risināt mobilo pētnieku un augstskolu docētāju problēmas, dzimumu līdztiesības jautājumus. Tika secināts arī tas, ka nozarē strādājošajiem ir būtiski savienot ģimenes dzīvi ar akadēmisko karjeru, tādēļ atsevišķos dzīves un profesionālās darbības posmos, tiecoties pēc stabilitātes, nav vēlmes būt mobiliem, bet drīzāk strādāt un karjeru veidot vienā institūcijā, ar kuru noslēgts pastāvīgs darba līgums.

Lai arī izglītības sistēmas un pētniecības institūciju struktūra dažādās Eiropas valstīs atšķiras, situācijas analīze liecina, ka mobilie pētnieki un augstskolu docētāji daudzviet saskaras ar līdzīgām problēmām: nedroša nodarbinātība un īstermiņa darba līgumi vai to trūkums (piemēram, doktorantu gadījumā), sociālo garantiju trūkums, dzimumu diskriminācija vadošos amatos un profesūrā, grūtības ģimenes un darba dzīves saskaņošanā. Eiropas Savienībā ir definēti mērķi un uzdevumi dzimumu līdztiesības sasniegšanā; arodbiedrībām kā sociālajiem partneriem ir nozīmīga loma šo mērķu īstenošanā. Citu Eiropas valstu pieredzi ir vērts izmantot nacionāla līmeņa sociālajā dialogā, pārstāvot pētnieku intereses un risinot dzimumu līdztiesības jautājumus augstākajā izglītībā un zinātnē.