Aptauja
Kā Jūs vērtējat savu dzīves kvalitāti 10 ballu vērtējuma skalā? (10 - izcili, 1 - ļoti, ļoti vāji)
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Satversmes tiesa lūdz LIZDA viedokli

Ceturtdiena 18/05/2017

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir saņēmusi Satversmes tiesas tiesneses Inetas Ziemeles lēmumu par Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības atzīšanu par pieaicināto personu lietā Nr. 2017-03-01 un lūgumu izteikt rakstveida viedokli par jautājumiem, kuriem pēc arodbiedrības ieskata varētu būt nozīme minētajā lietā, kā arī paust nostāju saistībā ar lojalitātes izvērtēšanas kārtību izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu profesionālajā darbībā.

LIZDA uzskata, ka izglītības iestādē jāstrādā Latvijai lojāliem pedagogiem, tomēr uzskata par Latvijas Republikas Satversmei neatbilstošiem Grozījumus Izglītības likumā, kas tika pieņemti Saeimā 2016.gada 23.novembrī. LIZDA arī vērsās pie Valsts Prezidenta R.Vējoņa ar lūgumu neizsludināt minētos grozījumus un atgriezt tos Saeimai otrreizējai izskatīšanai kā galvenos minot šādus iemeslus:

1.      Likumprojektu parastā virzība no nozares ministrijas notiek, vispirms tos izskatot Valsts sekretāru sanāksmē, Ministru kabineta komitejā, Ministru kabinetā. Normatīvie akti paredz kārtību, kādā nacionālā līmeņa sociālie partneri saņem dokumentu projektus, lai sniegtu savus atzinumus.

LIZDA uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrija nepamatoti bija pievienojusi kā pavadošo likumprojektu Grozījumi Izglītības likumā likumprojektam Par valsts budžetu 2017.gadam, jo grozījumi nav saistīti ar valsts budžeta finansējuma piešķiršanu, ko apliecina likumprojekta anotācijā norādītā informācija.

Jau Ministru kabineta 04.10.2016. sēdē sociālie un sadarbības partneri norādīja, ka likumprojekta normas, kas saistītas ar nodarbinātības aizliegumu valstij nelojāliem pedagogiem un izglītības iestāžu vadītājiem nepieciešams izslēgt no likumprojekta, lai tas vispirms tiktu izdiskutēts ar nozarē strādājošajiem un nozares ekspertiem. Tieši neizdiskutētās normas bija pamats lielai neizpratnei par tik stingru normatīvo regulējumu attiecībā uz lojalitātes pārkāpumu.  

2.    Izglītības likuma 20.panta trešās daļas 3.punkts paredz, ka Izglītības kvalitātes valsts dienestam ir tiesības ierosināt “darba devējam disciplināri sodīt izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu vai lauzt ar viņu noslēgto darba līgumu gadījumos, kad konstatēts likumu vai citu normatīvo aktu pārkāpums”. Pieņemtie “Grozījumi Izglītības likumā” piešķir tiesības Izglītības kvalitātes valsts dienestam tiesības izvērtēt izglītības iestādes vadītāja vai viņa rīcības neatbilstību 30.panta ceturtajā daļā vai 51.panta pirmās daļas 2.¹ punktā noteiktajām prasībām, personai aizliegts ieņemt izglītības iestādes vadītāja amatu. Attiecībā pret pedagogu (kas nav izglītības iestādes vadītājs) Izglītības likuma 48.pants nosaka, ka tikai Izglītības kvalitātes valsts dienests ir tiesīgs konstatēt pedagoga vai viņa rīcības neatbilstību Izglītības likuma 30.panta ceturtajā daļā, 48.panta pirmajā un piektajā daļā vai 51.panta pirmās daļas 2.¹ punktā noteiktajām prasībām. Nezinot vai neizprotot šādu izvērtēšanas būtību, pedagogi vienmēr jutīs trauksmes un neziņas sajūtas, saskaroties ar viņu darbu kontrolējošām institūcijām. Tā kā šis jautājums nav pietiekami plaši izdiskutēts sabiedrībā vispār, pastāv neziņa arī par to, vai pedagoga rīcības atbilstība Izglītības likumam tiks vērtēta tikai, pildot amata pienākumus vai arī ārpus darba, jo pedagoga profesijas prestižs nereti uzliek īpašu ietvaru rīcībai sabiedriskās vietās vai sociālajos tīklos.

Pieņemtie “Grozījumi Izglītības likumā” satur tiesību normas, kas paredz vērtēt arī audzināšanas procesu – likuma 51.panta pirmās daļas 2.punkts laikā starp likumprojekta pirmo un otro lasījumu Saeimā pieredzēja būtisku grozījumu. Tas tika sadalīts divos punktos, no kuriem 2.¹ punkts jaunajā redakcijā attiecas uz gadījumiem, kad Izglītības kvalitātes valsts dienests var konstatēt pārkāpumu, par kuru var sekot aizliegums turpināt darba attiecības. Jaunā redakcija nosaka pedagoga pienākumu “audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus – Latvijas patriotus, stiprināt piederību Latvijas Republikai”. Lai konstatētu, ka minētā norma ir pārkāpta, nepieciešami pamatoti un neapgāžami pierādījumi, ka persona šo pienākumu nav veikusi vai arī audzināšanas process bijis neatbilstošs Izglītības likuma 51.panta pirmās daļas 2.1punktam. Šāds likumā nostiprinātais tiesiskais regulējums ir neskaidrs – kā saprast, kad ir vainīgs pedagogs un kad izglītojamais pats ir negodprātīgs, kā noteikt robežu – kur konstatējams nepietiekošs audzināšanas process un vai audzināšanas rezultāts vienmēr atkarīgs no pedagoga.  Mūsuprāt, arī pārējie pedagoga pienākumi ir tikpat būtiski kā 2.1 punktā minētais, piemēram, pedagoga pienākums ir radoši un atbildīgi piedalīties attiecīgo izglītības programmu īstenošanā. Šos pienākumus iespējams iestrādāt darba līgumā vai amata aprakstā, kas ir obligāti ikvienam strādājošajam. Savukārt Izglītības likuma 51.panta otrā daļa nosaka, ka “izglītības iestāžu pedagogi ir atbildīgi par savu darbu, tā metodēm, paņēmieniem un rezultātiem”.

3.      Grozījumi Izglītības likumā nosaka, ka gadījumos, kad Izglītības kvalitātes valsts dienests vai darba devējs konstatēs izglītības iestādes vadītāja vai viņa rīcības neatbilstību likuma 30.panta ceturtajā daļā vai 51.panta pirmās daļas 2.¹ punktā noteiktajām prasībām, personai ir aizliegts ieņemt izglītības iestādes vadītāja amatu. Attiecībā uz pedagogu Izglītības likuma 48.pants papildināts ar sesto daļu, kas nosaka, ka “aizliegts ieņemt pedagoga amatu, ja Izglītības kvalitātes valsts dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konstatējis pedagoga vai viņa rīcības neatbilstību šā likuma 30.panta ceturtajā daļā, šā panta pirmajā un piektajā daļā vai 51.panta pirmās daļas 2.¹ punktā noteiktajām prasībām”. Izglītības likuma 50.pants papildināts ar 5.punktu, kas nosaka, ka par pedagogu nedrīkst strādāt persona, kas atbrīvota no pedagoga amata, ja tās rīcībā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konstatēta neatbilstība šā likuma 30.panta ceturtajā daļā, 48.panta piektajā daļā vai 51.panta pirmās daļas 2.¹ punktā noteiktajām prasībām un no darba tiesisko attiecību izbeigšanās dienas nav pagājis viens gads. Tas mūsu skatījumā vērtējams kā aizliegums strādāt savā profesijā, kas pārkāpj Satversmes 106.pantā nostiprināto normu : “Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai”. Faktiski arī pēc viena gada pārtraukuma  pedagogam nebūs iespēju strādāt savā profesijā, jo, iespējams,   darba devējs negribēs sevi pakļaut riskam un nepatikšanām no valsts pārvaldes institūciju puses.

4.      Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija kā līdzatbildīgā komisija par likumprojektu, Saeimas Juridiskais birojs arī savos atzinumos norādīja, ka šādi grozījumi izskatāmi Saeimā trīs lasījumos, jo nepieciešamas padziļinātākas diskusijas, ekspertu un drošības institūciju viedokļu uzklausīšana. Arī LIZDA  Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē pievienojās šim viedoklim. Neizslēdzot to, ka, iespējams, Izglītības un zinātnes ministra vai Izglītības kvalitātes valsts dienesta rīcībā ir informācija par nepieļaujamu pedagogu rīcību un pat likumpārkāpumiem, mūsuprāt, šie jautājumi jārisina citādi, iespējams, izdarot secinājumus pēc kompetentu institūciju atzinumu saņemšanas.

5.      Izglītības un zinātnes ministrija norādīja, ka lojalitātes problēmas skar aptuveni 30 pedagogus, iesniegtajā anotācijā ministrija akcentē: “Savukārt Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departaments pēdējo piecu gadu laikā vidēji gadā saņem ne vairāk kā 10 iesniegumu, kuru saturs varētu būt saistīts ar likumprojektā ietvertajiem jautājumiem. .....No minētajiem vidēji 10 iesniegumiem ne vairāk kā 2 gadā varēja būt saistīti ar Izglītības likuma 48.panta piektās daļas vai 51.panta pirmās daļas 2.¹punkta saturu. Šajos gadījumos izglītības iestādes vadība līdz šim risināja situāciju patstāvīgi.”

LIZDA norāda – tā kā valstī kopumā pirmsskolas izglītības, vispārējās un profesionālās izglītības jomā ir ap 43 000 pedagoģisko darbinieku (skolotāji, direktori, direktoru vietnieki, bibliotekāri, psihologi, logopēdi, sociālie pedagogi u.c.), tad bija nekorekti no ministrijas puses virzīt šādus grozījumus, jo problēma ar nelojāliem pedagogiem nav izplatīta un tā, mūsuprāt, risināma citādi.

 

LIZDA uzskata, ka kopumā ministrijas virzītie grozījumi šādā veidā liecina par ministrijas neizpratni par profesionālu un konstruktīvu sociālo dialogu demokrātiskā valstī un, pats būtiskākais, – par neuzticēšanos saviem pedagogiem, viņu profesionalitātei, godprātīgumam, lojalitātei Latvijas Republikai un tās Satversmei.