Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











LIZDA diskutē par gaidāmajām reformām internātskolās

Piektdiena 07/04/2017

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) 2017. gada 6. aprīlī organizēja diskusiju par iecerēto internātskolu reformu. Diskusijā piedalījās pārstāvji no Saeimas frakcijām (Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Reģionu Apvienība, No sirds Latvijai un frakcijas "Saskaņa, Izglītības un zinātnes ministrijas, Finanšu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Reģionālo attīstības centru apvienības, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, no 12 internātskolām u.c. iesaistītajām institūcijām. Diskusijas mērķis bija uzklausīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvju ziņojumu par izstrādātajiem priekšlikumiem internātskolu attīstības kontekstā, kā arī diskutēt par šo gaidāmo pārmaiņu ieguvumiem, iespējamiem riskiem un to mazināšanas iespējām.

Pildot Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija sēdes protokola 39.§ 6.8. apakšpunktu, IZM tika izveidota darba grupa, kuras mērķis ir izstrādāt priekšlikumus ilgtspējīgai pašvaldību padotībā esošo internātskolu finansēšanas kārtībai. Diemžēl IZM neiekļāva LIZDA pārstāvjus šajā darba grupā, neraugoties uz IZM un LIZDA noslēgto vienošanos par sadarbību jautājumos, kas skar nozarē strādājošo tiesības un intereses. LIZDA uzsver, ka nododot internātskolu uzturēšanas izdevumu finansēšanu pašvaldību pārziņā, jau no 2018. gada 1. janvāra ir pamats bažām par paredzamajiem riskiem saistībā ar internātskolu pilnvērtīgu funkciju nodrošināšanu.

Diskusijas secinājumi:

1)      Bērni mācās internātskolās, jo viņu ģimenes bieži vien ir sociālās un ekonomiskās krīzes situācijās, audzēkņiem ir nepietiekami sekmju vērtējumi. Mainot vidi, bērns netiek atstāts riska zonā, internātskolās tiek īpaši domāts par to, lai bērni justos labi un piederīgi, veidojot audzēkņu sociālajai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus. Audzēkņiem internātskolās tiek nodrošināta konstanta uzraudzība, tiek piedāvāta ģimeniska atmosfēra, kas reizumis nav nodrošināta īstajā ģimenē, nodrošināta sakārtota vide, kā arī kvalificētu speciālistu un pedagogu atbalsts.

2)      Nav notikusi pietiekama diskusija ar IZM darba grupā iesaistītajiem internātskolu pārstāvjiem, jo pārstāvji tika pieaicināti tikai divās no sešām darba grupas sēdēm. Varbūt tieši tāpēc IZM darba grupai nav izdevies paveikt valdības uzdevumu un izstrādāt internātskolu attīstības modeli?

3)      Nav veikta internātskolu darbības nodrošināšanas padziļināta analīze, definēti internātskolu reorganizācijas kritēriji. IZM rosina, ka internātskolā jābūt ne mazāk kā 300 audzēkņiem, tas nozīmē, ka no 15 internātskolām darbību turpina 7. Nav novērtēts, vai skolu infrastruktūra tam ir piemērota un vai nepieciešamos speciālistus varēs nodrošināt. Neatbildēts paliek jautājums, kad izglītības iestāžu vadītāji uzzinās, vai viņu skola pastāvēs, jo savlaicīgi jāinformē darbinieki, jānodrošina atlaišanas pabalsti un jārisina citi jautājumi, kas skar darba tiesiskās attiecības.

4)      IZM norāda, ka daļa no internātskolu audzēkņiem būtu jāintegrē vispārizglītojošās skolās, veicinot iekļaujošo izglītību, taču neskaidrs ir jautājums par atbalsta personāla kapacitātes stiprināšanu, skolas infrastruktūras piemērotību audzēkņiem ar speciālajām vajadzībām. Nepieciešams padziļinātāki diskutēt, kuri speciālisti un pēc kādiem kritērijiem nosaka, vai bērnam jāatrodas internātskolā.

5)      Ir nepieciešams izpētīt labās prakses piemērus pašvaldībās, kuras savus bērnus neizglīto internātskolās. Vai šāda reforma neveicinās jau tā skaitliski lielo priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skolēnu skaita pieaugumu? Vai pietiekama ir sadarbība starp IZM, LM un VM, ņemot vērā, ka internātskolas pilda ne tikai izglītojošo funkciju, bet arī sociālo un veselības (fiziskās un emocionālās) aprūpes funkciju.

Atsaucoties uz diskusijā identificētajām problēmām un to iespējamajiem risinājumiem, LIZDA:

1)     sagatavos diskusijas kopsavilkumu un ar to iepazīstinās visas internātskolu darbības nodrošināšanā iesaistītās un ieinteresētās puses;

2)      rosinās Latvijas Republikas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes, kā arī  Sociālo un darba lietu komisijām kopīgā sēdē izskatīt ar turpmāko internātskolu darbības nodrošināšanu identificētos problēmjautājumus.

LIZDA atkārtoti norāda, ka nav pret reformām, jo demogrāfiskā situācija liek pieņemt nepopulārus lēmumus, taču katrai reformai, kas skar Latvijas iedzīvotājus, jābūt ļoti rūpīgi izdiskutētai un izanalizētai.