Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











LIZDA norāda uz vairākiem iebildumiem MK noteikumu projektos par pedagogu darba samaksu

Pirmdiena 26/06/2017

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), izskatot Ministru kabineta noteikumu projektu „Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 445 „Pedagogu darba samaksas noteikumi”” un Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 5.jūlija noteikumos Nr.447 „Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs””,  savā atzinumā norādīja uz vairākiem iebildumiem.

     Joprojām profesionālās izglītības iestādēs strādājošajiem pedagogiem tiek plānotas 1320 darba stundas gadā. LIZDA uztur prasību par 1200 darba stundām gadā profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem.

     Piemaksa papildu darba veicējam tiek iekļauta izglītības iestādes pedagogu tarifikācijas sarakstā. LIZDA uzskata, ka tarifikācijā ir jānorāda viss pedagoga darbs - gan pedagoga pamatdarba slodze, gan papildu darbs, jo papildu pedagoģiskais darbs parasti tiek uzsākts reizē ar pamatdarbu, t.i., 1. septembrī. Tāpēc pārtarifikācija veicama tikai gadījumos, ja papildu darbs tiek uzsākts mācību gada vidū.

     LIZDA uzskata, ka, ja pedagoga aizvietošana prombūtnes gadījumā turpinās ilgāk par mēnesi, no pirmās aizvietošanas dienas jāiesniedz jauna tarifikācija un jāaprēķina mēneša amatalga, tāpēc lūdz papildināt attiecīgo noteikumu punktu.

     Lūdz precizēt, ka pedagogiem, kuri izglītības iestādē veiktas profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanā ieguvuši pedagogu profesionālās darbības kvalitātes pakāpi, piemaksu nosaka nevis izglītības iestādes vadītājs vienpersoniski, bet gan pamatojoties uz Novērtēšanas komisijas lēmumu;

     Iebilst pret pagarinātās dienas grupas skolotāja slodzes palielinājumu, jo šobrīd noteiktā darba likme ir 30 stundas nedēļā, bet noteikumu projektā noteikta 40 stundu darba nedēļa. Pēc LIZDA rīcībā esošās informācijas jau šobrīd ir problēmas ar pagarinātās dienas grupas skolotāju nodrošinājumu izglītības iestādēs, bet, veicot paredzētos grozījumus noteikumu projektā, pastāv vēl lielāks risks, ka pietrūks motivācijas darbam pagarinātajās dienas grupās, tā kā palielināsies darba apjoms, bet samazināsies darba samaksa. LIZDA norāda, ka pagarinātās dienas grupas skolotājam attiecībā uz izglītību ir tādas pašas prasības kā vispārējā izglītībā, tāpēc nav pieļaujama nedēļas darba likmes palielināšana.

     Iebilst, ka pašvaldībai vairs nebūs tiesības pārdalīt mērķdotāciju, kas paredzēta interešu izglītības programmām. LIZDA uzskata, ka pašvaldības izveidotā komisija izvērtē programmas un finansējumu piešķir atbilstoši sasniegumiem un citiem kvalitātes kritērijiem. Deleģējot tiesības pašvaldībām pārdalīt interešu izglītības mērķdotāciju, tiek nodrošināta daudzveidīgāka interešu izglītības programmu pieejamība visiem konkrētās pašvaldības izglītojamajiem. Ne visās vispārizglītojošajās skolās pastāv iespēja nodrošināt kvalitatīvus interešu izglītības pakalpojumus un daudzveidīgas programmas, un daudzos gadījumos pašvaldībā ir viena programma, bet tā ir iespēja izglītojamajiem attīstīt talantu sev izvēlētajā jomā.